Cik daudz naudas skolēnam īsti vajag?

ceturtdiena augustā 22, 2019

Vai un cik daudz skolēnam vajag kabatas naudu, ir plaši apspriests temats. Viedokli par šo jautājumu bieži nosaka personīgā bērnības pieredze, bet vēl vairāk nosaka tas, kā dara citi. Bērns parasti jau trešajā skolas dienā paziņos: “Kevinam katru dienu dod 2 eiro! Kāpēc man nē?”

Tā nu vecāki neizbēgami nokļūst dilemmas priekšā – vai nu savam bērnam arī dot tos pašus 2 eiro, ja jau citiem tiek dots, vai nu mēģināt tikt skaidrībā, kas tad bērnam īsti ir vajadzīgs. Ja izvēlies otro variantu, tad izlemt būs vieglāk, ja atbildēsi uz šādiem jautājumiem:

Kāda ir tava bērna dienas kārtība?

Ja bērns tūliņ pēc stundām dodas mājās, viņam nauda ēdienam nav vajadzīga – skolas pusdienas sākumskolā ir par brīvu, bet mājās taču kaut kas ēdams vienmēr ir. Taču, ja bērnam pēc skolas ir kāds treniņš vai pulciņš, viņam droši vien vajag uzkost vēl kaut ko papildus skolas pusdienām. Skolas vecuma bērnam jāēd ik pēc četrām stundām.

Kur bērns var ieturēt maltīti?

Nav īpaši prātīgi vienkārši iedot bērnam naudu un pateikt: “Nu tad aizej uz veikalu.” Plašā izvēle apžilbinās acis, un visa nauda tiks atdota par našķiem, kas diez vai būs labākais variants, kā apmierināt izsalkumu.

Labāk noskaidro, vai skolā ir bufete. Daudzās skolu kafejnīcās bērns var nopirkt makaronu salātus vai pat silto ēdienu par 1-2 eiro. Ja bufetes nav, izpēti, kādas ēstuves ir skolas tuvumā. Gan jau par 3 eiro tur varēs paēst, turklāt bērns atradīsies siltā telpā, nevis staigās kaut kur pa pilsētu, un kafejnīcā pie galda var arī mācīties.

Kā bērns pārvietojas?

Ja pilsētas autobusi un skolas autobuss ir par brīvu, tad bērnam naudu braukšanai nevajag. Ja nokļūšanai no mājām uz skolu un atpakaļ jābrauc ar piepilsētas autobusu vai mikroautobusu, tad gan braukšanas nauda ir neizbēgami vajadzīga.

Vai bērnam vajag naudu “katram gadījumam”?

Ir skolēni, kuriem makā vienmēr ir lieka naudiņa, kas iedota ar domu “ja nu ir pilna burtnīca un vajag jaunu”. Parasti tomēr šī nauda tiek iztērēta kaut kam citam, un arī pedagogi uzskata, ka labāk bērnam dot līdzi tieši tik daudz naudas, cik patiešām nepieciešams. Jo bērns mazāks, jo lielāka iespēja, ka viņš izpļāpās par savu naudu pa labi un pa kreisi, tā kļūstot par vieglu mērķi krāpniekiem.

Kā tu uzzini par nepieciešamajiem papildu izdevumiem saistībā ar skolu?

Daudzās klasēs vecāki izveidojuši savas grupu sarakstes vai arī sazinās caur e-klasi. Jau mācību gada sākumā vienojieties, ka visas naudas vākšanas notiek tikai starp pieaugušajiem – tad būs pilnīga skaidrība un izpaliks tādi pārsteigumi kā “Mēs ar klasi šodien ejam uz kino, bet es neatceros, cik daudz naudas bija jāņem līdzi.“.

Ja nauda klases audzinātājas Ziemassvētku dāvanai vai ekskursijai tiks vākta skaidrā naudā un caur bērniem, pastāv risks, ka a) nauda tiks pazaudēta; b) par to aizmirsīs, jo šāda maksāšana neietilpst bērna ikdienas paradumos. Daudz drošāk, ja šādām naudas vākšanām tiks izvēlēts kasieris vecāku vidū un izveidots īpašs bankas konts – tad viss būs droši, kā arī būs skaidrs, kurš ko ir samaksājis.

