No kurienes rodas nauda: ko par to stāstīt bērniem?

ceturtdiena janvārī 30, 2020

Ikviena vecāka vēlme ir, lai viņa atvases apjaustu naudas vērtību un saprastu, ka nauda kokos neaug. Bet kā lai šo visu ieskaidro tā, lai no tā tiešām būtu labums? Audzināšanas teorijas piedāvā trīs labus padomus, kā darīt un kā nedarīt, lai izskaidrotu šīs lietas.

NEDARI TĀ!

„Mums nav naudas!“

Ja bērns regulāri dzirdēs, ka nav naudas, bērnam radīsies nepilnvērtības sajūta. Jau 5-6 gadus vecs bērns zina, ko nozīmē vārds “nabags” un ka tas nav nekas labs. Turklāt bērnam var rasties neizpratne, redzot, ka vecāki uz veikalu taču iet un pērk pārtiku – kā tad var būt, ka naudas vispār nav?

Pareizāk šeit būtu paskaidrot bērnam par prioritātēm. Ja viņš vēlas Lego par 20 eiro, tad nesaki, ka nav naudas, bet gan paskaidro, ka ir svarīgākas lietas, kas ģimenei par šiem 20 eiro šobrīd būtu vajadzīgas. Tad bērns jutīsies kā daļa no ģimenes, ar kuru apspriež ģimenes lietas, nevis tikai kaut ko aizliedz.

„Vai tad tu nesaproti, ka mammai smagi jāstrādā, lai nopelnītu naudu?“

Daudzi vecāki lieto šādu vai līdzīgu izteicienu, lai liktu bērnam saprast, ka nauda nerodas tāpat vien, bet gan ir jānopelna. Taču patiesībā šāds teiciens rada bērnā vainas sajūtu. Bērns to var saprast arī tā, ka mammai un tētim jāstrādā, lai apmierinātu bērna vēlmes, tāpēc vecāki ir noguruši, un viņiem nepaliek laika, ko veltīt bērnam.

„Tev nav vajadzīga kabatas nauda!“

Daudzi vecāki uzskata tā – ja bērns ir paēdis mājās un ir apģērbts, tad viņam nekāda kabatas nauda nav nepieciešama. Bet tā nav gluži taisnība. Patiesībā jau 4-5 gadus vecs bērns var mācīties saprast naudas vērtību, ja viņam ir piešķirta zināma summa, ar ko brīvi rīkoties. Nevajag domāt, ka bērns viņam iedoto eiro tūlīt iztērēs par saldumiem. Apziņa, ka tā ir “mana nauda”, padara katru naudas gabalu daudzkārt vērtīgāku.

DARI TĀ!

Ņem bērnu līdzi uz darbu

Jā, tas var būt nogurdinoši. Taču tad bērns savām acīm redzēs, kā ir jāstrādā, lai nopelnītu naudu, un cik daudz laika, prasmes un iedziļināšanās tas prasa. Turklāt viņš tevi ieraudzīs gluži citā lomā un sapratīs, ka mamma nav tikai tādēļ, lai taisītu ēst un tīrītu māju, vai tētis – lai ietu uz treniņiem un labotu lietas.

Dod bērnam iespēju nopelnīt

Maksāšana par labām atzīmēm vai palīdzēšanu mājas darbos nav gluži labākais veids, kā ļaut bērnam nopelnīt. Taču gluži kas cits ir pārdot kādas pašdarinātas lietas. Te var labi palīdzēt skolās organizētie Ziemassvētku vai citi tirdziņi tavā pilsētā vai tuvākajā ciematā.

Palīdzi bērnam krāt naudu

Lai bērns saprastu, ka jebkura lielāka materiāla mērķa sasniegšanai nepieciešams laiks un pacietība. Vislabāk ir izmantot vienkārši stikla burku. Cūciņas un visas citas interesantās krājkasītes ir gan ļoti glītas, taču tajās bērns nevar savām acīm redzēt, kā naudas daudzums pamazām palielinās. Turpretī stikla burkā progress uzreiz labi redzams. Mamma vai tētis var palīdzēt bērnam izlemt, kādam mērķim nauda tiks krāta, kā arī atbalstīt mazo cilvēku, neļaujot tam zaudēt pacietību.

