7 izplatītākās kļūdas, ko pieļauj, sastādot personīgo budžetu

otrdiena janvārī 29, 2019

Gada sākums ir labākais laiks savu ienākumu-izdevumu un finansiālo mērķu analīzei un personīgā budžeta sastādīšanai. Tas gan ir jāuztur visu laiku, katru mēnesi. Taču budžeta sastādīšanai ir savas vietas, kuras nedrīkst nepamanīt, citādi vari iekulties lielākās vai mazākās problēmās. Šeit uzskaitīsim septiņas izplatītākās kļūdas, kuras mēdz pieļaut savu vai ģimenes naudas lietu plānošanā. Jācer, ka tavā budžetā to nebūs.

1. Plānošana no algas dienas līdz algas dienai

Citiem vārdiem sakot, visi katra mēneša ienākumi pilnā apjomā tiek izplānoti mēneša parasto izdevumu segšanai. Netiek ierēķinātas varbūtējās paša vai tuvinieku saslimšanas, sadzīves tehnikas un auto remonti, ne arī citi ārkārtas apstākļi. Taču būtu jāparedz vesela rinda neparedzamu izdevumu. Citādi budžetā var rasties iztrūkums uz vairākiem mēnešiem.

2. Netiek pārdomāti lielāki vai sezonas pirkumi

Svētki, dzimšanas dienas un citi nozīmīgi datumi ir katru gadu noteiktā laikā, un tomēr tos parasti aizmirst iekļaut budžetā. Šeit ietilpst arī dažādas sezonas sākuma darbības un pirkumi: pavasara darbi dārzā, vasaras atvaļinājums, apkures perioda sākums, riepu maiņa, skolas laika sākums, mājas izrotāšana uz Ziemassvētkiem, sadzīves tehnikas nomaiņa u.c. Ja dodies uz veikalu tikai tad, kad vajadzība jau uzradusies, tad izdevumi būs lielāki. Tāpēc izpēti kalendāru un katra mēneša budžetā ieliek attiecīgu atzīmi. Plānoti pirkumi parasti ir lētāki. Pie tam, dažiem labiem pirkumiem ir vērts sākt krāt jau dažus mēnešus iepriekš.

3. Tiek aizmirsta dzīve ārpus mājas

Kur tu ēd pusdienas darbdienās? Vai tu dažkārt dodies uz kino, teātri vai koncertu? Kādi ir tavi hobiji? Šīs jomas ir grūti ieplānot budžetā, taču patiesībā uz tām tiek tērēts katru mēnesi. Protams, ka nevar jau iepriekš paredzēt visus koncertus un sabiedriskos pasākumus. Taču iesakām katru mēnesi ieplānot budžetā kādu noteiktu summu šiem mērķiem. Kad uzrodas kāds naudas pārpalikums, tad atliec to šāda veida pasākumiem. Ja tu izslēgsi visas izklaides no budžeta, tad kādā brīdī izrādīsies, ka visa dzīve sastāv tikai no darba un pienākumiem, līdz ar to arī zudīs motivācija kaut ko plānot un kontrolēt.

4. Netiek kontrolēti tēriņi

Kad budžets sastādīts, tas katru mēnesi arī jākontrolē. Vai pārtikai tika iztērēta ieplānotā summa? Vai iekrājumiem paredzētā summa ir atlikta? Noteikti derētu pavērtēt, vai kādai jomai nevajag atlicināt vairāk un vai uz kādas citas jomas rēķina savukārt nevar ietaupīt. Laiku pa laikam jāpakontrolē arī izmantojamo pakalpojumu cenas un kredītu maksājumu apjomi. Paliekot komforta zonā, vari zaudēt dažu labu izdevīgu piedāvājumu un tādējādi visu laiku pārmaksāt.

5. Netiek ierēķināti iztrūkumi un pārpalikumi

Dzīvi nevar 100% iepriekš izplānot, tādēļ ir dabiski, ka vienā mēnesī tiek iztērēts vairāk, citā – mazāk. Taču daudzi kļūdās, neveicot nākamo mēnešu budžetos attiecīgas izmaiņas. Piemēram, ja kādā mēnesī tiek iztērēts apģērbam vairāk par ieplānoto, nākamajā mēnesī šai pozīcijai jāieplāno attiecīgi mazāka summa. Summa noteikti nedrīkst palikt iepriekšējā vai, vēl ļaunāk, atrēķināta no ietaupījumiem. Savukārt, ja kādā pozīcijā rodas naudas pārpalikums, šī summa jānovirza iekrājumiem vai arī jārod tai derīgs pielietojums. Tērēt naudu tāpat vien, kamēr naudas resursi to pieļauj, nav laba doma.

