Ja man būtu vairāk naudas, es būtu laimīgs!

ceturtdiena decembrī 27, 2018

Kurš gan no mums kaut reizi dzīvē nav tā nodomājis, īpaši stresa apstākļos? Bet nauda un stress nav labi draugi. Vai tev ir stress, ko radījušas naudas problēmas? Vai varbūt tomēr stress rada naudas problēmas? Tā vai citādi, bet tomēr nevajadzētu pieļaut šo abu divu lietu kopā būšanu – jo tā neatstāj labu iespaidu uz tava konta saturu. Pastāvīgs saspringums neļauj tev pieņemt izsvērtus finansiālos lēmumus: maciņš biežāk atveras dažādiem impulsa pirkumiem, vai atkal kāds no obligātajiem maksājumiem paliek nesamaksāts. Tas var novest pie tā, ka tiek nelabvēlīgi ietekmēti arī citi tavas dzīves aspekti.

Vai atpazīsti kādu no šīm situācijām?  
  • Katru reizi, kad jūties nomākts, garastāvokli uzlabo iepērkoties.
  • Katru reizi, kad dažādu pienākumu un stresa ir pāri galvai, tu paņem brīvu dienu. Dažu labu reizi pat aizdodies uz SPA vai mazā ceļojumā.
  • Tev pastāvīgi ir sajūta, ka vilnis tev nāktu pār galvu, jo tu nespēj nopelnīt pietiekami, lai savilktu galus.
  • Jūties kā slazdā. Visa nauda aiziet kredītu segšanai, un dzīves baudīšanai nepaliek nekā.
  • Domas par naudas lietām tev rada trauksmes vai apjukuma sajūtu.

Ja jā, tad kaut kas ir jādara. Daudzi maldīgi domā, ka, ja vien viņiem būtu kaut mazliet vairāk naudas, viņi būtu laimīgi. Jā, vienu otru problēmu var atrisināt ar naudas palīdzību, īpaši, ja esi bez darba vai strādā maz atalgotu darbu. Taču vispārīgi vairāk naudas nozīmē arī vairāk izdevumu. Tāpēc atrisinājums būtu atrast sava stresa avotu un to likvidēt, bet savas naudas lietas risināt tā, lai slikts garastāvoklis vai kādas citas emocijas tās neapdraudētu.

Kas vēl varētu palīdzēt?
  • Pajautā sev, kāpēc tu esi veikalā. Iepirkšanās stresa mazināšanai ir pielīdzināma alkohola lietošanai lielos apmēros. Sākumā ir ļoti jauki, bet pēc tam seko paģiras un nožēla. Tā vietā, lai meklētu sīkus prieciņus, labāk risini problēmu. Dzīvē ir maz tādu problēmu, kas atrisinātos pašas no sevis. Tā tev arī paliks vairāk naudas.
  • Paņem darbā pauzi, bet samērīgu. Aizvien vajag spēt atrast laiku sev, taču, ja to darīsi pārāk bieži, tad cietīs ne tikai bankas konta stāvoklis, bet arī karjera. Tā tu vari vēl zaudēt darbu, pietam, cietīs arī tava reputācija. Tāpēc stresa mazināšanai atrodi tādu līdzekli (treniņi, masāžas, psihologa konsultācijas un tml.), ko vari izmantot ārpus darba laika.
  • Uzstādi jaunus mērķus. Varbūt dažreiz, plānojot ģimenes budžetu, pret sevi esi pārāk skarbs? Pārskati vēlreiz savus ienākumus un izdevumus un apdomā, kur tu varētu mazliet piekāpties. Plānošana un taupīšana ir laba lieta, bet sava darba augļus taču vajag varēt arī izbaudīt. Ja arī pēc budžeta pārskatīšanas joprojām šķiet, ka naudas nepietiek, tad ir jāapsver darba maiņa vai papildu darba iespējas.
  • Pārskati savus kredītus. Ja tev šķiet, ka kredīta atmaksa tavam konta stāvoklim ir nāvējoša, meklē citus kredītu piedāvājumus, lai pārkreditētu savus esošos parādus uz izdevīgākiem noteikumiem. Noteikti pārbaudi savos šībrīža līguma noteikumos, cik maksā kredīta iepriekšēja atmaksa.
  • Kontrolē situāciju. Naudas tēma mums rada stresu un apjukumu tad, ja mums nav skaidra priekšstata par esošo situāciju. Ņem papīru un pildspalvu, vai atver Excel, un sāc sistemātiski uzskaitīt savus ieņēmumus un izdevumus. Kad ieraudzīsi patieso ainu, tā nemaz nebūs tik traka, taču noteikti atradīsies pozīcijas, ko uzlabot.
  • Maini attieksmi. Domājot vai runājot par naudu, labāk radi sevī pozitīvu noskaņu. Naudas stress mēdz tirdīt arī krietni turīgus cilvēkus, tā ka viss atkarīgs no domāšanas veida. Ja tu būsi pateicīgs par to, kas tev jau ir, un pārliecināsi sevi, ka tu savas naudas lietas spēj kontrolēt, tad arī daudz vieglāk spēsi atrisināt problēmas.
  • Sagatavojies nākotnei, taču paliec tagadnē. Viens no galvenajiem naudas stresa cēloņiem ir raizes par nākotni. Kas būs, ja notiks sliktākais? Kad tas notiks, tad arī rīkosies. Pirms tam vari veikt kādus sagatavošanās darbus, taču jukt tāpēc prātā gan nevajadzētu.
  • Lūdz palīdzību. Ja nekas cits nepalīdz, tad lūdz kādam padomu. Palīdzēt var arī draugi un radi.

