Kā likt savai naudai pelnīt?

otrdiena jūnijā 25, 2019

Ikviens no mums reizi pa reizei ir pasapņojis, ko darītu un kā dzīvotu, ja būtu ļoti daudz naudas. Parasti tad padomā arī par to, kur daļu naudas ieguldītu, lai tā pelnītu un atnestu ienākumus arī turpmāk. Patiesībā nebūt nav vajadzīgs vinnests loterijā, lai pelnītu. Pēdējā laikā ir kļuvuši pieejami milzum daudz pakalpojumu, kuru būtība ir likt pelnīt tiem līdzekļiem, kuri kādā brīdī stāv neizmantoti. Kā to darīt? Esam apkopojuši dažus ieteikumus.

Dzīvesvieta

Mums visiem ir dzīvesvieta, taču neviens tajā nepavada visas 365 dienas gadā. Kāpēc gan to neizīrēt uz to laiku, kamēr pašam to nevajag? Kaut vai uz vienu nakti vai nedēļas nogali. Vispopulārākā izīrēšanas vietne ir Airbnb.com, kur liela daļa sludinājumu ir tieši tādi – cilvēki uz īsu laiku atvēl savu mājokli kādam citam - protams, par naudu. Arī Latvijas nekustamo īpašumu portālos aizvien biežāk var atrast šāda tipa sludinājumus.

Cilvēku mājokļi ir dažādi: lielāki un mazāki, lepnāki un pieticīgāki, bet tieši tāpat jau ir arī ar īres vietu meklētājiem – kāds grib lielu dzīvokli pilsētas centrā un ir ar mieru par to attiecīgi maksāt, taču ir arī tādi, kuru galvenais mērķis ir par saprātīgu samaksu atrast vietu, kur pārlaist nakti vienkāršos apstākļos.

Tad kāpēc nepiedāvāt šādu iespēju, ja zini, ka pats brauc prom, piemēram, uz nedēļu? Lielajos, pazīstamajos portālos abām pusēm tiek dota arī zināma drošības garantija.

Auto

Padomā labi, vai tu katru dienu izmanto savu automašīnu? Un arī, ja izmanto, vai visu dienu? Gan jau tā lielu dienas daļu stāv neizmantota, tāpēc – kādēļ gan to neiznomāt uz pāris stundām? Un nav ko raizēties par to, ka automašīna nav pietiekami jauna, liela vai skaista. Gluži tāpat kā naktsmītņu meklētājiem, arī auto lietotājiem ir dažādas vajadzības. Vajag tikai noteikt auto reālajam stāvoklim atbilstošu cenu.

Laiks

Nu un beidzot tavs paša laiks – vēlies nopelnīt papildu naudu tā vietā, lai vakaros dīki sēdētu pie televizora? Varbūt esi iecerējis garāku braucienu un gribētu sadalīt tēriņus? To ir pavisam vienkārši izdarīt ar, piemēram, aplikāciju Bolt. Ja vien tev ir savs auto un labas auto vadīšanas prasmes, vari ar to nopelnīt sev ērtā laikā.

Skaidrs, ka nevienā no minētajiem veidiem bagāts nekļūsi. Taču, ja ir vēlme kaut nedaudz atpelnīt ikmēneša tēriņus, tad šāda veida rīcība šim mērķim lieti noderēs.

Finanšu ietekme uz pāru attiecībām

ceturtdiena jūnijā 20, 2019

Bieži izskan viedoklis, ka, apprecoties vai vienkārši dzīvojot kopā, finansiālā nākotne ir drošāka. Uzsākot kopīgu dzīvi, izdevumiem uz cilvēku vajadzētu samazināties, savukārt ienākumu bāzei - augt. Protams, ar nosacījumu, ka abiem partneriem naudas lietas ir kārtībā un visi ar naudas lietām saistītie lēmumi tiek pieņemti kopā. Uzsākot ilglaicīgas attiecības, svarīgs faktors ir caurskatāmība un paredzamība - slepenībā vai steigā pieņemti finansiālie lēmumi var ļoti kaitēt kā pāra attiecībām, tā arī katra individuālajam finansiālajam stāvoklim.