6. Budžets sastādīts ar nepareiziem līdzekļiem

Pirms digitālā laikmeta vienīgie rīki budžeta sastādīšanai bija papīrs un pildspalva. Šobrīd pieejamas dažādas programmatūras un palīglīdzekļi. Lai cik labi tu arī nebūtu pārdomājis savu budžetu, ja tu tā sastādīšanai izmanto programmu, ar kuru īsti neproti rīkoties vai kas nav uzticama, tad skaitļos viegli var rasties kļūdas. Ir arī tādi līdzekļi, kas budžeta ikmēneša plānošanu nemaz neatvieglo. Ja tavs budžets kaut kur tiek paslēpts vai vispār pazūd, tad darbs ir veltīgi darīts.

7. Netiek ierēķināta tuvinieku ietekme

Šeit parasti sastopamas divu veidu kļūdas. Budžets tiek sastādīts ar pašam vai citam cilvēkam nereālu mērķi. Pirmajā gadījumā ir runa par centieniem pielīdzināt savus tērēšanas paradumus draugu vai radu līmenim. Otrajā gadījumā savukārt netiek ņemtas vērā dzīvesbiedra vai ģimenes iespējas un vēlmes. Tādējādi ģimenei šis budžets ir it kā uzspiests. Abos gadījumos gan budžets, gan ar to saistītais dzīvesveids nav ilgtspējīgi. Gudrāk būtu rēķināties gan ar saviem, gan dzīvesbiedra ienākumiem un vajadzībām.

Meklē ienesīgāku darbu? Uzspodrini CV, bet nemelo!

ceturtdiena janvārī 24, 2019

Dažreiz, aplūkojot īpaši labus darba piedāvājumus, rodas kārdinājums pievienot savam rezumē tādas prasmes un zināšanas, kādu patiesībā tev nemaz nav. Kas tad slikts notiks no tādas nelielas patiesības sagrozīšanas? Taču galu galā jebkuri meli tavā CV nāks gaismā un var kļūt liktenīgi. Ir gana daudz stāstu par to, kā cilvēki izgāzušies, nespējot pildīt savus darba pienākumus un tādējādi radot kritiskas situācijas. Tavu melu rezultātā uzņēmums var ciest zaudējums, savukārt tu vari zaudēt darbu. Ja tev tomēr šķiet, ka, lai kandidētu uz konkrēto vakanci, ir nepieciešams spožāks CV, tad fantazēšanas vietā iesakām to vienkārši nedaudz paspodrināt. Kā to izdarīt?

Sāc ar saviem lielākajiem sasniegumiem

Parasti CV sastāv no hronoloģiska izglītības iegūšanas un darba vietu uzskaitījuma. Varbūt pienācis laiks atteikties no šīs novecojušās koncepcijas? Liec pirmajā vietā svarīgākās pozīcijas, bet pārējo atliec uz beigām vai atmet pavisam. Personāla atlases speciālistam uz galda ir vēl daudz citu pieteikumu, tāpēc viņa laiks un uzmanība ir ierobežoti. Tu tiksi pamanīts tad, ja tavs apraksts par sevi būs īss, bet skaidrs.

Ja tomēr šāda pieeja šķiet pārāk radikāla, tad savā CV tūlīt aiz kontaktinformācijas ieliec īsu sevis raksturojumu, vēlams slīprakstā vai citā izceltā veidā. Tekstam būtu jābūt īsam, bet trāpīgam. Notestē to uz draugiem. Ja viņiem būtu dota tikai minūte laika, lai ar tevi iepazītos, tad kāds iespaids viņiem par tevi paliktu pēc šī teksta?