Šķiršanās naudasmakā

ceturtdiena jūnijā 27, 2019

Kad Marija ar Juri satiekas, iemīlas un sāk dzīvot kopā, viņi noteikti nedomā par to, ka Marijai vienā jaukā dienā varētu iepatikties Pēteris vai Jurim - Tīna. Taču tā notiek, un tur neko nevar darīt – mūsu paziņu lokā ir krietni vairāk to, kas vismaz vienreiz ir šķīrušies, nekā to, kas “atnāca, ieraudzīja, uzvarēja” ar pirmo mēģinājumu. Mājokļa kredīts, bērnu vajadzības, nomaksas, līzingi... Visas šīs saistības savulaik uzņemtas bez īpašām grūtībām, lai uzlabotu dzīves apstākļus, un, rēķinoties ar divām algām, ar ko šīs saistības apmaksāt. Bet kā saglabāt apmēram tos pašus dzīves standartus, kad divu algu vietā pēkšņi ir tikai viena? Šis jautājums skāris daudzus. Daži padomi no šķīrušos cilvēku pieredzes, kurus vajadzētu likt aiz auss.

Nelec augstāk par savu sēžamvietu

Ietiepīgais teiciens “es varu arī viena pati tikt galā!” iesākumā rosina turpināt visu tāpat kā iepriekš. Bet vai tas ir saprātīgi? Nav taču obligāti vajadzīgas angļu valodas privātstundas piecgadīgam bērnam, bet skolēna sporta nodarbību atzīme nav atkarīga no sporta kurpju zīmola. Jā, skaidrs, ka ikviens vecāks pēc šķiršanās galvenokārt vēlas, lai neciestu bērni, taču realitāte ir tāda, ka šīs vērtības tomēr nākas pārvērtēt.

Rēķinies, ka būs izdevumi, kādu iepriekš nebija.

Protams, ka tev ir radusies sajūta, ka visi līdzšinējie izdevumi jau tāpat bija uz taviem pleciem. Taču, sastādot savu “jaunās dzīves” budžetu, jābūt gatavam arī uz to, ka var parādīties kaut kas jauns. Piemēram, atkarībā no šķīrušos vecāku jaunajām dzīvesvietām, var tūlīt ievajadzēties atrast bērnu pieskatītāju. Ja pirms tam abi vecāki bērnu pieskatīšanu varēja sadalīt savā starpā, tad tagad, ja pēc šķiršanās katrs dzīvo citā pilsētā, vecākam, pie kura paliek bērns, nākas meklēt palīdzību no malas.

Ar vienreizējiem lielākiem izdevumiem jārēķinās arī tad, ja otrs pārceļoties prom ir paņēmis līdzi, piemēram, televizoru vai ledusskapi (uz ko tam ir arī tiesības, ja devis līdzvērtīgu ieguldījumu līdzšinējā sadzīvē). Ja tev nav ietaupījumu, taviem turpmākajiem ikmēneša izdevumiem jāpieskaita arī nomaksa par jaunās tehnikas iegādi.

Alimentu jautājumā nav vietas lepnumam

Kad sirds vēl sāp pēc šķiršanās, dažkārt nepatīkamo bērnu uzturnaudas jautājumu vecāki cenšas nolikt otrajā plānā. Alimentu pieprasīšanu dažkārt mēdz uzskatīt par vājuma izpausmi, tādējādi it kā parādot, ka viena vai viens vecāks nespēs tikt galā. Taču tas nav īstais veids, kā demonstrēt savu lepnumu. Vecākam, kas nedzīvos ar bērnu, arī jāpiedalās bērna audzināšanā un nepieciešamo izdevumu segšanā.

Dzīvesvieta nav jāsaglabā par katru cenu

Dzīvesvieta, ko varēja atļauties divatā, var izrādīties par dārgu vienam pelnītājam. Taču nereti, vai nu cenšoties kaut ko pierādīt bijušajam dzīvesbiedram, vai arī bērnu dēļ, bijušo dzīvesvietu cenšas saglabāt par katru cenu. Tas ne vienmēr ir saprātīgi. Pārcelšanās uz mazāku platību nav vājuma pazīme, bet gan veselais saprāts. Arī bērni sapratīs, ja viņiem paskaidros, ka lētāka dzīvesvieta dos iespēju sakrāt, piemēram, akvaparkam vai ceļojumam.