Pie  mums laiku pa laikam vēršas klienti, kuru finansiālais stāvoklis ir sarežģījies tieši pēc attiecību uzsākšanas,  tāpēc ar TF Bank juristu izveidojām pamatīgu pārskatu par galvenajiem finanšu aspektiem, kas ietekmē pāru attiecības un kurus vajadzētu zināt ikvienam, neatkarīgi no pašreizējā attiecību stāvokļa.

1. Dažādas mantiskās attiecības

Slēdzot laulību, mantiskās attiecības var risināt vienā no trim veidiem: kopīgs īpašums, šķirtais īpašums vai īpašuma pieauguma ieskaits.

Kopīgs īpašums – no visa, kas tiek iegādāts laulības laikā, vienlīdzīgas daļas pieder katrai no pusēm. Tāpēc visi darījumi būtu jāveic kopīgi. Pirms laulības iegūtais īpašums pieder katrai personai atsevišķi un šķiršanās gadījumā dalīts netiek. Taču te ir divi “bet”. Piemēram, ja dzīvesvieta ir dalītais īpašums, ja tas tiek izmantots ģimenes interesēs, īpašnieks var ar to rīkoties, tai skaitā aplikt ar hipotēku, atsavināt, nodot lietošanā trešajai personai un tamlīdzīgi,  tikai ar dzīvesbiedra piekrišanu. Tāpat arī, ja īpašums iegādāts kredītā, kas tiek atmaksāts no kopējiem ienākumiem, šķiršanās gadījumā otra puse var pieprasīt pusi iemaksātās naudas atpakaļ (pat ja tā nav nekustamā īpašuma īpašnieks).

Šķirtais īpašums – īpašums pieder tam, uz kā vārda ir reģistrēts. Kopīgs īpašums tiek iegādāts pēc vienošanās. Piemēram, ja pāris nopērk dzīvokli, kuru reģistrē uz A vārda, bet kredītmaksājumus veic B, tad pēc šķiršanās šis nekustamais īpašums paliek personai A. Taču, ja īpašums tiek reģistrēts uz abu vārda, šķiršanās gadījumā tas tiek sadalīts.

Īpašuma pieauguma ieskaits – katra no pusēm ir laulības laikā iegādātā īpašuma vienīgais īpašnieks, un tā arī atbild par saistībām. Izņēmums ir ģimenes kopējās dzīvojamās platības iegāde. Tam vajadzīga abu pušu piekrišana, neatkarīgi no tā, kam īpašums piederēs. Veicot ieskaitu par laulības laikā iegādāto īpašumu, netiek ņemts vērā šāda veida īpašums: pirms laulībām kādam no laulātajiem īpašumā esošā manta, laulības laikā bez maksas iegūtā manta, tiesības, kas izriet no kaitējuma veselībai vai ķermeņa bojājumiem, kā arī valsts un obligātās pensiju apdrošināšanas, kā arī īpašums, kas ir iegādāts uz tāda īpašuma rēķina, uz kuru neattiecas ieskaits.
Bez jau minētajiem variantiem mantiskās attiecības var regulēt ar laulības līguma palīdzību.

2. Ienākumi un to plānošana

Pirms pastāvīgu attiecību uzsākšanas katrai no pusēm jau ir izveidojušies savi tērēšanas un uzkrāšanas paradumi. Atšķirīga ir arī cilvēku attieksme pret budžeta plānošanu. Uzsākot kopdzīvi, pāris izstrādā kopīgu ienākumu-izdevumu sistēmu. Vairumā gadījumu abi vienojas par to, kā tiek sadalīti ikdienas izdevumi, kā arī par lielākiem izdevumiem tuvākajā nākotnē (piem., brīvdienu ceļojums, auto iegāde un tml.). Taču par tālāko nākotni parasti daudz nedomā.

Nākotni ietekmē, piemēram, aplokšņu alga. Ja visi vai daļa ienākumu ir nelikumīgi, tas ir slikts variants abām pusēm. Šajā gadījumā var būt ne tikai  problēmas dabūt kredītu vai valsts atbalstu – aplokšņu alga būtiski negatīvi ietekmē arī iespēju aizsargāt savas tiesības. Tādējādi grūtībās nonāk arī darbinieka dzīvesbiedrs, kuram nākas segt vairāk pāra kopējo izdevumu. Īpaši smagi tas ir tādā gadījumā, ja aplokšņu algas saņēmējs saslimst vai nokļūst nelaimes gadījumā un zaudē darbaspējas.