Sniedz ieskatu savu veikto pienākumu saturā

Neatkarīgi no tā, vai amata nosaukums ir lepns vai pieticīgs, pats darba saturs nereti atkarīgs no konkrētā uzņēmuma. Tāpēc būtu saprātīgi nedaudz sīkāk aprakstīt paša darba būtību: kādi bija tavi pienākumi, klienti, sadarbības partneri. Noteikti jāpastāsta, kādu vērtību tieši tavs darbs ienesa uzņēmumam un kādi bija tavi lielākie sasniegumi.

Nereti notiek tā, ka uz vakanci piesakās ļoti daudz kandidātu un potenciālais darba devējs nevar visus uzaicināt uz pārrunām. Tādā gadījumā būtu labi, ja viņš jau no CV varētu saprast, uz ko esi spējīgs. Taču esi uzmanīgs! Pārāk garus aprakstus neviens nelasīs. Tāpat arī pārāk vispārīgi jēdzieni (piemēram, gada budžeta sastādīšana) neizraisīs lielu interesi. Tāpēc centies savas darbības aprakstīt iespējami konkrēti.

Lai ieteicēji un padarītie darbi runā par tevi

Ieteicējam jeb rekomendācijas devējam ne vienmēr jābūt tavam bijušajam vai esošajam vadītājam. Tas var būt arī kāds labs klients, sadarbības partneris vai kolēģis no vidējā līmeņa vadības. Ja iespējams, tad kontaktinformācijai pievieno pāris teikumus, lai būtu saprotams, kāpēc viņi tevi iesaka. Tā tu atkal ietaupīsi personāla atlases speciālista vērtīgo laiku, kā arī radīsi par sevi labu iespaidu.

Noteikti vajadzētu atsaukties uz paveiktajiem darbiem un apkalpotajiem klientiem. Ja iespējams, iesniedz līdzi arī portfolio vai atsauci uz to. Šeit būtu jāatzīmē arī dažāda veida brīvprātīgie darbi un, protams, arī hobiji. Pirmajā brīdī var šķist, ka stāstīt par brīvā laika pavadīšanu nepavisam nav svarīgi, taču darba devējam šī informācija var daudz par tevi pastāstīt. Katram cilvēkam ir prasmes, kuras viņam nav iespējams pielietot savā darbā, bet kuras attīsta viņu gan kā personību, gan arī kā darbinieku. Zināmos gadījumos šīs nodarbes arī mazina stresu un uzlabo veselību. Ja pretendē uz augstāka līmeņa darba vietu, tad, norādot savus interesantos hobijus, tiksi pamanīts citu pretendentu vidū.

Kategorijas: Karjera Ienākumi Darbs

Zvēru pie sava naudasmaka jeb 35 labas Jaungada apņemšanās

otrdiena janvārī 22, 2019

Ziemassvētki un Jaunā gada sagaidīšana nu ir cauri, un ir laiks jaunam sākumam, jauniem plāniem un solījumiem. Ja esi jau noskaidrojis, cik kilogramu jānomet, uz kurām vietām jāaizceļo un kādi mērķi jāsasniedz mājās un darbā, tad atliek vēl padomāt par naudas lietām. Šeit Tev varam nākt talkā ar savu piedāvāto Jaunā gada apņemšanos sarakstu, kas palīdzēs uzlabot tavu finansiālo stāvokli. Sākot jau no nelieliem tēriņiem un beidzot ar nopietniem ilgtermiņa finanšu plāniem – iedvesmu šeit varēs smelties ikviens!

Iespējamās 2019. gada apņemšanās:

1. Rīta kafiju ņemšu līdzi no mājām. Tādā veidā tu katru mēnesi ietaupīsi ievērojamu summu, ja ņem vērā, ka benzīntankos un citur līdzņemamā kafija maksā vidēji 2€.

2. Atteikšos no pudelēs pildītā ūdens un atspirdzinošajiem dzērieniem. Kāpēc gan sev nesagādāt stilīgu pudeli, kur nēsāt līdzi krāna ūdeni vai pat pašdarinātu zaptesūdeni vai smūtiju?

3. Atteikšos no našķiem un ātrās pārtikas. Ātrās uzkodas ir arī ātri izdevumi.

4. Pirms došanās iepirkties izveidošu sarakstu. Iepriekš visu labi izplānojot, tiks ne tikai ietaupīta nauda, bet arī nevajadzēs izmest pārtiku.