 

Vai esi pasargāts no krāpšanas Internetā?

ceturtdiena decembrī 20, 2018

Varētu jau domāt, ka mūsdienās jebkurš zina, kā sevi pasargāt no krāpšanas internetā, taču realitāte tomēr ir citāda. Tehnoloģijas un krāpnieku metodes arvien attīstās. Īpaši bieži cieš bērni un veci cilvēki, kuriem internets vēl ir jauna, neatklāta teritorija. Tā kā cilvēki internetā ne tikai pļāpā un izklaidējas, bet kārto arī lietas, kas saistītas ar izglītību, veselību un naudu, krāpšanas upuri var nopietni ciest. Tāpēc iepazīstināsim ar dažiem dzelžainiem likumiem, kuri jāievēro, lai pasargātu savu un tuvinieku īpašumu un identitāti.

Izmanto antivīrusu programmas

Nodrošini savu datoru ar uzticamu antivīrusu programmu. Izmanto to datora, interneta lapu un ārējo ierīču pārbaudei. No vīrusiem var izvairīties arī, neapmeklējot šaubīgas lapas. Tāpat arī nevajadzētu lejupielādēt nezināmus failus. Vēl ir svarīgi regulāri atjaunināt programmatūru un izmantot drošu interneta savienojumu. Lai būtu pavisam drošs, atslēdz datoru no strāvas, kad to nelieto. Pārbaudi arī savu viedtālruni un planšeti, vai tur nav ieviesusies kāda ļaunatūra.

Izmanto drošas paroles

Gandrīz visās apmeklējamās lapās tev ir paroles. Lai aizsargātu savus personas datus un kontu, izvēlies drošas paroles. Izmanto ciparus, simbolus, mazos un lielos burtus. Nedrīkst visur izmantot vienu un to pašu paroli. Visās vietās tās arī regulāri maini. Noteikti nedrīkst savus pieejas datus kaut kur turēt uzrakstītus vai nēsāt līdzi. Ja vien iespējams, neglabā tās arī datora atmiņā. Arī pašu datoru aizsargā ar paroli. Nevienam neizpaud savas paroles, pat ne tuviniekiem. Ja kāds uzņēmums vai tā pārstāvis prasa tavu paroli, tad zini, ka tas ir krāpnieks. Kur iespējams, identifikācijai izmanto ID karti, mobilo ID vai divlīmeņu autentifikāciju.

Uzmanies ar neparastiem e-pastiem

E-pasta krāpniecība ir visizplatītākais un vieglākais veids, kā nozagt cilvēku personas datus. Ar aizdomām jāizturas pret katru e-pasta vēstuli, kurā prasīts nosūtīt tavus personas datus un paroli. Ja neesi drošs par to, vai pazīsti sūtītāju, tad noteikti never vaļā vēstulē esošās saites un pielikumus. Vislabāk šādas vēstules uzreiz izdzēst. Arī slikta valoda un atsaukšanās uz tev nepazīstamām personām ir zīme, ka kaut kas nav kārtībā. Piemēram, ja kāds tev raksta, ka tavs onkulis Zviedrijā ir atstājis tev mantojumu, tad, pirms reaģē uz šo vēstuli, kārtīgi pārdomā savus radurakstus. Tas pats attiecas uz dažādiem līgumiem un rēķiniem.

