5 iemesli, kāpēc 20-gadnieki viegli kļūst par krāpšanas upuriem

otrdiena aprīlī 23, 2019

90-to gadu beigās un 2000-šo gadu sākumā dzimušie jaunieši, ļoti veikli apgūst dažādas jaunās tehnoloģijas un platformas, taču viņiem ir arī sava vājā puse. Viņi bieži vien nespēj izvērtēt riskus un ir nepiesardzīgi. Jauno tehnoloģiju apguvē pārlieka piesardzība būtu lieka. Savukārt dažādiem krāpniekiem to vien vajag, un viņi bieži izvēlas tieši jauniešus par saviem upuriem. Bet kā tieši tas notiek?

Esam atraduši 5 kļūdas, ko bieži pieļauj jaunieši:

1. Viņi dalās internetā ar sensitīvu informāciju. Varētu domāt, ka tehnoloģijas pārzinoši cilvēki ir gudrāki, taču diemžēl tas bieži vien nav tiesa. Jaunieši nekavējas publicēt bankas kartes bildes vai paroles. Viņi izpauž dažādus datus forumos un čatos, ja tikai viņiem to palūdz. Risinājums ir vienkāršs – nekādā veidā un nekur neizpaud savu personīgo informāciju. Vēl atceries, ka nedrīkst izvēlēties vienkāršas un viegli atminamas paroles, piemēram, parole123 vai sava kaķa vārdu.

2. Viņi iepērkas e-veikalos, maksājot tieši no bankas konta. Jaunieši bieži vien maksā par preci tieši no bankas konta, neizmantojot Paypal, internetbanku vai citu pietiekami drošu veidu. Viņi ievada savas bankas kartes datus e-veikala mājaslapā, atvieglojot krāpniekiem piekļuvi savai naudai. Būtu jāizvairās iepirkties vietās, kur prasa ievadīt kartes datus. Ja tomēr ir pilnīgi nepieciešams iepirkties šādā veikalā, kārtīgi izpēti visu informāciju par šo pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, bet pēc pirkuma uzmanīgi seko bankas konta stāvoklim.

3. Viņi izmanto internetbanku publiskā Wi-fi tīklā. Kafejnīcu, viesnīcu vai citu sabiedrisko vietu tīkli nav pietiekami droši. Ja izmanto tos, lai pieslēgtos savam bankas kontam, e-pastam vai sociālo tīklu profiliem, tad tavi dati ir apdraudēti. Kāds izmanīgs hakeris tos var viegli nozagt un izmantot savās interesēs. Lai tas nenotiktu, pieslēdzies saviem kontiem tikai caur drošu personīgo interneta savienojumu vai VPN. Tādi paši riski ir, izmantojot koplietošanas datorus.

4. Viņi iepērkas ar telefona palīdzību. Lai gan tehnoloģijas nepārtraukti attīstās, mobilie risinājumi un iepirkšanās vides ir salīdzinoši jauni, tāpēc tur mēdz būt dažādi “drošības caurumi”. Īpaši apdraudēti ir tie lietotāji, kas savos viedtālruņos nav uzstādījuši antivīrusu programmas.

5. Viņi savā starpā dalās ar visu. Aiz lielas mīlestības vai draudzības viņi var šim cilvēkam dot pieeju kādam savam maksas kontam internetā (dažādas vides filmu vai seriālu skatīšanai, mūzikas lejupielādei utml.) vai telefona aplikācijā.  Nopietnāki gadījumi ir, kad divatā iegādājas kādu lietu, kas pēc tam paliek uz tikai viena cilvēka vārda. Visos šādos gadījumos krāpniekiem tiek radīta viegla pieeja tavam kontam vai naudai, vienalga, vai krāpnieks ir pats draugs, vai kāds cits.

Ko darīt, ja notikusi krāpšana?

Ja tu pats vai kāds pazīstams tomēr, par spīti visiem padomiem, ir kļuvis par krāpšanas upuri, tad vispirms, ir jāsazinās ar savu banku vai attiecīgā pakalpojuma sniedzēju. Ja nepieciešams, ir jāmaina parole, vai arī steidzami jāslēdz konts. Kas attiecas uz kopīga īpašuma iegādi, tad noteikti jāsaglabā pirkuma čeks un rēķins, bet lielāku pirkumu gadījumos tomēr jāpastāv uz to, lai dokumentos tu parādītos kā viens no īpašniekiem. Pretējā gadījumā vēlāk būs grūti, kaut arī ne neiespējami, aizstāvēt savas intereses.