Finanšu ietekme uz pāru attiecībām

ceturtdiena jūnijā 20, 2019

Bieži izskan viedoklis, ka, apprecoties vai vienkārši dzīvojot kopā, finansiālā nākotne ir drošāka. Uzsākot kopīgu dzīvi, izdevumiem uz cilvēku vajadzētu samazināties, savukārt ienākumu bāzei - augt. Protams, ar nosacījumu, ka abiem partneriem naudas lietas ir kārtībā un visi ar naudas lietām saistītie lēmumi tiek pieņemti kopā. Uzsākot ilglaicīgas attiecības, svarīgs faktors ir caurskatāmība un paredzamība - slepenībā vai steigā pieņemti finansiālie lēmumi var ļoti kaitēt kā pāra attiecībām, tā arī katra individuālajam finansiālajam stāvoklim.

Pie  mums laiku pa laikam vēršas klienti, kuru finansiālais stāvoklis ir sarežģījies tieši pēc attiecību uzsākšanas,  tāpēc ar TF Bank juristu izveidojām pamatīgu pārskatu par galvenajiem finanšu aspektiem, kas ietekmē pāru attiecības un kurus vajadzētu zināt ikvienam, neatkarīgi no pašreizējā attiecību stāvokļa.

1. Dažādas mantiskās attiecības

Slēdzot laulību, mantiskās attiecības var risināt vienā no trim veidiem: kopīgs īpašums, šķirtais īpašums vai īpašuma pieauguma ieskaits.

Kopīgs īpašums – no visa, kas tiek iegādāts laulības laikā, vienlīdzīgas daļas pieder katrai no pusēm. Tāpēc visi darījumi būtu jāveic kopīgi. Pirms laulības iegūtais īpašums pieder katrai personai atsevišķi un šķiršanās gadījumā dalīts netiek. Taču te ir divi “bet”. Piemēram, ja dzīvesvieta ir dalītais īpašums, ja tas tiek izmantots ģimenes interesēs, īpašnieks var ar to rīkoties, tai skaitā aplikt ar hipotēku, atsavināt, nodot lietošanā trešajai personai un tamlīdzīgi,  tikai ar dzīvesbiedra piekrišanu. Tāpat arī, ja īpašums iegādāts kredītā, kas tiek atmaksāts no kopējiem ienākumiem, šķiršanās gadījumā otra puse var pieprasīt pusi iemaksātās naudas atpakaļ (pat ja tā nav nekustamā īpašuma īpašnieks).

Šķirtais īpašums – īpašums pieder tam, uz kā vārda ir reģistrēts. Kopīgs īpašums tiek iegādāts pēc vienošanās. Piemēram, ja pāris nopērk dzīvokli, kuru reģistrē uz A vārda, bet kredītmaksājumus veic B, tad pēc šķiršanās šis nekustamais īpašums paliek personai A. Taču, ja īpašums tiek reģistrēts uz abu vārda, šķiršanās gadījumā tas tiek sadalīts.

Īpašuma pieauguma ieskaits – katra no pusēm ir laulības laikā iegādātā īpašuma vienīgais īpašnieks, un tā arī atbild par saistībām. Izņēmums ir ģimenes kopējās dzīvojamās platības iegāde. Tam vajadzīga abu pušu piekrišana, neatkarīgi no tā, kam īpašums piederēs. Veicot ieskaitu par laulības laikā iegādāto īpašumu, netiek ņemts vērā šāda veida īpašums: pirms laulībām kādam no laulātajiem īpašumā esošā manta, laulības laikā bez maksas iegūtā manta, tiesības, kas izriet no kaitējuma veselībai vai ķermeņa bojājumiem, kā arī valsts un obligātās pensiju apdrošināšanas, kā arī īpašums, kas ir iegādāts uz tāda īpašuma rēķina, uz kuru neattiecas ieskaits.
Bez jau minētajiem variantiem mantiskās attiecības var regulēt ar laulības līguma palīdzību.