5. Vairāk staigāšu. Katra reize, kad atsakies no auto vai taksometra, nāks par labu gan tavam naudasmakam, gan veselībai.

6. Pirkšu mazāk, toties kvalitatīvas preces. Patērē ar domu “es neesmu tik bagāts, lai pirktu lētas mantas”, tomēr centies palikt savu finansiālo iespēju robežās.

7. Ārpus mājas ēdīšu retāk. Tas attiecas arī uz ēdieniem, kas tiek pasūtīti uz mājām. Noteikti taču ir kāda recepte, kuru sen jau gribi izmēģināt.

8. Sīknaudu atlikšu iekrājumiem. Sarkanos centus, kas tikai aizņem kabatu, vislabāk iemest krājkasītē. Gada beigās ar sakrāto summu jau varēs kaut ko iesākt.

9. Pārskatīšu televīzijas, interneta, elektroapgādes piedāvājumus. Vienmēr var atrast ko izdevīgāku.

10. Atmetīšu smēķēšanu. Smēķētājiem nauda aiziet ne tikai cigaretēm, bet arī apģērba, zobu un ādas pastiprinātai apkopei. Pie tam šis sliktais ieradums tiek ņemts vērā arī, sastādot apdrošināšanas un aizdevumu paketes.

11. Sākšu trenēties. Regulāri treniņi un veselīga pārtika ietekmēs gan pašreizējos, gan nākotnes medicīnas izdevumus.

12. Izmantošu skaidro naudu. Visskaidrāko priekšstatu par saviem tēriņiem var gūt, maksājot ar reālu naudu. Tādā veidā var labāk kontrolēt savus izdevumus.

13. Pirms lielākiem pirkumiem veikšu tirgus izpēti. Cenu salīdzināšanā var palīdzēt internets. Ir vērts papētīt ne tikai Latvijas, bet arī ārzemju interneta veikalu piedāvājumu.

14. Izmantošu atlaižu sezonas. Lielākās atlaides ir katru gadu vienā un tajā pašā laikā, tāpēc lielāku pirkumu plānošanai nevajadzētu būt īpaši sarežģītai.

15. Regulāri apmeklēšu ārstu. Regulāri ģimenes, acu un zobārsta apmeklējumi palīdzēs izvairīties no lieliem ārstēšanās izdevumiem.

16. Mācīšos bezmaksas kursos. Papildu prasmes vienmēr ir bonuss darba tirgū. Vēl jo labāk, ja tās iespējams apgūt bezmaksas kursos.

17. Izdevumus dalīšu ar draugiem. Vai tās būtu kopīgas vakariņas, vai kādi garāki braucieni – vienmēr atradīsies iespējas, kā izdevīgi sadalīt izmaksas.

18. Izmantošu vairāk bezmaksas izklaides iespējas. Noteikti atradīsi daudz ko interesantu sociālajos medijos un portālos.

19. Pirkšu lietotas mantas. Ne jau visam vienmēr jābūt jaunam. Un lietoto mantu bodītēs nereti var uzrakt īstus dārgumus.

20. Pārdošu nevajadzīgās mantas. Uzmet kritisku skatienu lietām, kas tev mājās. Daža laba manta ir jau tik ilgi nostāvējusi stūrī, ka kļuvusi gluži vai neredzama. Varbūt to var pārdot?

21. Nomainīšu jaucējkrānus pret ūdeni taupošajiem. Naudas ziņā šādi var ietaupīt līdz 60%.

22. Elektriskās spuldzes nomainīšu pret ekonomiskajām LED spuldzēm. Vienmēr ir patīkami saņemt mazāku elektrības rēķinu.

23. Sākšu krāt naudu neparedzētiem apstākļiem. Nekad taču nezini, kas var notikt ar veselību, mājokli, automašīnu vai ko citu svarīgu.

24. Uzskaitīšu savus tēriņus. To var darīt kā ar papīru un pildspalvu, tā ar Exceli vai mobilo aplikāciju. Galvenais, lai redzi, kāda ir situācija.

25. Atteikšos no kredītkartes. Kredītkarte, lai uz cik izdevīgiem noteikumiem arī nebūtu, var likt paslīdēt kājai un novirzīties no budžeta un uzstādītā mērķa.