5 lietas, kas zog tavu laiku

otrdiena janvārī 7, 2020

Daudzi no mums cieš no laika trūkuma. Darbs, skola, treniņi, hobiji, ģimene – vārdu sakot, dažādi pienākumi, kādam vairāk, citam - mazāk, un katrs no tiem prasa laiku. Un dienas gaitā vēl uzrodas visādi sīki darbiņi. Diennaktī ir tikai 24 stundas, un zināms laiks nepieciešams arī miegam. Tāpēc ir uzmanīgi jārīkojas ar laika plānošanu, lai kaut kas svarīgs nepaliktu neizdarīts un lai atliktu laiks arī atpūtai. Laiks ir mūsu visvērtīgākais resurss.

Svētku laiks ir arī laba iespēja mierīgi palūkoties uz savām ikdienas darbībām un atrast lielākos laika zagļus, lai no tiem atbrīvotos. Pastāstīsim par 5 galvenajiem laika zagļiem, kas paņem lielu daļu mūsu laika. Vai arī tavējo?

1. Ļauj dažādiem “steidzamiem” jautājumiem un sarunām traucēt tevi darbā.

Minūtes, piecminūšu vai jebkāds cits pārtraukums patiesībā tev maksā trīs reizes vairāk laika. Ja tu mums netici, tad izmēģini šādu taktiku – paziņo visiem, kas pie tevis vēršas, lai atstāj zīmīti vai ierodas konkrētā laikā, un apkalpo tos rindas kārtībā. Varam saderēt, ka tev viņu jautājumu risināšanai paiet vismaz stunda. Un tad pierēķini laiku, kas tev vajadzīgs, lai atkal atrastu vietu, kur pārtrauci savu darbu, un koncentrētos tam. Mēs nesakām, ka visi jautātāji un palīdzības lūdzēji būtu jāsūta prom, taču bieži vien cilvēki paši pēc kāda laika tiek galā ar savu problēmu.

2. Pavadi laiku, sērfojot pa televīzijas vai Youtube kanāliem.

Viena lieta ir skatīties mīļāko seriālu vai filmu, bet cita – vienkārši pārslēgt kanālus vai klipus, meklējot kaut ko, kas varētu kliedēt garlaicību. Ja tam vēl pierēķina klāt reklāmu laiku vai laiku, kamēr ielādējas video, tad kopā var paiet pāris stundu, kamēr tu beidzot, cerību zaudējis, izslēdz televizoru vai datoru. Iesakām labāk laiku pavadīt sportojot, lasot vai jebkādā citādā veidā, kas tevi izklaidē vai sniedz veselīgu atpūtu, nevis bezmērķīgi blenžot ekrānā.

3. Pastāvīgi pārbaudi savu Facebook, Twittera, e-pasta vai citu digitālo mediju kontus

Tev varbūt liekas, ka šādā veidā tu esi lietas kursā par visu svarīgo, taču, ja tā padomā, tad galvenie jaunumi, kas tur parādās, ir kaķu video, skandalozi virsraksti un dažādas reklāmas un spams. Tu noteikti neko nezaudēsi, ja pārbaudīsi savus kontus vien pāris reižu dienā.

4. Dari visu tieši sastrēgumstundās vai karstākajā sezonas laikā.

Vai esi no tiem, kas dodas prom no darba tieši 17:00, bet Ziemassvētku dāvanu pirkšanu atliek uz 23. decembri? Gudrāk būtu darbā ierasties agrāk un agrāk iet no tā prom. Vai arī uzkavēties tajā pusstundu ilgāk un tikmēr padarīt kaut ko lietderīgu, piemēram, nomaksāt rēķinus. Tas būs gudrāk nekā bojāt nervus un tērēt laiku, sēžot sastrēgumos. Tas pats attiecas uz dažādiem svētkiem. Ir prātīgi dāvanas iegādāties agrāk vai arī pasūtīt laicīgi internetā. Tādā veidā tu ietaupīsi daudz laika.