Otrs spilgts piemērs skar tos, kas otro reizi uzsāk kopdzīvi vai dodas laulībā. Ja vienai vai abām pusēm ir bērni no iepriekšējās kopdzīves, tie ir jāturpina uzturēt arī pēc jaunās kopdzīves uzsākšanas. Negribam vilkt svītru pāri romantikai, tikai aicinām pamatīgi pārdomāt savu budžetu - iepriekšējās kopdzīves saistības nevar izzust vienā dienā.

Dažkārt tiek pieņemts lēmums visus ģimenes ienākumus ieskaitīt kopējā kontā. Taču var gadīties, ka tas tiek darīts, lai izvairītos no tiesu izpildītājiem, ierobežotu kaitīgu dzīvesveidu, vai arī nolūkā veikt ekonomisko vardarbību. TF Bank jurists iesaka uzmanīgi izturēties pret ideju ieskaitīt savus ienākumus kāda cita kontā. Ja neskaita kopīgā īpašuma režīmu, kopīga konta pārvaldīšana ir vienošanās jautājums. Ja kādā brīdī sāks šķist, ka otra puse tevi ierobežo, to būs gandrīz neiespējami pierādīt.

3. Kopdzīve un kredīti

Vēl viena izplatīta prakse: ģimenes vajadzībām tiek paņemts kopīgs kredīts vai arī nopirkta sadzīves tehnika uz nomaksu. Parasti kredītu noformē uz viena dzīvesbiedra vārda, taču to maksā abi, vai arī sadala izdevumus kā citādi. Ja attiecības ir stabilas un ģimenes budžets sastādīts saprātīgi, tad šis ir labs risinājums. Taču, ja neesat drošs par savu kopdzīvi, tad pirms līguma parakstīšanas labāk piebremzēt un padomāt, jo strīda gadījumā otra puse var paziņot, ka par šādu kredītu neko nezina un tā atmaksu neveiks.

Taču, ja viena puse paņem šādu kredītu, otrai nezinot un vēlāk nespēj to nomaksāt,  kredīta devējs var griezties tiesā un pieprasīt aizdevumu atdot. Tad tiks pieprasīta kopīpašuma sadalīšana, lai pārdotu parādā esošā dzīvesbiedra daļu, un tas var radīt ļoti apgrūtinošu situāciju otram. Ņemot kopīgu kredītu, pārdomājiet visus iespējamos scenārijus. Var gadīties ne tikai strīdi, bet arī citi nepatīkami apstākļi: ilgstoša slimošana, darba zaudējums, dažādi nelaimes gadījumi – jums vienmēr jābūt arī plānam B.

4. Neveiksmīgs bizness un valdes locekļa saistības

Uzsākot kopdzīvi, jānoskaidro, ar ko īsti otra puse nodarbojas un kāda ir attiecīgās nozares perspektīva. Jāatceras, ka uz valdes locekļiem attiecas citi bezdarba apdrošināšanas noteikumi un ka viņiem par saviem lēmumiem var nākties atbildēt finansiāli.

Piemēram, ja valdes locekļa vainas dēļ uzņēmums cieš zaudējumus, tie, visticamāk, būs jāatmaksā no personīgajiem līdzekļiem. Lai nomaksātu dažādus sodus un sankcijas, valdes loceklis spiests ķerties pie personīgajiem kontiem un īpašumiem. Ja ar tiem nepietiek, jāpārdod sava daļa no kopīgā īpašuma. 

5. Mantošana

Kopīgā īpašuma režīmā katrai no pusēm pieder puse kopīgā īpašuma. No mirušā dzīvesbiedra palicējs manto vēl vismaz 25% (ja ir pirmās pakāpes mantinieki – bērni), pārējā daļa tiek sadalīta pārējo mantinieku starpā. Ja pirmās pakāpes mantinieku nav, dzīvesbiedra mantojuma daļa palielinās. Ja kopdzīve bija nereģistrēta, tad mirušā dzīvesbiedra daļu otra puse var mantot tikai, ja tas ir noteikts testamentā.

