5 jautājumi par naudu, kurus izrunāt ar savu pusaudzi

ceturtdiena septembrī 27, 2018

Izdzirdot vārdu “pusaudzis”, vispirms iedomājamies untumainu jaunieti, kas vairs nav bērns, bet nav vēl arī gluži pieaudzis. Patiesībā pusaudži ir dažādi, dažādiem temperamentiem un interesēm. Taču viņus visus vieno viena kopīga vēlme – ātrāk uzsākt patstāvīgu dzīvi. Pārceļoties dzīvot patstāvīgi, jaunietis nonāk izaicinājuma priekšā – kārtot pašam savu dzīvi un darbu. Tajā visā liela loma ir naudai, tāpēc ir svarīgi jau laikus pierast apieties ar naudu. Zemāk lasi piecas galvenās tēmas, kuras vajadzētu izrunāt ar jaunieti vēl pirms viņš vai viņa beidz skolu.

1. No kā sastāv alga?

Daudziem pusaudžiem jau ir zināma darba pieredze, piemēram, zemeņu lasīšanā vai darbā veikalos. Tomēr īstu sapratni par to, no kā veidojas algas skaitlis, tā nedod. Vispirms vajadzētu iepazīties ar dažādiem algu līmeņiem dažādās nozarēs. Izrunājiet arī tādas lietas kā bruto un neto alga, šie jēdzieni reizēm nav īsti skaidri pat pieaugušajiem. Iesakām izmantot nelielu triku, lai ielāgotu atšķirību starp jēdzieniem “bruto alga” un “neto alga”. Vārds “neto” ietver priedēkli “ne”, ko varētu interpretēt arī kā “bez” nodokļiem (jebšu cik alga būs “uz rokas”). Jāpievērš uzmanība dažādajiem nodokļiem un tam, ko katrs no tiem nodrošina.

2. Kur šī alga tiek tērēta?

Pusaudža ienākumi lielā mērā atkarīgi no viņa vecākiem. Taču, cik daudz naudas tiek tērēts pārtikai, cik mājoklim un cik dažādām interesēm – tajā viņi diez vai īpaši iedziļinās. Vienmēr tas viss ir, no kaut kurienes jau uzrodas. Tāpēc būtu lietderīgi iesaistīt pusaudzi ģimenes budžeta plānošanā. Parādīt, cik daudz naudas aiziet ēdienam, internetam, televīzijai, telefonam, dažādiem maksājumiem un kredītiem, izklaidei... Ja pusaudzis vēl nav zaudējis interesi, tad parādīt, kā notiek rēķinu apmaksa. Mūsdienās skaidrās naudas maksājumi gandrīz izzuduši, savu uzvaras gājienu svin banku kartes, tiešie maksājumi, internetbanku pārskaitījumi.

3. Kā plānot ikmēneša maksājumus?

Kad esi iepazīstinājis ar ģimenes budžetu, laiks pievērsties vispārīgiem principiem. Kas zina, par ko mācīsies un strādās tavs pusaudzis nākotnē. Varbūt viņš nepaliks dzimtajā pilsētā un pat ne valstī. Vajadzētu iepazīties ne tikai ar sava budžeta plānošanu, bet arī ar alternatīvām metodēm. Pastāsti viņam, ka vienmēr jābūt gatavam negaidītiem izdevumiem un ko darīt, ja izrādās, ka nepieciešamie izdevumi lielāki, nekā pieļauj ikmēneša alga. Viena lieta ir runāt par izdevumu kontroli, taču jādomā arī par nākotnes ienākumiem. Piemēram, doma par bērnu uzturēšanu rada šausmas ikvienā pusaudzī, taču jāatceras, ka tas ir atbalsts vecumdienās. No algas lieluma atkarīgs arī bezdarbnieka pabalsts, nākotnes pensija, kredīta iespējas un daudz kas cits. Noteikti arī nekautrējies pastāstīt par savu negatīvo budžeta plānošanas pieredzi.

4. Kā izpaužas taupība?

Taupības jautājums ir saistīts ar iepriekšējo tēmu, taču būtu laiks pakavēties pie jautājuma, kāpēc vispār būtu jātaupa. Ceļojumi, ieguldījumi mājoklī, dažādi neparedzēti apstākļi – parasti tie nav nosedzami ar mēneša ienākumiem. Nav obligāti jākrāj kādam lielam mērķim. Galvenais ir sākt to darīt iespējami agri. Ja jau no 16 gadiem sāk atlikt katru mēnesi kaut vai pa desmit eiro, pāris gados var sakrāt jau gluži pieklājīgu summu. Ja jūsu pusaudzis ir uzņēmīgs, var viņu iepazīstināt ar dažādām noguldīšanas, investēšanas vai sava biznesa veidošanas iespējām. Jebkuram no trim minētajiem nepieciešams sākuma kapitāls.

5. Kā tiek uzkrāts pensijai?

Laikam grūti atrast pusaudzim vēl mazāk interesantu un tālāku tēmu. Tomēr vajadzētu ar to jau laicīgi iepazīstināt, lai nākotnē nebūtu nepatīkamu pārsteigumu. Atkal jau ir spēkā likums – jo agrāk, jo labāk. Iepazīstini pusaudzi ar dažādām darbībām, ar banku un valsts lomu. Pastāsti, kā profesijas izvēle, bērnu skaits un citi faktori, ar kuriem vajadzētu iepazīties pirms pensionēšanās, ietekmēs pensijas lielumu. Noteikti pieminiet arī, ka dzīvē nekad nevar būt drošs, tāpēc uz pensiju vien paļauties nevar.