26. Pārtiku audzēšu pats. Vai nu uz palodzes, vai personīgajā dārzā – vienmēr kaut ko var izaudzēt pats.

27. Nosiltināšu savu mājokli. Tādā veidā būtiski ietaupīsi apkures izdevumus.

28. Sastādīšu ikmēneša budžetu un kontrolēšu izdevumus. Vislabāk plānot vairākus mēnešus uz priekšu. Nopietnākiem pasākumiem ir vērts jau laicīgi sākt krāt.

29. Maksāšu sev algu. Labs taupīšanas triks. Un tad tu atklāsi, ka tu sev maksā pārāk maz, un tas motivēs vēl vairāk optimizēt tēriņus.

30. Atradīšu iespējas nopelnīt papildu ienākumus. Diezgan nopietns izaicinājums, taču to vērts izmēģināt.

31. Palūgšu algas pielikumu. Tas gan atkarīgs no darbavietas, bet, ja neprasīsi, tad jau arī nedabūsi.

32. Refinansēšu savus kredītus. Maksāšanas noteikumi un grafiks varbūt ne tie izdevīgākie, taču ir grūti izkāpt no komforta zonas. Uzzini citu banku piedāvājumus – tas jau tev vēl neuzliek nekādus pienākumus, taču var gadīties, ka atrodi ko tādu, kas tev palīdzēs krietni ietaupīt.

33. Pārskatīšu savus krājkontus un investīciju plānus. Īslaicīgas vai ilgtermiņa investīcijas un noguldījumi – noteikumi un tirgus situācija visu laiku jākontrolē, jo tavi pašreizējie mērķi varbūt ir citādi nekā pirms dažiem gadiem. 

34. Pārskatīšu savus pensiju plānus. Pensijas vecums varbūt vēl ir aiz kalniem, taču vienalga ik pa laikam jāpakontrolē dažādu banku pensiju plānu ienesīgumi.

Sekmīgu Jauno gadu, un lai veicas ievērot savas apņemšanās!

Ja man būtu vairāk naudas, es būtu laimīgs!

ceturtdiena decembrī 27, 2018

Kurš gan no mums kaut reizi dzīvē nav tā nodomājis, īpaši stresa apstākļos? Bet nauda un stress nav labi draugi. Vai tev ir stress, ko radījušas naudas problēmas? Vai varbūt tomēr stress rada naudas problēmas? Tā vai citādi, bet tomēr nevajadzētu pieļaut šo abu divu lietu kopā būšanu – jo tā neatstāj labu iespaidu uz tava konta saturu. Pastāvīgs saspringums neļauj tev pieņemt izsvērtus finansiālos lēmumus: maciņš biežāk atveras dažādiem impulsa pirkumiem, vai atkal kāds no obligātajiem maksājumiem paliek nesamaksāts. Tas var novest pie tā, ka tiek nelabvēlīgi ietekmēti arī citi tavas dzīves aspekti.

Vai atpazīsti kādu no šīm situācijām?  
  • Katru reizi, kad jūties nomākts, garastāvokli uzlabo iepērkoties.
  • Katru reizi, kad dažādu pienākumu un stresa ir pāri galvai, tu paņem brīvu dienu. Dažu labu reizi pat aizdodies uz SPA vai mazā ceļojumā.
  • Tev pastāvīgi ir sajūta, ka vilnis tev nāktu pār galvu, jo tu nespēj nopelnīt pietiekami, lai savilktu galus.
  • Jūties kā slazdā. Visa nauda aiziet kredītu segšanai, un dzīves baudīšanai nepaliek nekā.
  • Domas par naudas lietām tev rada trauksmes vai apjukuma sajūtu.

Ja jā, tad kaut kas ir jādara. Daudzi maldīgi domā, ka, ja vien viņiem būtu kaut mazliet vairāk naudas, viņi būtu laimīgi. Jā, vienu otru problēmu var atrisināt ar naudas palīdzību, īpaši, ja esi bez darba vai strādā maz atalgotu darbu. Taču vispārīgi vairāk naudas nozīmē arī vairāk izdevumu. Tāpēc atrisinājums būtu atrast sava stresa avotu un to likvidēt, bet savas naudas lietas risināt tā, lai slikts garastāvoklis vai kādas citas emocijas tās neapdraudētu.