Sociālajos medijos ne visi ir draugi

Sociālie mediji ir lieliska vieta, taču tā nav vieta, kur pelnīt naudu. Neviena nopietni ņemama firma tev nerakstīs caur Facebook vai Twitter, lai izteiktu piedāvājumu. Jābūt arī uzmanīgam, pievienojoties dažādām grupām un informācijas paušanu. Būtu ieteicams savus sociālo mediju profilus turēt privātus, kā arī pārdomāt, ko raksti savos ziņojumos. Var gadīties, ka tie pauž tavus patērētāja paradumus, dzīvesvietu un ikdienas pārvietošanās informāciju. Tā visa ir krāpniekiem derīga informācija.

Kontrolē, ko internetā dara tavi bērni

Ja arī tev pašam viss tiek kontrolēts, tad ar bērniem neko nevar zināt. Viņi izmanto visdažādākās aplikācijas un apmeklē citas lapas, pie tam bieži to dara kopā ar saviem vienaudžiem. Lai pasargātu no bīstamām situācijām gan viņus, gan sevi, tiem jāpastāsta par drošību internetā. Pirmais, kas bērniem jāzina – internetā nedrīkst nevienam izpaust savas paroles, skolu un dzīvesvietas adresi. Īpaši jāuzmanās ar fotoattēlu publicēšanu. Viņš nedrīkst izplatīt savu vecāku vai citu tuvinieku bildes. Kā arī visi interneta pirkumi vispirms jāapspriež ar tevi.

Rūpīgi glabā savu kredītkarti

Iepērkoties internetā, labāk neizmanto kredītkarti, bet dažādus starpniekus, piemēram, PayPal vai virtuālo kredītkarti. Ja nu tomēr bez kredītkartes datu ievadīšanas nevar iepirkties, vispirms ievāc informāciju par attiecīgo pārdevēju un klientu atsauksmēm.

Drošu sērfošanu!

7 idejas papildu naudas nopelnīšanai

otrdiena decembrī 18, 2018

Neviens no mums neatteiktos no neliela algas pielikuma. Par to varētu atļauties kādu jaunu lietu mājās, saremontēt auto, aizbraukt ceļojumā, atmaksāt kredītu vai vienkārši atlikt nebaltām dienām. Ja ir runa par papildu naudas nopelnīšanu, tad parasti uzreiz nāk prātā cita darbavieta, investēšana, mantojums, laimests loterijā... Bet ir arī vienkāršāki veidi.

1. Veic gabaldarbus. 

Ja tev ir pastāvīga darbavieta, bet ir iespējams atrast brīvākus brīžus, tad tev labi derēs gadījuma darbi. 

2. Brauc par taksistu. 

Nav jābūt profesionālam taksometra šoferim, lai par naudu vadātu cilvēkus.  Taxify piedāvā iespēju tev nopelnīt nedaudz naudas, izmantojot personīgo auto. 

3. Piedāvā savus pakalpojumus kā ārštata darbinieks. 

Šī atkal ir iespēja veikt darbu tad, kad tev tas ir piemēroti. Sāc meklējumus darba sludinājumu portālos, piemēram,  CV Online. Ir vērts ieskatīties arī ārzemju lapās.

4. Piedāvā palīdzību vecu ļaužu aprūpē. 

Paziņu lokā vai tuvākajā apkārtnē vienmēr ir cilvēki, kuru vecākiem vai vecvecākiem nepieciešama pieskatīšana vai palīdzība mājas darbos pāris reižu nedēļā, un kuri par saprātīgu samaksu gatavi algot kādu cilvēku. Šis ir vienkāršs, bet cienījams darbs.