Mantojuma pieņemšana nav obligāta, taču, ja mantojumu pieņemat, tas jāpieņem pilnībā. Diemžēl nav iespējams, ka mantojat nekustamo īpašumu, automašīnu un citas noderīgas lietas, bet parādus atstājat kādam citam. Ja nezināt, cik lieli ir dzīvesbiedra parādi, varat prasīt mantojamā īpašuma inventūru. Protams, tas saistīts ar zināmiem izdevumiem, un inventūras pieprasījums jāiesniedz trīs mēnešu laikā pēc tam, kad mantinieks uzzina, ka mantojums varētu nebūt pietiekams parādu segšanai. Ja izrādās, ka mantojums ir ar mīnus zīmi (saistību ir vairāk nekā īpašuma), tad, lai atbrīvotos no saistībām, parasti pēc mantojuma pieņemšanas tiek izsludināts mantotā īpašuma bankrots.

Cik lielai jābūt algai?

otrdiena jūnijā 18, 2019

Bez jebkādas papildinformācijas šis jautājums, protams, ir bezjēdzīgs. Ikviens gribētu, lai mēneša beigās bankas kontā būtu iespējami lielāka summa. Jautājuma patiesā jēga ir cita – bieži vien cilvēkam ir iespējams izvēlēties, cik daudz nopelnītā saņemt algā un cik – kādā citā veidā.

Nav noslēpums, ka Latvijā joprojām ir sektori, kuros aplokšņu algu tradīcija nav zudusi. Virsrakstā izteiktais jautājums attiecas arī uz mazajiem uzņēmumiem, kam pašiem jāizlemj, cik lielu naudas daļu izmaksāt algās un cik noformēt kā dividendes.

Atbildot uz jautājumu, jāraugās no trim skatupunktiem – nodokļi, ētiskais aspekts un praktiskais aspekts. Valsts ieņēmumu dienests pēdējos gados ir veicis lielu darbu, lai samazinātu aplokšņu algu īpatsvaru, un par to, cik liela alga mazajos uzņēmumos ir saprātīga un cik daudz var nopelnīt ar uzņēmējdarbību, ir ticis daudz diskutēts, un ir pat bijušas tiesas prāvas.

Apskatīsim 3 ļoti praktiskus aspektus, kas norāda, cik sāpīgi dažādās shēmas ar kreisajām algām var atspēlēties nākotnē.

Kredītspēja. Bieži vien gadās nonākt situācijās, kad pēkšņi nepieciešams iegādāties mantu, kam nepietiek līdzekļu, lai samaksātu uzreiz. Var gadīties, ka, piemēram, vecā veļasmašīna negaidīti salūst, auto iekļūst avārijā, vai varbūt jāpērk jauns dzīvoklis. Varbūt vienkārši iegribas kredītkarti, lai pasūtītu lidmašīnas biļetes vai iepirktos kādā interneta veikalā.

Visu šo darbību priekšnoteikums ir, ka banka izvērtēs tavu kredītspēju, un to pārbaudīt var pēc iesniegumā sniegtajiem datiem, kā arī datiem, ko iegūst, veicot pieprasījumus datubāzēs, lai iegūtu informāciju par cilvēka ienākumiem un saistībām. Šeit galvenais arguments ir fakti, jo tavs skaistais stāstījums nevienu neinteresēs. Bankas var pārbaudīt cilvēka oficiālos ienākumus, bet viss pārējais – tai skaitā iespējamās nākotnes dividendes vai pēc mutiskas vienošanās saņemtā darba samaksa skaidrā naudā – bankas lēmumu īpaši neietekmēs. Tādējādi var gadīties, ka tavi ienākumi ir visai pieklājīgi, taču tie nav legāli, un banka var atteikt tev nepieciešamo kredītu, bet tu paliec bez jauna mājokļa, auto vai veļasmašīnas.