Kas vēl varētu palīdzēt?
  • Pajautā sev, kāpēc tu esi veikalā. Iepirkšanās stresa mazināšanai ir pielīdzināma alkohola lietošanai lielos apmēros. Sākumā ir ļoti jauki, bet pēc tam seko paģiras un nožēla. Tā vietā, lai meklētu sīkus prieciņus, labāk risini problēmu. Dzīvē ir maz tādu problēmu, kas atrisinātos pašas no sevis. Tā tev arī paliks vairāk naudas.
  • Paņem darbā pauzi, bet samērīgu. Aizvien vajag spēt atrast laiku sev, taču, ja to darīsi pārāk bieži, tad cietīs ne tikai bankas konta stāvoklis, bet arī karjera. Tā tu vari vēl zaudēt darbu, pietam, cietīs arī tava reputācija. Tāpēc stresa mazināšanai atrodi tādu līdzekli (treniņi, masāžas, psihologa konsultācijas un tml.), ko vari izmantot ārpus darba laika.
  • Uzstādi jaunus mērķus. Varbūt dažreiz, plānojot ģimenes budžetu, pret sevi esi pārāk skarbs? Pārskati vēlreiz savus ienākumus un izdevumus un apdomā, kur tu varētu mazliet piekāpties. Plānošana un taupīšana ir laba lieta, bet sava darba augļus taču vajag varēt arī izbaudīt. Ja arī pēc budžeta pārskatīšanas joprojām šķiet, ka naudas nepietiek, tad ir jāapsver darba maiņa vai papildu darba iespējas.
  • Pārskati savus kredītus. Ja tev šķiet, ka kredīta atmaksa tavam konta stāvoklim ir nāvējoša, meklē citus kredītu piedāvājumus, lai pārkreditētu savus esošos parādus uz izdevīgākiem noteikumiem. Noteikti pārbaudi savos šībrīža līguma noteikumos, cik maksā kredīta iepriekšēja atmaksa.
  • Kontrolē situāciju. Naudas tēma mums rada stresu un apjukumu tad, ja mums nav skaidra priekšstata par esošo situāciju. Ņem papīru un pildspalvu, vai atver Excel, un sāc sistemātiski uzskaitīt savus ieņēmumus un izdevumus. Kad ieraudzīsi patieso ainu, tā nemaz nebūs tik traka, taču noteikti atradīsies pozīcijas, ko uzlabot.
  • Maini attieksmi. Domājot vai runājot par naudu, labāk radi sevī pozitīvu noskaņu. Naudas stress mēdz tirdīt arī krietni turīgus cilvēkus, tā ka viss atkarīgs no domāšanas veida. Ja tu būsi pateicīgs par to, kas tev jau ir, un pārliecināsi sevi, ka tu savas naudas lietas spēj kontrolēt, tad arī daudz vieglāk spēsi atrisināt problēmas.
  • Sagatavojies nākotnei, taču paliec tagadnē. Viens no galvenajiem naudas stresa cēloņiem ir raizes par nākotni. Kas būs, ja notiks sliktākais? Kad tas notiks, tad arī rīkosies. Pirms tam vari veikt kādus sagatavošanās darbus, taču jukt tāpēc prātā gan nevajadzētu.
  • Lūdz palīdzību. Ja nekas cits nepalīdz, tad lūdz kādam padomu. Palīdzēt var arī draugi un radi.

 

Vai esi pasargāts no krāpšanas Internetā?

ceturtdiena decembrī 20, 2018

Varētu jau domāt, ka mūsdienās jebkurš zina, kā sevi pasargāt no krāpšanas internetā, taču realitāte tomēr ir citāda. Tehnoloģijas un krāpnieku metodes arvien attīstās. Īpaši bieži cieš bērni un veci cilvēki, kuriem internets vēl ir jauna, neatklāta teritorija. Tā kā cilvēki internetā ne tikai pļāpā un izklaidējas, bet kārto arī lietas, kas saistītas ar izglītību, veselību un naudu, krāpšanas upuri var nopietni ciest. Tāpēc iepazīstināsim ar dažiem dzelžainiem likumiem, kuri jāievēro, lai pasargātu savu un tuvinieku īpašumu un identitāti.

