7 veidi, kā iekrāt naudu

ceturtdiena februārī 7, 2019

Nav vajadzīgs īpaši skaidrot, kāpēc būtu jākrāj nauda. Taču krāšanas process vienam ir gluži kā diēta, bet citam – maratons. Tā vai citādi, bet tas ir ilgstošs process, kas prasa laiku un pacietību. Lai sasniegtu rezultātu, jābūt motivācijai un jāspēj pārvarēt sevi, bet vai patiešām jācieš tik lielas mokas? Uzsākot krāšanu, jāveic zināmas izmaiņas dzīvesveidā. Lai šīs izmaiņas nebūtu pārāk krasas un tu tās spētu pieņemt, mēs iesakām tev septiņas metodes, no kurām smelties iedvesmu.

1. Nospraud konkrētu mērķi

Galvenais iemesls, kāpēc šis labais nodoms mēdz izgāzties, ir skaidra un konkrēta mērķa trūkums. Tāpēc apskati savu ikmēneša budžetu un nosaki reālistiskā, skaitliskā formā izteiktu mērķi, kuru vēlies kādā noteiktā laika periodā sasniegt. Kāpēc precizitāte ir tik svarīga? Precizitāte motivē. Pēc katras reizes, kad izdevies sakrāt noteikto summu noteiktā termiņā, ir vērts sev uzsist uz pleca un sevi kārtīgi paslavēt. Tā tev radīsies skaidra bilde par savu progresu, un tas savukārt iedvesmos turpināt iesākto un, ja nepieciešams, papūlēties vēl vairāk. Jo vairāk sasniegsi mazos mērķus, jo lielāks krāšanas azarts radīsies.

2. Izmanto katru iespēju

Otrs lielākais cēlonis tam, ka cilvēki netiek tālu ar krāšanu, ir doma – man jau nav īpaši nekā, ko iekrāt. Taču patiesībā nozīmīgs ir katrs eiro. Ja tev šobrīd šķiet, ka no pieciem eiro mēnesī jau nekāda diža labuma nebūs, tad pēc gada būsi atkal tajā pašā punktā, bet par 60 eiro nabagāks. Pat ja ikmēneša iekrājamā summa iesākumā šķiet smieklīga, ir vērts atlikt kaut vai tik daudz. Pēc kāda laika varbūt radīsies papildu iespējas, un, summai pieaugot, augs arī motivācija. Galvenais ir iesākt, un tad jau arī panākumi neizpaliks.

3. Kompānijā vieglāk

Iesaisti savos krāšanas plānos kādu labu draugu. Draugs var būt labs motivētājs un līdzjutējs, īpaši, ja viņam ir līdzīgi mērķi. Tas taču palīdzēs, ja kāds blakus ik pa laikam laipni, bet stingri pateiks, ka, lai nu šoreiz tas saldējums paliek nenopirkts, un priecāsies kopā ar tevi, kad kāds mazais etaps būs veiksmīgi pabeigts. Taču, ja tev ir neērti runāt par saviem ienākumiem un izdevumiem, tad vismaz vari tuvākajiem draugiem apvaicāties, kādus naudas krāšanas veidus viņi izmanto. Vienmēr ir ko pamācīties no citu panākumiem un neveiksmēm.

4. Iegūsti jaunus draugus

Var tomēr gadīties, ka tavs pašreizējais paziņu loks neraizējas par iekrājumiem. Draudzība jau tāpēc nav jāpārtrauc. Taču iesakām iepazīties ar cilvēkiem, kam ar tevi ir kopīgi mērķi. Šādus cilvēkus var atrast starp draugu draugiem, kā arī darbā. Der pameklēt arī attiecīgas Facebook grupas un interneta forumus. Kopīgas intereses un līdzīga pieredze vēl vairāk iedvesmos tiekties uz mērķi.

