Cik daudz naudas skolēnam īsti vajag?

ceturtdiena augustā 22, 2019

Vai un cik daudz skolēnam vajag kabatas naudu, ir plaši apspriests temats. Viedokli par šo jautājumu bieži nosaka personīgā bērnības pieredze, bet vēl vairāk nosaka tas, kā dara citi. Bērns parasti jau trešajā skolas dienā paziņos: “Kevinam katru dienu dod 2 eiro! Kāpēc man nē?”

Tā nu vecāki neizbēgami nokļūst dilemmas priekšā – vai nu savam bērnam arī dot tos pašus 2 eiro, ja jau citiem tiek dots, vai nu mēģināt tikt skaidrībā, kas tad bērnam īsti ir vajadzīgs. Ja izvēlies otro variantu, tad izlemt būs vieglāk, ja atbildēsi uz šādiem jautājumiem:

Kāda ir tava bērna dienas kārtība?

Ja bērns tūliņ pēc stundām dodas mājās, viņam nauda ēdienam nav vajadzīga – skolas pusdienas sākumskolā ir par brīvu, bet mājās taču kaut kas ēdams vienmēr ir. Taču, ja bērnam pēc skolas ir kāds treniņš vai pulciņš, viņam droši vien vajag uzkost vēl kaut ko papildus skolas pusdienām. Skolas vecuma bērnam jāēd ik pēc četrām stundām.

Kur bērns var ieturēt maltīti?

Nav īpaši prātīgi vienkārši iedot bērnam naudu un pateikt: “Nu tad aizej uz veikalu.” Plašā izvēle apžilbinās acis, un visa nauda tiks atdota par našķiem, kas diez vai būs labākais variants, kā apmierināt izsalkumu.

Labāk noskaidro, vai skolā ir bufete. Daudzās skolu kafejnīcās bērns var nopirkt makaronu salātus vai pat silto ēdienu par 1-2 eiro. Ja bufetes nav, izpēti, kādas ēstuves ir skolas tuvumā. Gan jau par 3 eiro tur varēs paēst, turklāt bērns atradīsies siltā telpā, nevis staigās kaut kur pa pilsētu, un kafejnīcā pie galda var arī mācīties.

Kā bērns pārvietojas?

Ja pilsētas autobusi un skolas autobuss ir par brīvu, tad bērnam naudu braukšanai nevajag. Ja nokļūšanai no mājām uz skolu un atpakaļ jābrauc ar piepilsētas autobusu vai mikroautobusu, tad gan braukšanas nauda ir neizbēgami vajadzīga.

Vai bērnam vajag naudu “katram gadījumam”?

Ir skolēni, kuriem makā vienmēr ir lieka naudiņa, kas iedota ar domu “ja nu ir pilna burtnīca un vajag jaunu”. Parasti tomēr šī nauda tiek iztērēta kaut kam citam, un arī pedagogi uzskata, ka labāk bērnam dot līdzi tieši tik daudz naudas, cik patiešām nepieciešams. Jo bērns mazāks, jo lielāka iespēja, ka viņš izpļāpās par savu naudu pa labi un pa kreisi, tā kļūstot par vieglu mērķi krāpniekiem.

Kā tu uzzini par nepieciešamajiem papildu izdevumiem saistībā ar skolu?

Daudzās klasēs vecāki izveidojuši savas grupu sarakstes vai arī sazinās caur e-klasi. Jau mācību gada sākumā vienojieties, ka visas naudas vākšanas notiek tikai starp pieaugušajiem – tad būs pilnīga skaidrība un izpaliks tādi pārsteigumi kā “Mēs ar klasi šodien ejam uz kino, bet es neatceros, cik daudz naudas bija jāņem līdzi.“.

Ja nauda klases audzinātājas Ziemassvētku dāvanai vai ekskursijai tiks vākta skaidrā naudā un caur bērniem, pastāv risks, ka a) nauda tiks pazaudēta; b) par to aizmirsīs, jo šāda maksāšana neietilpst bērna ikdienas paradumos. Daudz drošāk, ja šādām naudas vākšanām tiks izvēlēts kasieris vecāku vidū un izveidots īpašs bankas konts – tad viss būs droši, kā arī būs skaidrs, kurš ko ir samaksājis.

