Teksts sīkajā drukā tavā kredīta līgumā ir ļoti būtisks

otrdiena februārī 18, 2020

“Paņemt kredītu ir vienkārši. Tikai paskaties, kas piedāvā zemākos procentus un sūti iesniegumu.” Vai tiešām?

Gan jau ikviens būs dzirdējis par tiem noteikumiem, kas rakstīti “sīkajā drukā”. Kāpēc tos tā sauc? Tāpēc, ka parasti tie ir uzdrukāti sīkiem burtiem neuzkrītošā vietā, piemēram, iesnieguma lapas otrā pusē. Sīkā druka izmantota galvenokārt jau tāpēc, ka to ir daudz, bet jāpatur prātā, ka ikviens pakalpojuma sniedzējs, stāstot par savu produktu, kaut ko vēlas uzsvērt vairāk, bet kaut ko citu – mazāk. Taču klientam nereti daudz svarīgāka ir tā informācija, kas ir “sīkajā drukā”, nekā tā, kuru pakalpojuma sniedzējs grib uzsvērt. Taču, par laimi, TF Bank nesen veiktā aptauja parādīja, ka cilvēki arvien vairāk pievērš uzmanību tieši šiem noteikumiem, ne zīmola atpazīstamībai.

Kas tad ir šīs “sīkās drukas izmaksas”, kuras pirmajā brīdī it kā varētu neņemt vērā? Parasti tās ir dažādas papildmaksas un ar atmaksas grafiku saistīti dažādi “bet”, taču ir vēl arī citi punkti. Sniegsim ieskatu dažās niansēs, kam būtu jāpievērš uzmanība:

Kredīta atmaksas termiņa pagarināšana. Kaut gan it kā ir pats par sevi saprotams, ka pirms kredīta ņemšanas ir rūpīgi un vairākkārt jāpārskata savs finansiālais stāvoklis, nevar tomēr izslēgt gadījumu, ka ikmēneša atmaksas summa tomēr ir pārāk liela un rodas vēlme pagarināt kredīta atmaksas termiņu. Noteikti noskaidro, cik tavs kredīta devējs prasa par šādu līguma noteikumu izmaiņu.

Kredīta brīvdienu noformēšana. Var gadīties tāda situācija, ka ir nepieciešama neliela pauze no kredīta maksājumiem: darba zaudēšanas, veselības problēmu vai kādu negaidītu izdevumu dēļ. Visi lielākie kredītu sniedzēji piedāvā kredīta brīvdienu iespējas, taču pārsvarā šis pakalpojums maksā krietnu naudiņu.

Kredīta pirmstermiņa atmaksa. Jā, arī par šo vienkāršo lietu daļa kredīta devēju var prasīt papildu maksu!

Citu kredītlīguma noteikumu grozīšana. Visas citas iespējamās (vai pirmajā brīdī pat šķietami neiespējamās) maksas. Tāpēc varam tikai silti ieteikt tomēr izlasīt visus sīkajā drukā rakstītos punktus un rēķināties ar dažādajām ar kredīta ņemšanu saistītajām papildmaksām, kas kopā var sastādīt krietnu summu.

Kad tu vari prasīt naudu atpakaļ

ceturtdiena februārī 13, 2020

Vispār jau latvietis negrib nekādus strīdus un skaidrošanos. “Ak, lai jau paliek…” Esam pat gatavi ciest finansiālus zaudējumus, lai tikai izvairītos no konflikta. Piemēram, cik daudzi restorānā atsakās maksāt, ja ēdiens ir bijis pārsālīts? Tikai retais.

Vairums to vienkārši atstās neapēstu un mājupceļā benzīntankā nopirks hotdogu... Tādējādi iznāk, ka par savu naudu negūstam paredzēto labumu, turklāt esam spiesti tērēt vēl naudu, lai šo labumu tomēr kaut kur iegūtu.
Taču patiesībā naudas atgriešanas princips daudzās tirdzniecības vietās ļoti labi darbojas, un neviens tev neliks justies slikti, ja tu vēlēsies atteikties no preces un saņemt naudu atpakaļ.