2. Ienākumi un to plānošana

Pirms pastāvīgu attiecību uzsākšanas katrai no pusēm jau ir izveidojušies savi tērēšanas un uzkrāšanas paradumi. Atšķirīga ir arī cilvēku attieksme pret budžeta plānošanu. Uzsākot kopdzīvi, pāris izstrādā kopīgu ienākumu-izdevumu sistēmu. Vairumā gadījumu abi vienojas par to, kā tiek sadalīti ikdienas izdevumi, kā arī par lielākiem izdevumiem tuvākajā nākotnē (piem., brīvdienu ceļojums, auto iegāde un tml.). Taču par tālāko nākotni parasti daudz nedomā.

Nākotni ietekmē, piemēram, aplokšņu alga. Ja visi vai daļa ienākumu ir nelikumīgi, tas ir slikts variants abām pusēm. Šajā gadījumā var būt ne tikai  problēmas dabūt kredītu vai valsts atbalstu – aplokšņu alga būtiski negatīvi ietekmē arī iespēju aizsargāt savas tiesības. Tādējādi grūtībās nonāk arī darbinieka dzīvesbiedrs, kuram nākas segt vairāk pāra kopējo izdevumu. Īpaši smagi tas ir tādā gadījumā, ja aplokšņu algas saņēmējs saslimst vai nokļūst nelaimes gadījumā un zaudē darbaspējas.

Otrs spilgts piemērs skar tos, kas otro reizi uzsāk kopdzīvi vai dodas laulībā. Ja vienai vai abām pusēm ir bērni no iepriekšējās kopdzīves, tie ir jāturpina uzturēt arī pēc jaunās kopdzīves uzsākšanas. Negribam vilkt svītru pāri romantikai, tikai aicinām pamatīgi pārdomāt savu budžetu - iepriekšējās kopdzīves saistības nevar izzust vienā dienā.

Dažkārt tiek pieņemts lēmums visus ģimenes ienākumus ieskaitīt kopējā kontā. Taču var gadīties, ka tas tiek darīts, lai izvairītos no tiesu izpildītājiem, ierobežotu kaitīgu dzīvesveidu, vai arī nolūkā veikt ekonomisko vardarbību. TF Bank jurists iesaka uzmanīgi izturēties pret ideju ieskaitīt savus ienākumus kāda cita kontā. Ja neskaita kopīgā īpašuma režīmu, kopīga konta pārvaldīšana ir vienošanās jautājums. Ja kādā brīdī sāks šķist, ka otra puse tevi ierobežo, to būs gandrīz neiespējami pierādīt.

3. Kopdzīve un kredīti

Vēl viena izplatīta prakse: ģimenes vajadzībām tiek paņemts kopīgs kredīts vai arī nopirkta sadzīves tehnika uz nomaksu. Parasti kredītu noformē uz viena dzīvesbiedra vārda, taču to maksā abi, vai arī sadala izdevumus kā citādi. Ja attiecības ir stabilas un ģimenes budžets sastādīts saprātīgi, tad šis ir labs risinājums. Taču, ja neesat drošs par savu kopdzīvi, tad pirms līguma parakstīšanas labāk piebremzēt un padomāt, jo strīda gadījumā otra puse var paziņot, ka par šādu kredītu neko nezina un tā atmaksu neveiks.

Taču, ja viena puse paņem šādu kredītu, otrai nezinot un vēlāk nespēj to nomaksāt,  kredīta devējs var griezties tiesā un pieprasīt aizdevumu atdot. Tad tiks pieprasīta kopīpašuma sadalīšana, lai pārdotu parādā esošā dzīvesbiedra daļu, un tas var radīt ļoti apgrūtinošu situāciju otram. Ņemot kopīgu kredītu, pārdomājiet visus iespējamos scenārijus. Var gadīties ne tikai strīdi, bet arī citi nepatīkami apstākļi: ilgstoša slimošana, darba zaudējums, dažādi nelaimes gadījumi – jums vienmēr jābūt arī plānam B.

4. Neveiksmīgs bizness un valdes locekļa saistības

Uzsākot kopdzīvi, jānoskaidro, ar ko īsti otra puse nodarbojas un kāda ir attiecīgās nozares perspektīva. Jāatceras, ka uz valdes locekļiem attiecas citi bezdarba apdrošināšanas noteikumi un ka viņiem par saviem lēmumiem var nākties atbildēt finansiāli.