Kad un kā runāt ar bērnu par naudu?

otrdiena oktobrī 30, 2018

Runāt ar bērnu par naudas lietām nozīmē nodrošināt viņam nākotnē stingru pamatu zem kājām. No kurienes nāk nauda, kā to plānot, investēt, kā veidot budžetu – šīs un citas svarīgas zināšanas vislabāk iegūstamas caur praksi, redzot konkrētus dzīves piemērus. Bet kad vajadzētu sākt šo apmācību? Piemēram, piecgadnieks vēl nevarēs izprast tik daudz, cik desmitgadnieks. Un šī jau arī nav tēma, kas kļūtu skaidra pēc vienreizējas izstāstīšanas. Šī mācība jāapgūst visas dzīves garumā. Mēs iesakām sākt no trešā dzīves gada, kad var jau sākt runāt par vienkāršām tēmām. Jo bērns kļūst vecāks, jo detalizētāk var runāt.

KO STĀSTĪT DAŽĀDU VECUMU BĒRNIEM
3-6 gadu veci bērni (pirmsskola)
  • Nauda vajadzīga, lai nopirktu lietas. Izvēlieties vienkāršus piemērus: rotaļlietas, saldumi, ēdamais, dzeramais, apģērbs… Tās ir bērnam pazīstamas lietas, ar kurām viņš katru dienu saskaras. Tas, ka, lai brauktu ar automašīnu, jānopērk benzīns – tas iesākumam būs par sarežģītu.
  • Ir papīra nauda, un ir monētas, turklāt ar dažādām vērtībām. Neaizmirsti pieminēt arī bankas karti. Bērni noteikti būs to pamanījuši, ja tā tiek bieži lietota, iepērkoties veikalā, un gan jau nojauš, ka arī tai ir kāds sakars ar naudu.
  • Lai nopelnītu naudu, jāiet uz darbu. Jā, ir jau arī citas iespējas nopelnīt, taču labāk ar tām iepazīstināt vēlāk. Pagaidām svarīgākais ir likt bērnam saprast, ka nauda neaug kokos.
  • Ir liela atšķirība starp lietām, kuras tev tiešām vajag un kuras tu gribi. To būs ļoti grūti paskaidrot, jo bērnam visas iekārotās mantas šķiet ārkārtīgi nepieciešamas, tomēr nezaudē cerību. Līdz skolas laikam bildei jau būtu jābūt daudzmaz skaidrai.
7-14 gadu veci bērni (jaunākās klases)
  • Pirms pirkšanas jāsalīdzina cenas. Lai tas būtu saldējums vai rotaļlieta, šis paradums kārtīgi jānostiprina. Var salīdzināt gan veikalos uz vietas, gan internetā.
  • Interneta veikalos esi uzmanīgs un neizpaud privātu informāciju. Mūsdienu bērni bez problēmām meklēs internetveikalā rotaļlietas, kā arī atradīs portālus, kur var pārdot savas vecās mantas. Labāk būtu uzreiz uzstādīt kādus noteikumus un iepazīstināt ar dažādiem riskiem.
  • Taupīšanā jābūt pacietīgam. Naudas atlikšana pati par sevi jau prasa laiku, bet vēl būtu jāpaskaidro, ka ietaupīto naudu nedrīkst izšķiest vieglprātīgi. Palīdzi bērnam izdomāt labu mērķi un rīcības plānu, kā sakrāt iespējami lielāku summu.
  • Nevar ticēt reklāmu solītajām piena upēm ķīseļa krastos. Paskaidro bērnam, kā top reklāmas un kā tās darbojas. Īpaši vajadzētu uzsvērt, ka, lai cik vilinoša ir reklāma un lai kā gribētos tūliņ traukties uz veikalu un to nopirkt, preci vajag veikalā kārtīgi aplūkot, kā arī izlasīt atsauksmes internetā.