Vislabākais piemērs ir apģērbu un apavu veikali. Protams, ka klientam pirms pirkšanas būtu maksimāli jāpārliecinās, ka izstrādājums viņam der. Taču praksē bieži notiek tā, ka iegādāto preci nākas mainīt vai atdot atpakaļ. Ja prece ir nelietota un pirkuma čeks saglabāts, tad nevajadzētu būt nekādām problēmām, un oficiālie izplatītāji atbilstoši labajai tirdzniecības praksei neatteiksies preci pieņemt atpakaļ. Taču veikaliem ir tiesības arī naudas vietā piedāvāt citu preci vai dāvanu karti atpakaļ atdotās preces vērtībā. To praktizē ļoti daudzi veikali.

Internetveikalos naudas atgriešanas sistēma ir izstrādāta ļoti pamatīgi un veikala tīmekļa vietnē aprakstīta. Tā patiešām arī darbojas, un no klienta netiek prasīti nekādi gari paskaidrojumi, kāpēc viņš vēlas preci atdot atpakaļ. Parasti nauda atpakaļ tavā kontā ienāks divu nedēļu laikā. Saistībā ar naudas atgriešanu tomēr var rasties papildizdevumi, saistīti ar preces nosūtīšanu, taču daudzi e-veikali arī šiem gadījumiem piedāvā saviem klientiem lētākus risinājumus.

Atsevišķa nozare ir starpnieku portāli, kuros šādas atpakaļ sūtīšanas ir padarītas vēl vienkāršākas. Piemēram, aviobiļetes, kas iegādātas starpnieku portālos, var viegli atmaksāt, un tā ir vēl vienkāršāka procedūra nekā, piemēram, lidojuma laika vai braucēja uzvārda nomaiņa. Ja pēdējais nereti prasa pielikt zināmas pūles, tad naudas atpakaļ saņemšanai pietiek vien uzklikšķināt uz saites, un samaksātā nauda pēc pāris dienām ir atpakaļ tavā kontā.

Taču vissvarīgākais, kas nepieciešams, lai saņemtu naudu atpakaļ, ir drosme to pieprasīt. Vai, citiem vārdiem sakot, naudu atpakaļ dabū tas, kurš to paprasa. Jātiek pāri savai iekšējai barjerai un principam “es negribu celt kašķi”. Varbūt tas tevi pārsteigs, bet patiesībā neviens par tevi neko sliktu nepadomās, ja bikses, kas izrādījušās pārāk īsas, tu gribēsi atdot atpakaļ. Pārdevējam ir vienalga, vai naudu par tām saņemt no tevis vai no kāda cita, kam tās der. Bet tev taču nav vajadzīgas bikses, kas ir par īsu un kuras tikai rada robu tavās finansēs un lieki aizņem vietu skapī. Turklāt tev taču būs jāmaksā par vēl vienām, t.i. derīgajām biksēm.

Kāpēc vērsties pie parādu konsultanta

otrdiena februārī 11, 2020


Latvietis bez nopietna iemesla palīdzību nelūgs. Uzskats “es pats tikšu galā” ir tikpat izplatīts kā D vitamīna trūkums un vēl spēcīgāks nekā bailes no kārtējās ekonomiskās krīzes, jo veidojies daudzu gadsimtu garumā. Kā tu domā, cik daudzi no tiem, kas nonāk finansiālās grūtībās, vēršas pie bankas pēc padoma, pirms banka pati to piedāvā? Diemžēl ļoti maz.

Negaidi! No debesīm nekādas zelta olas nekritīs.

Visbiežākā nelaime ir tā, ka tiek palaists garām tas brīdis, kad parāds vēl nav sasniedzis ievērojamus apjomus. Tā vietā, lai uzreiz meklētu palīdzību un lūgtu padomu vai nu bankai, vai parādu konsultantam, problēma tiek atstāta novārtā, un tā kļūst jo dienas, jo lielāka. Un, kad nu beidzot cilvēks ierodas, lai lūgtu palīdzību, atbilde, ko viņš saņem, ir: “Kur tad tu agrāk biji?”

Ko darīt? Vajag mest pie malas neērtības sajūtu un apziņu “pats tikšu galā” un, tiklīdz rodas grūtības, tūlīt pat doties pēc padoma. Ja citādi nevari sevi piespiest, iztēlojies sliktāko scenāriju – tevi izliek no mājām, sieva tevi pamet, auto saplīst – varbūt tas tev liks rīkoties nekavējoties!?