5. Pārdod savus rokdarbus. 

Rokdarbus iespējams pārdot gan tirgū, gan gadatirgos, var savus darbus piedāvāt arī attiecīgiem veikaliem uz realizāciju. Vēl var izmēģināt reklamēties interneta vietnēs, kaut vai Facebook.lv

6. Sāc rakstīt blogu. 

Izvēlies sev saistošu tēmu un raksti, raksti, raksti. Jo interesantāks saturs un vairāk sekotāju, jo lielāka tava iespēja nopelnīt ar reklāmām.

7. Pārdod savus foto vai citus digitālos mākslas darbus. 

Dažādas attēlu bankas, piemēram, iStockBigstockDepositphotos  u.c. vietnes piedāvā iespēju pārdot savas veidotās fotogrāfijas un citus attēlus interesentiem visā pasaulē. Ja tev ir laba gaume un oriģinālas idejas, kāpēc nepamēģināt?

Noteikti ir vēl daudz iespēju nopelnīt papildu naudu. Tā vai citādi, bet atceries – lai kādu veidu tu izvēlētos, painteresējies par visiem likumiem un nodokļiem, kas uz to attiecas. Citādi peļņas vietā tev būs vieni zaudējumi.

Kategorijas: Ienākumi Darbs Hobiji

Personīgais budžets un Elizabetes Varrenas „50-30-20” likums

ceturtdiena decembrī 13, 2018

Personīgā budžeta veidošana pārsvarā ir tīra matemātika. Visiem ienākumiem, izdevumiem un ietaupījumiem jābūt bilancē. Skaitļiem vienmēr ir savi negrozāmi likumi. Vai tu saskaiti 2+3 vai arī 3+2, iznākums būs tas pats un nebūs atkarīgs no tavas gribas. Taču no tevis un no izvēlētās budžeta sastādīšanas metodes atkarīgi saskaitāmo skaitļu lielumi. Ienākumu-izdevumu uzskaitei pamatā ir divi paņēmieni. Pirmais ir šāds: no ieņēmumiem atskaitīt visus pastāvīgos, obligātos izdevumus un tad skatīties, ko darīt tālāk ar atlikušo. Otrs paņēmiens: sadalīt ienākumus pa mērķiem. Katrai metodei ir savi plusi un savi mīnusi. Aizņēmumu skola iepazīstinās ar budžeta sastādīšanas metodi, kas pieder pie otrās grupas: Elizabetes Varrenas „50-30-20” likumu.

Kas ir Elizabete Varrena?

Elizabete Varrena (Elizabeth Warren), dzimusi 1949. gadā ASV, ir zinātniece un politiķe, kuras galvenais interešu objekts - vienkāršie cilvēki un viņu ekonomiskie apstākļi. Viņa par šo tēmu ir sarakstījusi vairākas grāmatas un rakstus, sniegusi milzum daudz interviju, kā arī strādājusi valsts iestādēs kā padomniece un kā senators. Viņa ir bijusi laikraksta Time veidotā pasaules 100 ietekmīgāko cilvēku sarakstā. Kopā ar savu meitu, Amēliju Varrenu, viņa sarakstīja grāmatu "All Your Worth: The Ultimate Lifetime Money Plan", kurā bija izklāstīts 50-30-20 budžeta veidošanas princips.

Kā darbojas „50-30-20” likums?

Pamatprincips ir ļoti vienkāršs – 50% ienākumu tiek tērēti obligātajiem tēriņiem, 30% - personīgajām vajadzībām un 20% - iekrājumiem vai kredītu atmaksai. Šis sadalījums nav akmenī cirsts. Katrs cilvēks var nedaudz mainīt šīs robežas, atkarībā no ienākumu apmēra un dzīves apstākļiem. Galvenais, lai katras pozīcijas īpatsvars paliek aptuveni tāds pats. Mērķis ir nosegt savus pašreizējos un nākotnes izdevumus esošo līdzekļu ietvaros. Pietam „50-30-20” likums dod tev noteiktu kontroli par savu naudu. Tādā veidā tu skaidri zini, ka nopelnītais tiks izlietots mērķtiecīgi, nevis izsviests kaut kur gaisā.