5. Daudz ko dari tikai aiz pienākuma sajūtas vai pieklājības.

Uz šo punktu attiecas visas grāmatas, ko izlasi līdz galam tikai ar domu, ka, ja reiz iesākta, tad jāpabeidz. Kaut gan patiesībā, ja grāmata ir slikta, tad nav vērts tērēt tai savu laiku. Šajā kategorijā ietilpst arī laiks, ko pavadi ar apnicīgiem cilvēkiem vai apnicīgās svinībās, kas paņem ne tikai tavu vērtīgo laiku, bet arī bojā garastāvokli. Visā visumā ir tā – ja kaut kas vai kāds rada negatīvas emocijas, tad laika patēriņš ir jo lielāks, jo sliktā garastāvoklī neko produktīvu izdarīt nevar.

Ja tev šķiet, ka kāds punkts attiecas uz tevi, tad nekavējoties un bez kautrēšanās maini savus ieradumus. Ir būtiski ietaupīt savu tik dārgo laiku, lai nebūtu pēc tam jāžēlojas, ka tas ir velti izniekots.

Ziemassvētku dāvanas – kuras labāk atstāt veikalā

trešdiena decembrī 18, 2019

Ziemassvētku jampadracis sākas ar katru gadu agrāk un agrāk. Divus mēnešus ilgās Ziemaassvētku reklāmas un piedāvājumi jauc galvu un mudina tērēt dāvanām vairāk nekā nepieciešams un nekā ir saprātīgi. TF Bank sniedz īsu pārskatu par to, kuras dāvanas labāk tomēr būtu atstāt veikalā.

KO VAJADZĒTU ATSTĀT VEIKALĀ?
Dāvanu kartes

Ja vien nav runa par pārtikas, grāmatu vai kādu lielāku veikalu, kuru apdāvināmais bieži apmeklē, dāvanu kartes parasti tiek aizmirstas atvilktnē. Ar ļoti specializētiem veikaliem vēl mēdz būt tā, ka cilvēks neprot vai nespēj tajos neko izvēlēties, vai izvēle ir pārāk liela, vai arī neatbilst gaumei, vai nav vajadzīgā izmēra.

Grāmatas, DVD

Atšķirībā no bērniem pieaugušie grāmatu izlasa vienu reizi (ja izlasa). Izņēmums, protams, ir dažādas rokasgrāmatas un pavārgrāmatas. Ar filmām ir tas pats. Turklāt mūsdienās grāmatas un filmas var vienkārši lejupielādēt dažādos digitālajos kanālos, tāpēc nav jēgas tām gulēt plauktos un krāt putekļus.

Šobrīd modē esošās rotaļlietas

Dažādas rotaļlietas, kas prot dejot, dziedāt un ēst, un kuras katrs otrais bērns gaida no Ziemassvētku vecīša, nereti maksā gandrīz tikpat daudz, cik neliela automašīna. Milzīgā pieprasījuma dēļ tās arī nemaz nav tik viegli dabūjamas kurā katrā veikalā. Taupi savu laiku, nervus un naudu un labāk atstāj tos veikalā. Pēc svētkiem šīs mantas, visticamāk, varēs nopirkt ar atlaidēm.

Apģērbs

Ja vien dāvanas saņēmējs pats nav izteicis konkrētu vēlmi, iesakām, dāvanas meklējot, apģērbu veikalos neiegriezties. Jāņem vērā, ka apdāvināmā gaume var atšķirties no tavējās, turklāt ir risks izvēlēties nepareizo izmēru. Mūsdienās dažādu apģērbu zīmolu izmēru lielumi var savā starpā stipri atšķirties.

Figūriņas un citi nieki

Dažādi eņģelīši, rūķīši, zaķīši un kaķīši pirmajā acu uzmetienā šķiet tik jauki, taču patiesībā tie būs kārtējie krāmi, kas tikai aizņems vietu un krās putekļus.

Pārāk praktiskas lietas

Zeķes, apakšbikses un salvetes… Nu jā, tie gan allaž noder, taču nerada tādas emocijas, lai derētu par dāvanu.