Piemēram, ja valdes locekļa vainas dēļ uzņēmums cieš zaudējumus, tie, visticamāk, būs jāatmaksā no personīgajiem līdzekļiem. Lai nomaksātu dažādus sodus un sankcijas, valdes loceklis spiests ķerties pie personīgajiem kontiem un īpašumiem. Ja ar tiem nepietiek, jāpārdod sava daļa no kopīgā īpašuma. 

5. Mantošana

Kopīgā īpašuma režīmā katrai no pusēm pieder puse kopīgā īpašuma. No mirušā dzīvesbiedra palicējs manto vēl vismaz 25% (ja ir pirmās pakāpes mantinieki – bērni), pārējā daļa tiek sadalīta pārējo mantinieku starpā. Ja pirmās pakāpes mantinieku nav, dzīvesbiedra mantojuma daļa palielinās. Ja kopdzīve bija nereģistrēta, tad mirušā dzīvesbiedra daļu otra puse var mantot tikai, ja tas ir noteikts testamentā.

Mantojuma pieņemšana nav obligāta, taču, ja mantojumu pieņemat, tas jāpieņem pilnībā. Diemžēl nav iespējams, ka mantojat nekustamo īpašumu, automašīnu un citas noderīgas lietas, bet parādus atstājat kādam citam. Ja nezināt, cik lieli ir dzīvesbiedra parādi, varat prasīt mantojamā īpašuma inventūru. Protams, tas saistīts ar zināmiem izdevumiem, un inventūras pieprasījums jāiesniedz trīs mēnešu laikā pēc tam, kad mantinieks uzzina, ka mantojums varētu nebūt pietiekams parādu segšanai. Ja izrādās, ka mantojums ir ar mīnus zīmi (saistību ir vairāk nekā īpašuma), tad, lai atbrīvotos no saistībām, parasti pēc mantojuma pieņemšanas tiek izsludināts mantotā īpašuma bankrots.

Kas ir ekonomiskā vardarbība un kur saņemt palīdzību?

ceturtdiena aprīlī 25, 2019

Ekonomiskā vardarbība ir tāda situācija, kad kāds cits cilvēks (dzīvesbiedrs, bērns, radinieks, draugs, kaimiņš) izmanto tavu naudu vai īpašumu bez tavas piekrišanas, vai tev nezinot. Vēl par ekonomisko vardarbību uzskata arī manipulēšanu ar mērķi ietekmēt tavus lēmumus. Par upuri var kļūt ikviens, neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai īpašuma vērtības. Īpaši apdraudēti ir veci cilvēki, jo bieži vien veselības dēļ ir atkarīgi no citiem cilvēkiem.

Kā izpaužas ekonomiskā vardarbība?

Ekonomisko vardarbību ne vienmēr ir viegli atpazīt, jo tai ir dažādas formas, turklāt tā attīstās laika gaitā no dažādiem notikumiem. Bieži vien to pamana kāds tuvinieks. Principā jābūt modram, ja pamanāt kādu no šīm situācijām:

  • Cits cilvēks var piekļūt tavam bankas kontam, kopējiem ietaupījumiem vai citai tavai vai kopīgai mantai.
  • Tavs pašreizējais vai bijušais dzīvesbiedrs neiegulda ģimenes budžetā. Visi vai gandrīz visi sadzīves izdevumi ir uz taviem pleciem, turpretī dzīvesbiedrs ar saviem līdzekļiem dara, ko grib.
  • Tev netiek atļauts izmantot internetu, telefonu vai transportlīdzekli, un tāpēc tu nevari doties uz darbu vai augstskolu.
  • Kāds paņem aizdevumu uz tava vārda, piespiežot tev parakstīt aizdevuma līgumu, vai arī piespiež būt tevi par galvotāju, vai arī kādā citā veidā liek tev būt atbildīgam par cita kredītiem.
  • Tev bieži liek atskaitīties, kā tu tērē savu naudu.
  • Kāds draud pārdot vai arī pārdod tavu īpašumu bez tavas piekrišanas.
  • Kāds izmanto tavu skaidro naudu, kredītkarti vai debetkarti bez tavas piekrišanas.
  • Tava nauda tiek no tevis slēpta, vai arī kādā citā veidā tev tiek liegta pieeja tai.
  • Tev tiek apgalvots, ka tu nespēj racionāli apieties ar naudu.
  • Ar spēku vai viltu tevi piespiež grozīt testamentu.
  • Draugs vai ģimenes loceklis panāk, ka tu nozīmē viņu par savu aizbildni.
  • Kāds vilto tavu parakstu juridiskos dokumentos.
  • Tavi rēķini netiek nomaksāti, kaut gan esi kādam uzticējis veikt apmaksāšanu.
  • Tevi spiež investēt pasākumā, kurš izklausās pārāk labs, lai būtu ticams.
  • Tuvinieki vai radinieki manipulē ar tavām jūtām, draud saraut ar tevi saites, ja tu viņiem nedosi prasīto summu vai mantu.