Nenovērtē par zemu apdrošināšanu!

Pat tad, ja tev iet labi un arvien labāk, uz mirkli iztēlojies, ka vienā jaukā dienā pēkšņi sāk iet sliktāk. Tu taču zini, ka nelaime nenāk brēkdama – nekad nezini, kad tā pienāks.

Viena iespēja ir izpētīt, vai un uz kādiem noteikumiem tu vari apdrošināt savas finansiālās saistības. Daudzi kredītu devēji ir paredzējuši un iestrādājuši savos piedāvājumos dažādas iespējas, kas piedāvā palīdzību grūtā brīdī – ja gadās īslaicīga darba nespēja, tad kredīta atmaksa tiek veikta kredītņēmēja vietā.

Ja ir neērti prasīt palīdzību klātienē, dari to internetā.

Cilvēkam, kas nonācis grūtībās, var šķist, ka visa pasaule ir pret viņu – ka visi viņam tikai izsaka pārmetumus, bet derīgu padomu sniegt neviens pat netaisās. Pie savas pašvaldības sociālās nodaļas darbiniekiem iet viņš neuzdrošinās, jo tur visi viņu pazīst. Arī uz banku viņš negrib iet, jo tā visu naudu gribēs atskaitīt parādu dzēšanai, atstājot nabadziņu pat bez maizes. Arī pie jurista viņš neies, jo tas ir ļoti dārgi.

Patiesībā tik ļauni nemaz nav – katrā bankā ir cilvēki, kas īpaši apmācīti tam, lai palīdzētu cilvēkiem atrast labāko risinājumu. Un neviens nevēlas, lai tu nomirtu badā, jo tā jau tu nekad netiksi uz kājām un nevarēsi parādu atmaksāt, tā ka viss ir tavās rokās, tikai jāsaņemas spert pirmo soli pretī problēmas risinājumam.

Vai dārgāks vienmēr ir labāks?

ceturtdiena februārī 6, 2020


Vispār šāds uzskats Latvijā ir visai izplatīts. Īpaši vidēja vecuma iedzīvotāju vidū, kuriem jau padomju laikā ir iesakņojusies domāšana – ja reiz kāda lieta ir iegādāta, tai jākalpo visu mūžu, jo nevar zināt, kad un vai vispār dabūsi jaunu.

Šādu domāšanas veidu propagandē arī kvalitatīvās preču zīmes, kas savās reklāmās sola, ka viņu ražotā prece, vai tas būtu apģērbs, vai putekļu sūcējs, kalpos turpmākos 30 gadus. Vai tā ir taisnība? Var jau būt. Bet vai tu gribi to pašu žaketīti valkāt 30 gadus?

Patiesībā pasaule no uzskata “dārgāks ir labāks” aizvien attālinās. Šo tendenci parāda dažādie cenu salīdzināšanas portāli un programmas. Tā vietā, lai slavētu dārgāko, tie ļauj ievadīt tev nepieciešamos preces parametrus un tad atrod attiecīgos piedāvājumus kopā ar cenām. Vienkārši un ātri.

Arī ikdienas patēriņa preču un pārtikas izvēle mūsu veikalos ir tik plaša, ka nav nemaz tik viegli saprast, kura prece citu līdzīgu vidū ir tā labākā. Piemēram, gandrīz ikvienā pārtikas veikalā var atrast 7-10 dažādu ražotāju desas. Vai ņemt visdārgāko? Bet varbūt lētākā garšo labāk?

Labs paņēmiens ir sekot produktu testiem medijos. Pārtikas preču testi nereti atrodami sieviešu žurnālos, un, kaut arī pārējais saturs šādos žurnālos ir drīzāk izklaidējoša rakstura, testu lietderību tas nemazina. Kāds ir ņēmis un visas veikalos piedāvātās šprotes ir nogaršojis tavā vietā, un var tev pastāstīt, kuras ir eļļainākas, kuras sāļākas utt. Vienkāršs, ātrs un lēts informācijas avots.