Četri paņēmieni, kā nebankrotēt Ziemassvētkos

otrdiena decembrī 17, 2019

Lai gan dažādi ar Ziemassvētku tēmu saistīti nieki, kā arī saldumi un mandarīni sāk veikalos parādīties arvien agrāk, dažkārt jau oktobra beigās, īstais Ziemassvētku laiks beidzot tik tiešām ir klāt!

Rūķīši un ziemeļbrieži, mirdzošs sniegs, ģimene ap svētku galdu, piparkūku un karstvīna smarža… Tie ir tie atslēgas vārdi, kas visbiežāk nāk prātā, domājot par Ziemassvētkiem. Taču kokam ir divi gali, un arī Ziemassvētkiem ir sava “tumšā puse”, kas rada galvassāpes – kur lai dabū naudu visu šo Ziemassvētku sajūtu radīšanai?

To, ka Ziemassvētkos tiek tērēts vairāk naudas nekā parasti, nav jēgas apstrīdēt. Protams – mielasts, dāvanas, brauciens pie vecākiem. Tomēr tam nevajadzētu novest pie tā, ka ģimenes budžets nonāk dziļos mīnusos un ka kredīts par svētku tēriņiem jāmaksā vēl līdz pat Jāņiem.

Mēs neapgalvojam, ka vajadzētu pašiem audzēt ķirbjus un kartupeļus, ko celt Ziemassvētku galdā vai ka visiem radiem un draugiem vajadzētu dāvināt tikai pašadītas vilnas zeķes. Parasti no šādiem ieteikumiem nav nekādas jēgas. Taču sniegsim četrus padomus, kurus vajadzētu likt aiz auss, ja nevēlaties, lai Ziemassvētki beidzas ar bankrotu:

1. Loterijas. Vienojieties ar visu savu apdāvināmo loku – ģimeni, kolēģiem, draugiem u.c. – ka šogad rīkosiet dāvanu loteriju. Īpaši piemērots šis variants ir pieaugušajiem, jo tiem saņemto dāvanu skaits nav svarīgs – galvenais ir gūt patīkamas emocijas, kopīgi meklējot zem eglītes dāvanas un pačaukstinot dāvanu papīru. Tā ka kopumā prieks būs daudzkārtīgs. Lai nerastos neērtas situācijas, būtu labi arī vienoties par cenu diapazonu vai, piemēram, par to, ka dāvanā būtu jābūt kaut kam pašdarinātam.

2. Ēdamlietas rullē! Gan jau ikviens savulaik ir dāvanā saņēmis grāmatas, kuras tā arī nekad nav izlasījis, piparkūku formiņas, kuras mājās ir jau 3 komplekti u.tml. Toties gardumi nekad nepaliek neapēsti – arī tad, ja tie saņemti dāvanā. Kāpēc gan neziedot vienu vakaru, lai izceptu piparkūku mājiņu dāvanai? Pāris kilogramu mandarīnu, sauja riekstu vai no pazīstama mednieka iegādāts kūpinātas desas līkums būs efektīga dāvana, par ko nebūs jāizdod vairāki desmiti eiro.

3. Dāvini emocijas! Mantu mums visiem jau tā ir par daudz. Kārtējā jaunā telefona maciņa vietā dāvanu maisiņā var ielikt jauku un emocionālu "ielūgumu uz pārgājienu pa purvu ar labu kompāniju un siltu tēju".
Šādas idejas, kurās jāiegulda minimāls naudas daudzums, bet kas piedāvā daudz labu emociju, ikviens var izdomāt simtiem. Šai gadījumā labi arī, ka tās var realizēt vēlāk un sev ērtā laikā.

4. Atkarībā no tavā rīcībā esošā budžeta pieņem tādu lēmumu (skatīt iepriekšējos trīs punktus!), lai Ziemassvētki neiedzītu to dziļos mīnusos. Tad visi svētkos gūs vēl vairāk prieka!