5. Atbrīvojies no traucējošiem faktoriem

Ikvienam uzrodas dažādi apstākļi, kas traucē naudas iekrāšanai: pārtikas pasūtīšana mājās caur telefona aplikāciju, pastāvīga kredītkartes izmantošana, iepirkšanās e-veikalos ar vienu klikšķi. Tas var būt arī jebkas cits. Tāpēc ar kritisku aci aplūko savus tērēšanas paradumus, īpaši tos, kas saistīti ar ērtībām vai arī iekrituši tādā kā aizmirstībā (piemēram, elektrības piegādes līgums). Atmet vai nomaini traucējošos faktorus, sākot ar vienkāršākajiem, un tā tu pakāpeniski izmainīsi savus ieradumus. Pretējā gadījumā ļoti ātri un uz ilgu laiku pazudīs motivācija iekrāt naudu.

6. Izmanto vizuālus palīglīdzekļus

Ja mērķis ir tikai galvā, tas tomēr ar laiku mēdz izbalēt. Labāk lai tas uzrakstīts visu laiku stāv acu priekšā. Tā var būt maza piezīmju lapiņa, ko tu glabā naudasmakā, tabula uz papīra vai Excelī, mobilā aplikācija, plakāts uz sienas vai arī fona bilde datorā. Būtu labi, ja šos vizuālos palīglīdzekļus tu ik pa laikam papildinātu. Nav nekā motivējošāka par mērķi, kas stāv tieši acu priekšā un ir gluži vai ar roku aptaustāms.

7. Atstāj sev arī nedaudz brīvas telpas

Ar to nav domāti aizbildinājumi impulsa pirkumiem. “Bet es jau kopš bērnības par to sapņoju!”, “Bet tas taču ir ar atlaidi!” vai citi argumenti savu mirkļa iegribu attaisnošanai nav nekāda brīvā telpa. Mēs ar to brīvo telpu vairāk domājam, ka jāatstāj nedaudz līdzekļu arī sīkajiem prieciņiem. Ja visa nauda jānovirza tikai uzkrājumiem un nepaliek nekas, ar ko sevi iepriecināt, tad no naudas krāšanas ilgākā perspektīvā nekas neiznāks.

Ja man būtu vairāk naudas, es būtu laimīgs!

ceturtdiena decembrī 27, 2018

Kurš gan no mums kaut reizi dzīvē nav tā nodomājis, īpaši stresa apstākļos? Bet nauda un stress nav labi draugi. Vai tev ir stress, ko radījušas naudas problēmas? Vai varbūt tomēr stress rada naudas problēmas? Tā vai citādi, bet tomēr nevajadzētu pieļaut šo abu divu lietu kopā būšanu – jo tā neatstāj labu iespaidu uz tava konta saturu. Pastāvīgs saspringums neļauj tev pieņemt izsvērtus finansiālos lēmumus: maciņš biežāk atveras dažādiem impulsa pirkumiem, vai atkal kāds no obligātajiem maksājumiem paliek nesamaksāts. Tas var novest pie tā, ka tiek nelabvēlīgi ietekmēti arī citi tavas dzīves aspekti.

Vai atpazīsti kādu no šīm situācijām?  
  • Katru reizi, kad jūties nomākts, garastāvokli uzlabo iepērkoties.
  • Katru reizi, kad dažādu pienākumu un stresa ir pāri galvai, tu paņem brīvu dienu. Dažu labu reizi pat aizdodies uz SPA vai mazā ceļojumā.
  • Tev pastāvīgi ir sajūta, ka vilnis tev nāktu pār galvu, jo tu nespēj nopelnīt pietiekami, lai savilktu galus.
  • Jūties kā slazdā. Visa nauda aiziet kredītu segšanai, un dzīves baudīšanai nepaliek nekā.
  • Domas par naudas lietām tev rada trauksmes vai apjukuma sajūtu.

Ja jā, tad kaut kas ir jādara. Daudzi maldīgi domā, ka, ja vien viņiem būtu kaut mazliet vairāk naudas, viņi būtu laimīgi. Jā, vienu otru problēmu var atrisināt ar naudas palīdzību, īpaši, ja esi bez darba vai strādā maz atalgotu darbu. Taču vispārīgi vairāk naudas nozīmē arī vairāk izdevumu. Tāpēc atrisinājums būtu atrast sava stresa avotu un to likvidēt, bet savas naudas lietas risināt tā, lai slikts garastāvoklis vai kādas citas emocijas tās neapdraudētu.