  • Nauda neuzrodas pēkšņi, ne no kā. Ar zināmu naudas daudzumu noteiktu periodu jāiztiek. Aprēķiniet kopā, cik daudz dienā drīkst iztērēt. Apsveriet kopīgi dažādus tērēšanas scenārijus.
14-18 gadu veci bērni (jaunieši pubertātes periodā)
  • Kredītkarte un aizņēmums ir izmantojami tikai ārkārtas gadījumos. Lai gan šie ir jau gandrīz pieauguši cilvēki, viņi vēl nespēj racionāli izvērtēt katru vēlmi. Tāpēc labāk jau tagad izskaidrot, kādas var būt aizņēmuma sekas, nekā cīnīties ar parādiem.
  • Vienmēr jābūt nelielai rezervei. Ja mazi bērni krāj naudu kādam mērķim, tad tagad būtu laiks pieradināt bērnu pie domas, ka patiesībā vienmēr jābūt zināmai summai rezervē. Nekad nevar zināt, kas var gadīties.
  • Kad esi sācis jau strādāt, vienmēr pārbaudi algas lapiņu. Katru reizi, saņemot naudu, bērnam pašam vai kopā ar tevi jāpārbauda, vai summa atbilst nolīgtajai. Dažreiz darba devējs ir izklaidīgs, citreiz ļaunprātīgi izmanto bērna mazo pieredzi.
  • Ik pa laikam jāpārbauda bankas konts un interneta apjoms. Šīs ir divas jomas, kur jaunieši ir vairāk emociju nekā prāta iespaidā. Tāpēc regulāri jāpārbauda savu kontu stāvoklis, lai situācija nekļūtu nekontrolējama.
  • Budžeta sastādīšana palīdz tikt galā ar naudas lietām. Jaunietim sākumā nav daudz tēriņu, taču ir vērts jau sagatavoties patstāvīgai dzīvei.
VĒL DAŽI KNIFI, KURUS DER IEVĒROT JEBKURA VECUMA BĒRNIEM
  • Kad iepērcies, iesaisti bērnu procesā. Jau trīsgadnieks vai četrgadnieks saprot, kas notiek, kad veikalā salīdzini dažādas preces. Vecākajiem jau var paskaidrot, kāpēc izvēlējies tieši šo.
  • Spēlējiet dažādas lomu spēles. Veikalos, kafejnīcās, remontdarbnīcās – ar spēļu naudu var parādīt, kā viss notiek īstajā pasaulē.
  • Vizualizē un salīdzini. Ja bērns kaut ko grib dabūt, parādi viņam uz papīra vai salīdzinājumā ar kādu citu preci, cik patiesībā šī lieta ir vērta. Piemēram, ja vienu mēnesi pēc skolas nepērk saldējumu, tad var sakrāt naudu kādai iemīļotai rotaļlietai.
  • Ļauj bērnam lietot savu naudu. Ja bērns dzimšanas dienā ir saņēmis naudu, tad ļauj viņam to brīvi izmantot. Visticamāk pirmais pirkums tiks veikts tik neapdomīgi, ka turpmāk viņš ar naudu rīkosies apdomīgāk. Sava nauda taču vienmēr ir dārgāka nekā sveša.
  • Iedrošini bērnu jautāt. Pirms veikt lielāku pirkumu, būtu saprātīgi pārdevējam pajautāt, kā šī manta darbojas, cik ilgi strādā, kādi ir garantijas noteikumi, vai var sarunāt labāku cenu... Galvenais, lai bērns nekautrētos jautāt. Viņš taču ir klients.