Valsts atbalsts. Nelaime diemžēl nenāk brēkdama, tā pielavās nemanot, un no tās nav pasargāts neviens - jebkurš no mums vienā jaukā brīdī var attapties situācijā, kad līdzšinējai darbavietai vairs neesi vajadzīgs.  Sliktākajā gadījumā var notikt tā, ka esi guvis kādu nopietnu traumu vai veselības traucējumus, kuru dēļ vairs nevarēsi turpināt strādāt pašreizējā darbavietā.

Latvijā darbojas dažādas atbalsta sistēmas, kuras paredzētas, lai palīdzētu šādos gadījumos. Taču pabalstu apjoms tiek aprēķināts no nodokļiem, kas iemaksāti no oficiāli saņemtās algas. Tātad gan bezdarbnieka, gan slimības pabalsts atkarīgi no tā, cik liela ir cilvēka oficiālā alga.

Vecumdienas. Par to, vai vecuma pensijas apmēram vajadzētu būt atkarīgam no darba gados nopelnītā, redzējumi var būt dažādi. Taču skaidrs ir viens – šobrīd šie lielumi ir saistīti, tāpēc mazāki oficiālie ienākumi (jeb mazākas sociālās iemaksas) nozīmē arī mazāku pensiju vecumdienās. Daudziem ir jāveic arī obligātās iemaksas pensiju 2. līmenī, kuras tāpat atkarīgas no oficiālās algas.

Jāsaprot, ka likumi ir domāti visiem, un aplokšņu algas, kā arī dažādas shēmas un krāpšanās ir slikti ne tikai no ētiskā viedokļa, bet arī var radīt praktiskas problēmas, kuras shēmotāji nespēj vai negrib paredzēt.

 

Veikalnieks grib tavu naudu. Un daudz!

ceturtdiena jūnijā 13, 2019

Vai tev ir tā gadījies, ka tu aizej uz veikalu nopirkt maizi, pienu vai citu produktu, bet pārnāc mājās ar pilnu iepirkumu maisu? Esi godīgs – tā gadās ikvienam. Tāpēc, uz veikalu ejot, vienmēr der atcerēties, ka veikalnieki dara visu, lai tu, vājš cilvēks būdams, veikalā atstātu iespējami vairāk naudas.

Tas, kā likt cilvēkiem pirkt vairāk, ir vesela zinātne, ar ko diendienā nodarbojas tirdzniecības uzņēmumi visā pasaulē. Tiek pētīta cilvēku uzvedība veikalos, psiholoģija, tirdzniecības vides dažādu aspektu iedarbība uz cilvēku. Un tiek veikti ne tikai pētījumi, bet to rezultāti arī tiek likti lietā, lai ietekmētu tavu rīcību un liktu tev pirkt vairāk.

Šie ir daži knifi, ar kuru palīdzību tiek ietekmēti cilvēku iepirkšanās paradumi:
  • Preču izvietojums. Vai tu esi kādreiz padomājis, kāpēc piena produktu plaukts, kur atrodas visbiežāk patērētie produkti, ir tālākajā veikala stūrī? Vai kāpēc augļu nodaļa parasti ir tūlīt pie ieejas? Un kāpēc mazajām šokolādītēm un konfektēm uz kociņa jābūt tieši pie kases, kur tos noteikti pamanīs tavs bērns? Nejaušībai te nav vietas, un tas viss ir tā izkārtots ar nolūku. Mērķis ir izvadīt cilvēku cauri visam veikalam, lai viņš no plauktiem paķertu iespējami vairāk preču ar domu “gan jau noderēs”.
  • Iepirkšanās vide. Nejaušība nav arī gaisa temperatūra veikalā, veikalā skanošā mūzika, smaržas un gaisma. Kāpēc veikala letē gaļa vienmēr izskatās svaigāka un sarkanāka nekā mājās? Un kāpēc bulciņas tik ļoti kārdinoši smaržo, īpaši, kad vēders ir tukšs?
  • Preču komplekti. Tautā klīst leģendas par gadījumu, kad vīrietis ienāca apģērbu veikala vīriešu nodaļā pēc zeķēm, bet prasmīgais pārdevējs pamanījās šīm zeķēm klāt pārdot uzvalku kopā ar kaklasaites adatu un aproču pogām. Tā ir ļoti lieliska pārdošanas stratēģija – salikt kopā saderīgas preces un censties pārdot tās visas kopā. Tāpat arī siera plaukta vidū iederas vīna pudele, blakus apaviem – zeķes, pie alus plaukta – čipsi. Ir taču tik ērti, ka ideāli saderīgi produkti ir novietoti blakus, un tev pēc tiem nav jāmēro ceļš pāri visam veikalam. Kā lai tam pretojas?