Izmanto antivīrusu programmas

Nodrošini savu datoru ar uzticamu antivīrusu programmu. Izmanto to datora, interneta lapu un ārējo ierīču pārbaudei. No vīrusiem var izvairīties arī, neapmeklējot šaubīgas lapas. Tāpat arī nevajadzētu lejupielādēt nezināmus failus. Vēl ir svarīgi regulāri atjaunināt programmatūru un izmantot drošu interneta savienojumu. Lai būtu pavisam drošs, atslēdz datoru no strāvas, kad to nelieto. Pārbaudi arī savu viedtālruni un planšeti, vai tur nav ieviesusies kāda ļaunatūra.

Izmanto drošas paroles

Gandrīz visās apmeklējamās lapās tev ir paroles. Lai aizsargātu savus personas datus un kontu, izvēlies drošas paroles. Izmanto ciparus, simbolus, mazos un lielos burtus. Nedrīkst visur izmantot vienu un to pašu paroli. Visās vietās tās arī regulāri maini. Noteikti nedrīkst savus pieejas datus kaut kur turēt uzrakstītus vai nēsāt līdzi. Ja vien iespējams, neglabā tās arī datora atmiņā. Arī pašu datoru aizsargā ar paroli. Nevienam neizpaud savas paroles, pat ne tuviniekiem. Ja kāds uzņēmums vai tā pārstāvis prasa tavu paroli, tad zini, ka tas ir krāpnieks. Kur iespējams, identifikācijai izmanto ID karti, mobilo ID vai divlīmeņu autentifikāciju.

Uzmanies ar neparastiem e-pastiem

E-pasta krāpniecība ir visizplatītākais un vieglākais veids, kā nozagt cilvēku personas datus. Ar aizdomām jāizturas pret katru e-pasta vēstuli, kurā prasīts nosūtīt tavus personas datus un paroli. Ja neesi drošs par to, vai pazīsti sūtītāju, tad noteikti never vaļā vēstulē esošās saites un pielikumus. Vislabāk šādas vēstules uzreiz izdzēst. Arī slikta valoda un atsaukšanās uz tev nepazīstamām personām ir zīme, ka kaut kas nav kārtībā. Piemēram, ja kāds tev raksta, ka tavs onkulis Zviedrijā ir atstājis tev mantojumu, tad, pirms reaģē uz šo vēstuli, kārtīgi pārdomā savus radurakstus. Tas pats attiecas uz dažādiem līgumiem un rēķiniem.

Sociālajos medijos ne visi ir draugi

Sociālie mediji ir lieliska vieta, taču tā nav vieta, kur pelnīt naudu. Neviena nopietni ņemama firma tev nerakstīs caur Facebook vai Twitter, lai izteiktu piedāvājumu. Jābūt arī uzmanīgam, pievienojoties dažādām grupām un informācijas paušanu. Būtu ieteicams savus sociālo mediju profilus turēt privātus, kā arī pārdomāt, ko raksti savos ziņojumos. Var gadīties, ka tie pauž tavus patērētāja paradumus, dzīvesvietu un ikdienas pārvietošanās informāciju. Tā visa ir krāpniekiem derīga informācija.

Kontrolē, ko internetā dara tavi bērni

Ja arī tev pašam viss tiek kontrolēts, tad ar bērniem neko nevar zināt. Viņi izmanto visdažādākās aplikācijas un apmeklē citas lapas, pie tam bieži to dara kopā ar saviem vienaudžiem. Lai pasargātu no bīstamām situācijām gan viņus, gan sevi, tiem jāpastāsta par drošību internetā. Pirmais, kas bērniem jāzina – internetā nedrīkst nevienam izpaust savas paroles, skolu un dzīvesvietas adresi. Īpaši jāuzmanās ar fotoattēlu publicēšanu. Viņš nedrīkst izplatīt savu vecāku vai citu tuvinieku bildes. Kā arī visi interneta pirkumi vispirms jāapspriež ar tevi.

Rūpīgi glabā savu kredītkarti

Iepērkoties internetā, labāk neizmanto kredītkarti, bet dažādus starpniekus, piemēram, PayPal vai virtuālo kredītkarti. Ja nu tomēr bez kredītkartes datu ievadīšanas nevar iepirkties, vispirms ievāc informāciju par attiecīgo pārdevēju un klientu atsauksmēm.

Drošu sērfošanu!