5 jautājumi par naudu, kurus izrunāt ar savu pusaudzi

ceturtdiena septembrī 27, 2018

Izdzirdot vārdu “pusaudzis”, vispirms iedomājamies untumainu jaunieti, kas vairs nav bērns, bet nav vēl arī gluži pieaudzis. Patiesībā pusaudži ir dažādi, dažādiem temperamentiem un interesēm. Taču viņus visus vieno viena kopīga vēlme – ātrāk uzsākt patstāvīgu dzīvi. Pārceļoties dzīvot patstāvīgi, jaunietis nonāk izaicinājuma priekšā – kārtot pašam savu dzīvi un darbu. Tajā visā liela loma ir naudai, tāpēc ir svarīgi jau laikus pierast apieties ar naudu. Zemāk lasi piecas galvenās tēmas, kuras vajadzētu izrunāt ar jaunieti vēl pirms viņš vai viņa beidz skolu.

1. No kā sastāv alga?

Daudziem pusaudžiem jau ir zināma darba pieredze, piemēram, zemeņu lasīšanā vai darbā veikalos. Tomēr īstu sapratni par to, no kā veidojas algas skaitlis, tā nedod. Vispirms vajadzētu iepazīties ar dažādiem algu līmeņiem dažādās nozarēs. Izrunājiet arī tādas lietas kā bruto un neto alga, šie jēdzieni reizēm nav īsti skaidri pat pieaugušajiem. Iesakām izmantot nelielu triku, lai ielāgotu atšķirību starp jēdzieniem “bruto alga” un “neto alga”. Vārds “neto” ietver priedēkli “ne”, ko varētu interpretēt arī kā “bez” nodokļiem (jebšu cik alga būs “uz rokas”). Jāpievērš uzmanība dažādajiem nodokļiem un tam, ko katrs no tiem nodrošina.

2. Kur šī alga tiek tērēta?

Pusaudža ienākumi lielā mērā atkarīgi no viņa vecākiem. Taču, cik daudz naudas tiek tērēts pārtikai, cik mājoklim un cik dažādām interesēm – tajā viņi diez vai īpaši iedziļinās. Vienmēr tas viss ir, no kaut kurienes jau uzrodas. Tāpēc būtu lietderīgi iesaistīt pusaudzi ģimenes budžeta plānošanā. Parādīt, cik daudz naudas aiziet ēdienam, internetam, televīzijai, telefonam, dažādiem maksājumiem un kredītiem, izklaidei... Ja pusaudzis vēl nav zaudējis interesi, tad parādīt, kā notiek rēķinu apmaksa. Mūsdienās skaidrās naudas maksājumi gandrīz izzuduši, savu uzvaras gājienu svin banku kartes, tiešie maksājumi, internetbanku pārskaitījumi.

3. Kā plānot ikmēneša maksājumus?

Kad esi iepazīstinājis ar ģimenes budžetu, laiks pievērsties vispārīgiem principiem. Kas zina, par ko mācīsies un strādās tavs pusaudzis nākotnē. Varbūt viņš nepaliks dzimtajā pilsētā un pat ne valstī. Vajadzētu iepazīties ne tikai ar sava budžeta plānošanu, bet arī ar alternatīvām metodēm. Pastāsti viņam, ka vienmēr jābūt gatavam negaidītiem izdevumiem un ko darīt, ja izrādās, ka nepieciešamie izdevumi lielāki, nekā pieļauj ikmēneša alga. Viena lieta ir runāt par izdevumu kontroli, taču jādomā arī par nākotnes ienākumiem. Piemēram, doma par bērnu uzturēšanu rada šausmas ikvienā pusaudzī, taču jāatceras, ka tas ir atbalsts vecumdienās. No algas lieluma atkarīgs arī bezdarbnieka pabalsts, nākotnes pensija, kredīta iespējas un daudz kas cits. Noteikti arī nekautrējies pastāstīt par savu negatīvo budžeta plānošanas pieredzi.

4. Kā izpaužas taupība?

Taupības jautājums ir saistīts ar iepriekšējo tēmu, taču būtu laiks pakavēties pie jautājuma, kāpēc vispār būtu jātaupa. Ceļojumi, ieguldījumi mājoklī, dažādi neparedzēti apstākļi – parasti tie nav nosedzami ar mēneša ienākumiem. Nav obligāti jākrāj kādam lielam mērķim. Galvenais ir sākt to darīt iespējami agri. Ja jau no 16 gadiem sāk atlikt katru mēnesi kaut vai pa desmit eiro, pāris gados var sakrāt jau gluži pieklājīgu summu. Ja jūsu pusaudzis ir uzņēmīgs, var viņu iepazīstināt ar dažādām noguldīšanas, investēšanas vai sava biznesa veidošanas iespējām. Jebkuram no trim minētajiem nepieciešams sākuma kapitāls.

5. Kā tiek uzkrāts pensijai?

Laikam grūti atrast pusaudzim vēl mazāk interesantu un tālāku tēmu. Tomēr vajadzētu ar to jau laicīgi iepazīstināt, lai nākotnē nebūtu nepatīkamu pārsteigumu. Atkal jau ir spēkā likums – jo agrāk, jo labāk. Iepazīstini pusaudzi ar dažādām darbībām, ar banku un valsts lomu. Pastāsti, kā profesijas izvēle, bērnu skaits un citi faktori, ar kuriem vajadzētu iepazīties pirms pensionēšanās, ietekmēs pensijas lielumu. Noteikti pieminiet arī, ka dzīvē nekad nevar būt drošs, tāpēc uz pensiju vien paļauties nevar.