Ekonomisko vardarbību bieži pavada dusmas no varmākas puses, emocionālā vardarbība, atstāšana novārtā vai fiziska vardarbība.

Kur saņemt palīdzību?

Ir grūti ziņot par ekonomisko vardarbību, jo upuris pats nespēj noticēt, ka tuvinieks spējis tā rīkoties, un tāpēc nespēj, vai negrib viņu nodot. Piemēram, upuris baidās, ka tuvinieks ar viņu saraus visas saites, tiks apcietināts, mēģinās atriebties vai izmetīs uz ielas. Turklāt būtisks šķērslis ziņošanai var būt arī upura fiziskais vai garīgais stāvoklis. Citos gadījumos atkal upurim nav ticības, ka situāciju iespējams uzlabot. Tā vai citādi, bet ekonomiskā vardarbība nedrīkst tikt akceptēta. Ja pamani, ka tu pats vai kāds no taviem tuviniekiem ir šādā situācijā, ir noteikti jāmeklē palīdzība. Pēc palīdzības var griezties policijā, pie sociālā darbinieka vai krīzes centrā.

Ekonomiski bezatbildīgi cilvēki un kā tikt galā ar attiecībām ar tādiem?

ceturtdiena aprīlī 11, 2019

Naudas lietās ļoti būtisks faktors ir ekonomiski bezatbildīgie cilvēki tavā dzīvē. Viņi var piespiest tevi veikt neizdevīgus pirkumus, aizņemties naudu vai arī izdot to, lai likvidētu viņu nesaprātīgo darbību sekas.

Tu esi to naudu nopelnījis un sakrājis. Būtu muļķīgi to palaist vējā kāda iegribas dēļ. Sniegsim tev padomus, kā izglābt savu naudasmaku, kad kāds to vēlas ļaunprātīgi izmantot.

Vecāki un radinieki

Dažkārt vecākiem vai radiniekiem patiešām nepieciešama palīdzība, taču gadās, ka iemesls ir apšaubāms. Tad tu nonāc neapskaužamā stāvoklī. No vienas puses, tu nevēlies būt nepateicīgs vai savtīgs, bet no otras – tev taču ir jādomā arī par sevi un savu ģimeni.

Vispirms tev jāsaprot, kā vispār šāds stāvoklis ir radies. Pēc tam apdomā, vai ir kāds veids, kā tu vari palīdzēt citos veidos, nevis vienkārši dodot naudu. Varbūt tu vari nodrošināt kādu pirkumu, pārtiku, varbūt vari palīdzēt atrast darbu. Tev nebūt nav obligāti jādod nauda! Vienalga, vai tas ir tavs tēvs vai māte, vai arī attālāks radinieks, naudas došana nevar būt tavs pienākums. Ja nu tu tomēr izlem dot naudu, vispirms pārskati savu budžetu. Pirmkārt, ņem vērā savas iespējas, nevis otra vajadzības.

Laba prakse ir izvairīšanās no naudas došanas bezatbildīgam radiniekam. Parasti tas tikai sarežģī situāciju. Nekādā gadījumā nedrīksti tāpēc ņemt kredītu. Ja vien tas nav domāts tevis paša vajadzībām, tas būs liels risks un lieka uzupurēšanās.