Sāc ar to, ka noskaidro savus ikmēneša ienākumus. Algotiem darbiniekiem tā ir katru mēnesi viena noteikta summa. Ja tavai algai tiek pieskaitīti arī bonusi vai ja esi pašnodarbinātais, tad ņem gada vidējo mēneša ienākumu. Tad sadali izdevumus pa trim grupām:

  1. 50% - dzīves vietas kredīts vai īres maksājums, komunālie maksājumi, komunikācijas pakalpojumi, pārtika, zāles un citi obligātie izdevumi. Ņem vērā – lai arī šie izdevumi ir obligāti, tos tomēr var kaut kādā mērā regulēt. Piemēram, pārskati savas mobilā telefona un interneta pakotnes, varbūt tās var nomainīt pret lētākām.
  2. 30% - kino, teātris, kafejnīcas, restorāni, treniņi un viss cits, kas pieder izklaidei un brīvā laika pavadīšanai. Tāds budžets, kur nav paredzēts nekāds prieciņš sev pašam, nav dzīvotspējīgs. Ir svarīgi šādus izdevumus saplānot budžetā pietiekami elastīgi, bet tā, lai tie būtu līdzsvarā ar pārējiem izdevumiem un nepārsniegtu tavas finansiālās iespējas. Tā tu izvairīsies no stresa un emociju radītiem nevajadzīgiem pirkumiem.
  3. 20% - kredītmaksājumi vai iekrājumi. Vismazākā, taču arī svarīgākā budžeta daļa. Tā paredzēta kredītu dzēšanai, nākotnes plāniem vai drošības spilvena veidošanai.
Kāpēc šī metode strādā?

„50-30-20” likuma labie panākumi slēpjas tā universālumā. Tas ir vienlaikus gan universāls, gan individuāls. Saliekot visu pa vietām, ir vieglāk sekot līdzi izdevumiem. Izklaide pārsniedz 30% robežu? Padomā, no kā varētu atteikties. Obligātie tēriņi ir tikai 40%? Lieliski! Pārējos 10% var novirzīt iekrājumiem. Šāda pieeja ir elastīga un der jebkuram. Individuāls ir tikai tavu konkrēto ienākumu lielums. Neviens tev neliek katru mēnesi atlikt tieši 200€ iekrājumiem, nē – tavi iekrājumi un arī kredītsaistības būs atbilstoši tavām iespējām.

Nu kāpēc gan es neesmu bagāts?!

otrdiena decembrī 11, 2018

Mēs visi šad un tad mēdzam pasapņot. Bet bagātību jau var definēt dažādi. Kādam bagāts šķiet Ferrari, jahtas un/vai villas īpašnieks. Kādam citam toties – tas, kuram nav jāraizējas par nākamā mēneša rēķiniem. Kāds grib kļūt bagāts, lai baudītu dzīvi. Cits – tāpēc, lai nodarbotos ar sev svarīgām lietām, būdams brīvs no pienākumiem. Nevienam šādi sapņi nav sveši. Bet, ko darīt, lai tos piepildītu? To pateikt ir grūti. Tomēr pamēģināsim atrast dažus cēloņus, kas tev, visticamāk, traucē kļūt bagātam.

1. Tavā izvēlētajā profesijā nav iespējams daudz nopelnīt.

Ir atšķirība starp dažādām profesijām. Ja tev patīk bezrūpīgi tērēt naudu, tad tas būs salīdzinoši grūti, kaut gan ne neiespējami, ja esi skolotājs, veikala pārdevējs, policists vai cits sabiedrībai nepieciešams, taču mazatalgots darbinieks. Bieži šajās darbavietās ir arī ierobežotas izaugsmes iespējas gan amata, gan atalgojuma ziņā. Dažreiz jāatsakās no brīvā laika. Tādējādi, lai cik vērtīgs tavs darbs nebūtu, bagāts ar to nekļūsi.

2. Tu dzīvo pāri saviem līdzekļiem.

Vienkārša patiesība, kaut arī ne vienmēr visiem acīmredzama. Nav svarīgi, vai pelni 500 vai 5000 eiro – ja tavi izdevumi pārsniedz ieņēmumus, tu nekad nevari kļūt bagāts. Tāpēc liec savu konta izrakstu galdā un kritiski pārskati izdevumus. Vislabāk būs, ja savus ienākumus un izdevumus sarakstīsi tabulā. Tad tev būs skaidrs priekšstats, no kurienes nauda nāk un kur tā aiziet.