Protams, šeit var rasties jautājums, vai man, vienkāršam cilvēkam, vispār ir kāda izvēles brīvība, ko veikalā pirkt, vai viss jau ir izlemts manā vietā? Tik traki jau, par laimi, nav, jo gala lēmumu jau pieņem tu pats. Labs ierocis cīņā pret veikalnieku viltībām ir neiet uz veikalu izsalkušam, kā arī jau iepriekš izveidot pirkumu sarakstu, pie kura stingri turēties.

 

Pieci ieteikumi, kā izvēlēties labāko ceļojuma apdrošināšanu

otrdiena jūnijā 11, 2019

Ceļošana, jo īpaši kopā ar bērniem, ir dārgs prieks, neatkarīgi no ikmēneša ienākumiem vai izvēlētā ceļošanas veida. Biļetes vai izdevumi par degvielu, nakšņošana, ēšana – no šiem izdevumiem neizbēgt. Un, ko nu tur slēpt, ceļojumā visai daudz tērējam arī tam, uz ko ikdienā cenšamies taupīt – pirmkārt jau dažādām izklaidēm.

Tomēr, dodoties ceļojumā, ar šiem izdevumiem jau rēķināmies un laikus atlicinām tiem naudu, taču no negaidītām situācijām un nelaimes gadījumiem arī neviens nav pasargāts – nedz savā valstī, nedz ārzemēs. Atšķirība tikai tā, ka ārzemēs visi negaidītie izdevumi būs vairākas (pat desmitiem) reizes lielāki nekā savā zemē. Ir gan izgudrotas sava veida brīnumzāles pret to – risku pazemināt vislabāk palīdz apdrošināšana. Taču pēdējo dažu gadu desmitu laikā ceļošana kļuvusi tik vienkārša un ērta, ka bieži vien pat neienāk prātā doma par apdrošināšanas nepieciešamību. Brauciens ar auto uz Tallinu vai ar kuģi uz Stokholmu uz pāris dienām nemaz nešķiet īpašs “ārzemju ceļojums”. Bet ja nu – tfu, tfu, tfu – kaut kas atgadās, tad no rēķiniem nebūs glābiņa.

Šeit būs 5 ieteikumi, kā izvēlēties labāko apdrošināšanu:

Apdomā, kāda veida apdrošināšanas tev jau ir. Bieži vien ceļojumu apdrošināšana automātiski nāk līdzi, piemēram, kredītkartei vai kādam citam bankas pakalpojumam.

Ceļojot ar automašīnu, vienmēr vajadzīga tā sauktā zaļā karte. Sazinies ar apdrošināšanas sabiedrību vai līzinga firmu un uzzini, kas tieši tev ir vajadzīgs.

Ceļojuma apdrošināšanas cena lielā mērā atkarīga no tā, kādu aizsardzību izvēlēsies. Apdomā, cik liels ir risks, ja, piemēram, pazūd tava bagāža – ja tu ceļo tikai ar rokas bagāžu, tad šāda varbūtība ir diezgan zema.

Apdrošinot ceļojumu, rūpīgi pārbaudi, ko sedz veselības apdrošināšana, un apsver, ko tu ceļojumā plāno darīt. Ja tu esi iecerējis, piemēram, slēpot, nirt, braukt ar velosipēdu vai kā citādi aktīvi pavadīt laiku, pārliecinies, vai un uz kādiem noteikumiem izvēlētā apdrošināšana sedz iespējamās traumas.

Lai izvēlētos labāko apdrošināšanas piedāvājumu, izmanto apdrošināšanas brokera pakalpojumus. Ir dažādi brokeru portāli, no kuriem vispopulārākais ir iizi.net.

Un atceries – pat ja galu galā apdrošināšana izrādījās nevajadzīgs tēriņš, jo nekas slikts nenotika, tas nebūt nav tavs zaudējums, bet gan ieguvums!