Romantiskas attiecības

Uzsākot romantiskas attiecības, drīz vien kļūst skaidrs, kā otra puse attiecas pret naudu. Ja tava jaunā draudzene vai draugs dzīvo pāri saviem līdzekļiem, vai arī viņa vai viņas tērēšanas paradumi būtiski atšķiras no tavējiem, tad būtu ieteicams šīs attiecības pavērtēt ar kritisku aci. Nav jau gluži tūlīt šīs attiecības jāpārtrauc. Taču vajadzētu – īpaši ja attiecības kļuvušas jau nopietnākas – uzsākt sarunu, lai noskaidrotu, kā tiks kārtotas naudas lietas jūsu turpmākajā dzīvē. Nauda ir faktors, kas attiecības vienmēr ietekmē. Labāk ir uzreiz gūt skaidru priekšstatu par otras puses paradumiem, nekā vēlāk nonākt nepatīkamu pārsteigumu priekšā un vēl likvidēt otra bezatbildības sekas.

Apprecoties vai dzīvojot kopā ar ekonomiski bezatbildīgu cilvēku, ir naivi domāt, ka tev izdosies viņu izmainīt. Risinājums var būt vienīgi tāds, ka izrunājat naudas lietas un atrodat kompromisu. Var arī jautāt pēc padoma. Nauda ir emocionāls jautājums, kuru tomēr var atrisināt racionāli, ja katra no pusēm atzīst arī otras puses vērtību sistēmu, tad ir iespējams atrast abām kopīgu risinājumu.

Viens labs risinājums ir daļu ienākumu likt kopējā budžetā, bet otru daļu atstāt katra paša brīvībai. Ja tomēr nav iespējams pildīt savstarpējo vienošanos, rodas uzticības krīze, kas noved pie nopietnām attiecību problēmām.

Pieaugušie bērni

Ko darīt, ja tavs pieaugušais bērns ir finansiāli bezatbildīgs? Viņš vai viņa pastāvīgi prasa naudu un ne jau pirmās nepieciešamības vajadzību apmierināšanai. Varbūt viņš joprojām dzīvo pie tevis, bet nepiedalās komunālo maksājumu segšanā, ne arī pārtikas iegādē. Ekstremālos gadījumos viņam nav arī darba, vai arī tas bieži tiek mainīts.

Lai kāda šī situācija arī nebūtu, jūsu abu interesēs ir nospraust robežas. Lai arī viņš tev šķiet joprojām bērns, viņš ir jau pieaudzis un spējīgs pats sevi uzturēt. Tas nozīmē, ka naudas krānu tu vari droši griezt ciet. Liec viņam to skaidri saprast. Uzstādi stingrus noteikumus, pēc kuriem tu viņam dosi naudu konkrētām vajadzībām, bet labāk, lai tā tomēr ir cita veida palīdzība, nevis nauda. Budžeta plānošana, darba vai dzīvesvietas atrašana, vai citas lietas, ir veidi, kā tu vari palīdzēt, būdams vecāks un ar pieredzi. Tam jābūt kādam grūdienam, lai tavs pieaugušais bērns spertu pirmos soļus savas finansiālās neatkarības virzienā.

Draugi un kolēģi

Var draudzēties ar dažādiem cilvēkiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem un tērēšanas paradumiem. Taču svarīgi, lai viņu dzīvesveids neietekmētu tavus finansiālos lēmumus vai pašvērtējumu. Ja tavā paziņu lokā ir cilvēki, kas izvēlas tikai visdārgākās preces un izklaides un tiecas ietekmēt arī tavus paradumus, tad ar šādiem cilvēkiem attiecības vajadzētu ierobežot.

Kritiski jāizvērtē arī dažādi pirkšanas un investēšanas ieteikumi. Vienmēr vispirms kārtīgi pārskati savu budžetu. Nevienam nav tiesību noteikt, ko tev pirkt vai kur ieguldīt, vēl jo mazāk uz tā balstīt draudzības vai sadarbības attiecības. Nekādā ziņā nedrīkst citiem izpaust dažādas detaļas par savu finansiālo stāvokli. Tu nekad nevari zināt, kādu informāciju finansiāli bezatbildīgi cilvēki spēj izmantot savās interesēs.