Tikpat dzīvotspējīgs kā “dārgākais=labākais” ir lozungs “no Ķīnas nāk tikai nekvalitatīvas preces”. Taču neskaitāmi fakti un testi jau sen pierādījuši, ka tā nebūt nav. Ir zināma patiesība, ka dārgo un kvalitatīvo zīmolu preces mūsdienās ražo arī Ķīnā. Uzlīmē tikai pasaulslavenā zīmola logotipu un prasa augstu cenu. Tas, kurš uzdrošinās nopirkt to pašu preci, tikai bez uzlīmētā logotipa, maksā daudzkārt mazāk.

Ķīnas internetveikali (piemēram, aliexpress.com) kļuvuši par īstu hītu tiem, kuriem zīmols nav svarīgs. Sūtīšanas izmaksas, tostarp, uz Latviju ir niecīgas vai, ja pirkums sasniedz 10-15 eiro, sūtīšana ir bez maksas. Protams, arī šeit jāņem vērā visi uz e-komerciju attiecināmie piesardzības principi. Ir vērts arī apskatīt citu pircēju komentārus un pārliecināties, vai izvēlētā prece un tās apraksts atbilst tam, ko vēlies iegādāties.

Kā iepirkties internetā drošāk

otrdiena februārī 4, 2020

Tāpat kā pati e-komercija, arī ar to saistītie riski kļuvuši starptautiski. Viens no iemesliem, kas daudzus cilvēkus joprojām attur pasūtīt preces no Ķīnas vai citām valstīm, ir šaubas, vai tiks saņemta tieši tā prece, kas ir pasūtīta. Vai būs atbilstošs izmērs, tas pats modelis, pieņemama kvalitāte, vai apģērbs izskatīsies tikpat labi kā bildē un tamlīdzīgi.

Taču otrs jautājums – tā kā pārdevējs nav redzams un nav pazīstams, vai viņš mani nepiemānīs? Vai prece vispār tiks nosūtīta, vai tā sasniegs mērķi, varbūt es būšu samaksājis naudu par neko? Un vēl viens aspekts – vai pēc kredītkartes datu ievadīšanas nevar gadīties, ka kāds ņem un iztukšo manu kontu?

Šeit ir daži digitālās higiēnas noteikumi, kā samazināt riskus, iepērkoties internetā:

Uzticams ir uzticams. Tieši tik vienkārši. Lielie un starptautiski pazīstamie, kā arī pašmāju iecienīto zīmolu e-veikali rūpējas arī par piegādes un apmaksas drošību. Protams, simtprocentīga garantija nav iespējama, bet, ja salīdzina ar bankām, tad skaidrs, ka liela un pazīstama banka ir uzticamāka par kādu mazpazīstamu ātro kredītu firmu – tas pats attiecas arī uz e-komerciju.

Veikals vai starpnieks? Pārliecinies, vai runa ir par veikalu, kas pats pārdod savu preci, vai par starpnieku portālu, kas ir dažādu pārdevēju vai privātpersonu starpnieks. Nav tā, ka viens būtu labāks par otru, taču ir atšķirīgi noteikumi un principi atkarībā no tā, vai darījums notiek, piemēram, starp divām privātpersonām (arī tad, ja tas notiek caur kādu elektronisku kanālu), vai starp privātpersonu un veikalu.

Kredītkarte ir svēta! Kredītkarte ir ļoti noderīga lieta, bet tikai tik ilgi, kamēr to pareizi izmanto. Nekādā gadījumā nedrīkst sūtīt kredītkartes datus pakalpojuma sniedzējam pa e-pastu vai ievadīt kādā apšaubāmā vietnē.
Saglabāšana ir gudrības māte. Lai arī šķiet, ka dažādie pasūtījumu un maksājumu apstiprinājumi tikai lieki aizņem vietu, tos tomēr vajadzētu glabāt līdz preces vai pakalpojuma saņemšanas brīdim. Nenāks par ļaunu arī saglabāt visu tevis veikto maksājumu soļu ekrāna kopijas. Cerams, tas nekad nenoderēs, bet ja nu…

Drošības risinājumi. Seko līdzi, vai pirkuma veikšanas laikā tava interneta pārlūkprogramma izmanto šifrēšanas protokolus (interneta adreses priekšā ir https://, nevis vienkārši http://). Arī maksājumu starpnieki (Paypal) padara maksājumu drošāku, jo tad sensitīvie dati jāievada tikai vienā vietā.