3. Tu liec pārāk lielu uzsvaru uz taupīšanu, nevis pelnīšanu.

Taupīšana ir slavējama lieta, un kaut kādā mērā nevienam nenāk par ļaunu tai pievērsties, taču ir viens bet. Ja pārāk koncentrējies uz to, tad var gadīties, ka jaunu izaicinājumu un peļņas iespēju meklēšana paliek otrajā plānā. Taupīšanai jābūt daļai no dzīves, tā nedrīkst kļūt par visu dzīvi. Galvenais atceries – jo vairāk pelnīsi, jo lielākas summas varēsi atlikt.

4. Tev ir pārāk daudz kredītu.

Kredītkartei ir savi plusi, taču pārsvarā tomēr tie ir nelieli, bet dārgi aizņēmumi. Sliktākajos gadījumos rodas burvju aplis, tu katru mēnesi atmaksā kredītkartes parādu, bet tas nekādi negrib samazināties. Ir vairāki paņēmieni, kā atbrīvoties no kredītkartes. Sāc ar to, ka iepazīsties ar savas kredītkartes noteikumiem un izveido plānu, lai atbrīvotos no parādiem.

5. Tev nav plāna.

Tāpat vien tikai retais top bagāts. Ja tev nav cerības uz bagātā Amerikas onkuļa mantojumu, iesakām izveidot plānu, kā uzlabot savu finansiālo stāvokli. Tā varētu būt darbavietas maiņa, bizness vai kaut kas cits.

6. Tā vietā, lai darītu, tu tikai žēlojies.

Te viss skaidrs. Ar žēlošanos tālu netiksi. Nav arī vērts gaidīt, kad atpeldēs tavs baltais kuģis. Ja situācija ir bēdīga vai vienkārši gribi kļūt bagāts, jāķeras pie darīšanas.

7. Tev visas olas ir vienā grozā.

Ja tuvāk iepazīstas bagātnieku dzīvēm, izrādās, ka viņiem ir vairāki ienākumu avoti un nauda sadalīta pa dažādiem uzņēmumiem. Tādā veidā mazinās risks un tiek nodrošināti lielāki un stabilāki ienākumi. Tāpēc meklē iespējas, kā nopelnīt papildu naudu, kā iekrāt un investēt.

8. Tu strādā daudz, bet ne gudri.

Vai tu skrien kā vāvere ritenī, un tev ir mūžīgā steiga? Vai tev visu laiku ir sajūta, ka slīksti darbos? Tādā gadījumā tev dzīvē kaut kas jāmaina, jo šāds dzīvesveids ne tikai nepalīdz kļūt bagātam, bet arī kaitē veselībai. Pamēģini izmainīt savu darba ritmu vai varbūt sameklē jaunu darbu.

9. Tev patīk stabili ienākumi.

Stabili ienākumi paši par sevi jau nav nekas slikts. Bet, ja vēlies kļūt bagāts, vajadzētu sākt pamazām meklēt jaunas iespējas, kā palielināt ienākumus. Tie var būt gadījumu darbi, atsevišķi projekti, papildu darbs, investīcijas u.c.

10. Tu neizmēģini neko jaunu.

Ir vieglāk turēties savā komforta zonā. Pārmaiņām vai nu nav pareizais laiks, vecums, dzīvesvieta un tā tālāk un tā tālāk. Dzīve var palikt tāda, kāda tā ir, taču, ja vēlies piepildīt savus nevis citu sapņus, tad tie ir tukši attaisnojumi. Ceļš uz panākumiem ir pilns ar grūtībām un neērtībām.

11. Tu ņem kredītu nepareiziem mērķiem.

Aizņēmums jāņem pārdomāti un saprātīgi. Ja tu par svešu naudu pērc kādu lietu, kuru tev patiesībā nevajag, lai it kā radītu iespaidu par glamūru, tad tev nekad nav cerību kļūt bagātam. Kredītu var ņemt tikai tad, ja tas ir patiešām nepieciešams un ved tevi dzīvē tālāk.

12. Tu netici sev.

Pēdējais un vislielākais šķērslis ir neticēšana sev. Mēs dzīvojam kapitālistiskā valstī, tāpēc principā iespēja kļūt bagātam ir ikvienam. Tad pajautā sev, kāpēc lai tas nebūtu es?