Cik daudz naudas skolēnam īsti vajag?

ceturtdiena augustā 22, 2019

Vai un cik daudz skolēnam vajag kabatas naudu, ir plaši apspriests temats. Viedokli par šo jautājumu bieži nosaka personīgā bērnības pieredze, bet vēl vairāk nosaka tas, kā dara citi. Bērns parasti jau trešajā skolas dienā paziņos: “Kevinam katru dienu dod 2 eiro! Kāpēc man nē?”

Tā nu vecāki neizbēgami nokļūst dilemmas priekšā – vai nu savam bērnam arī dot tos pašus 2 eiro, ja jau citiem tiek dots, vai nu mēģināt tikt skaidrībā, kas tad bērnam īsti ir vajadzīgs. Ja izvēlies otro variantu, tad izlemt būs vieglāk, ja atbildēsi uz šādiem jautājumiem:

Kāda ir tava bērna dienas kārtība?

Ja bērns tūliņ pēc stundām dodas mājās, viņam nauda ēdienam nav vajadzīga – skolas pusdienas sākumskolā ir par brīvu, bet mājās taču kaut kas ēdams vienmēr ir. Taču, ja bērnam pēc skolas ir kāds treniņš vai pulciņš, viņam droši vien vajag uzkost vēl kaut ko papildus skolas pusdienām. Skolas vecuma bērnam jāēd ik pēc četrām stundām.

Kur bērns var ieturēt maltīti?

Nav īpaši prātīgi vienkārši iedot bērnam naudu un pateikt: “Nu tad aizej uz veikalu.” Plašā izvēle apžilbinās acis, un visa nauda tiks atdota par našķiem, kas diez vai būs labākais variants, kā apmierināt izsalkumu.

Labāk noskaidro, vai skolā ir bufete. Daudzās skolu kafejnīcās bērns var nopirkt makaronu salātus vai pat silto ēdienu par 1-2 eiro. Ja bufetes nav, izpēti, kādas ēstuves ir skolas tuvumā. Gan jau par 3 eiro tur varēs paēst, turklāt bērns atradīsies siltā telpā, nevis staigās kaut kur pa pilsētu, un kafejnīcā pie galda var arī mācīties.

Kā bērns pārvietojas?

Ja pilsētas autobusi un skolas autobuss ir par brīvu, tad bērnam naudu braukšanai nevajag. Ja nokļūšanai no mājām uz skolu un atpakaļ jābrauc ar piepilsētas autobusu vai mikroautobusu, tad gan braukšanas nauda ir neizbēgami vajadzīga.

Vai bērnam vajag naudu “katram gadījumam”?

Ir skolēni, kuriem makā vienmēr ir lieka naudiņa, kas iedota ar domu “ja nu ir pilna burtnīca un vajag jaunu”. Parasti tomēr šī nauda tiek iztērēta kaut kam citam, un arī pedagogi uzskata, ka labāk bērnam dot līdzi tieši tik daudz naudas, cik patiešām nepieciešams. Jo bērns mazāks, jo lielāka iespēja, ka viņš izpļāpās par savu naudu pa labi un pa kreisi, tā kļūstot par vieglu mērķi krāpniekiem.

Kā tu uzzini par nepieciešamajiem papildu izdevumiem saistībā ar skolu?

Daudzās klasēs vecāki izveidojuši savas grupu sarakstes vai arī sazinās caur e-klasi. Jau mācību gada sākumā vienojieties, ka visas naudas vākšanas notiek tikai starp pieaugušajiem – tad būs pilnīga skaidrība un izpaliks tādi pārsteigumi kā “Mēs ar klasi šodien ejam uz kino, bet es neatceros, cik daudz naudas bija jāņem līdzi.“.

Ja nauda klases audzinātājas Ziemassvētku dāvanai vai ekskursijai tiks vākta skaidrā naudā un caur bērniem, pastāv risks, ka a) nauda tiks pazaudēta; b) par to aizmirsīs, jo šāda maksāšana neietilpst bērna ikdienas paradumos. Daudz drošāk, ja šādām naudas vākšanām tiks izvēlēts kasieris vecāku vidū un izveidots īpašs bankas konts – tad viss būs droši, kā arī būs skaidrs, kurš ko ir samaksājis.