Kas vēl varētu palīdzēt?
  • Pajautā sev, kāpēc tu esi veikalā. Iepirkšanās stresa mazināšanai ir pielīdzināma alkohola lietošanai lielos apmēros. Sākumā ir ļoti jauki, bet pēc tam seko paģiras un nožēla. Tā vietā, lai meklētu sīkus prieciņus, labāk risini problēmu. Dzīvē ir maz tādu problēmu, kas atrisinātos pašas no sevis. Tā tev arī paliks vairāk naudas.
  • Paņem darbā pauzi, bet samērīgu. Aizvien vajag spēt atrast laiku sev, taču, ja to darīsi pārāk bieži, tad cietīs ne tikai bankas konta stāvoklis, bet arī karjera. Tā tu vari vēl zaudēt darbu, pietam, cietīs arī tava reputācija. Tāpēc stresa mazināšanai atrodi tādu līdzekli (treniņi, masāžas, psihologa konsultācijas un tml.), ko vari izmantot ārpus darba laika.
  • Uzstādi jaunus mērķus. Varbūt dažreiz, plānojot ģimenes budžetu, pret sevi esi pārāk skarbs? Pārskati vēlreiz savus ienākumus un izdevumus un apdomā, kur tu varētu mazliet piekāpties. Plānošana un taupīšana ir laba lieta, bet sava darba augļus taču vajag varēt arī izbaudīt. Ja arī pēc budžeta pārskatīšanas joprojām šķiet, ka naudas nepietiek, tad ir jāapsver darba maiņa vai papildu darba iespējas.
  • Pārskati savus kredītus. Ja tev šķiet, ka kredīta atmaksa tavam konta stāvoklim ir nāvējoša, meklē citus kredītu piedāvājumus, lai pārkreditētu savus esošos parādus uz izdevīgākiem noteikumiem. Noteikti pārbaudi savos šībrīža līguma noteikumos, cik maksā kredīta iepriekšēja atmaksa.
  • Kontrolē situāciju. Naudas tēma mums rada stresu un apjukumu tad, ja mums nav skaidra priekšstata par esošo situāciju. Ņem papīru un pildspalvu, vai atver Excel, un sāc sistemātiski uzskaitīt savus ieņēmumus un izdevumus. Kad ieraudzīsi patieso ainu, tā nemaz nebūs tik traka, taču noteikti atradīsies pozīcijas, ko uzlabot.
  • Maini attieksmi. Domājot vai runājot par naudu, labāk radi sevī pozitīvu noskaņu. Naudas stress mēdz tirdīt arī krietni turīgus cilvēkus, tā ka viss atkarīgs no domāšanas veida. Ja tu būsi pateicīgs par to, kas tev jau ir, un pārliecināsi sevi, ka tu savas naudas lietas spēj kontrolēt, tad arī daudz vieglāk spēsi atrisināt problēmas.
  • Sagatavojies nākotnei, taču paliec tagadnē. Viens no galvenajiem naudas stresa cēloņiem ir raizes par nākotni. Kas būs, ja notiks sliktākais? Kad tas notiks, tad arī rīkosies. Pirms tam vari veikt kādus sagatavošanās darbus, taču jukt tāpēc prātā gan nevajadzētu.
  • Lūdz palīdzību. Ja nekas cits nepalīdz, tad lūdz kādam padomu. Palīdzēt var arī draugi un radi.

 

Personīgais budžets un Elizabetes Varrenas „50-30-20” likums

ceturtdiena decembrī 13, 2018

Personīgā budžeta veidošana pārsvarā ir tīra matemātika. Visiem ienākumiem, izdevumiem un ietaupījumiem jābūt bilancē. Skaitļiem vienmēr ir savi negrozāmi likumi. Vai tu saskaiti 2+3 vai arī 3+2, iznākums būs tas pats un nebūs atkarīgs no tavas gribas. Taču no tevis un no izvēlētās budžeta sastādīšanas metodes atkarīgi saskaitāmo skaitļu lielumi. Ienākumu-izdevumu uzskaitei pamatā ir divi paņēmieni. Pirmais ir šāds: no ieņēmumiem atskaitīt visus pastāvīgos, obligātos izdevumus un tad skatīties, ko darīt tālāk ar atlikušo. Otrs paņēmiens: sadalīt ienākumus pa mērķiem. Katrai metodei ir savi plusi un savi mīnusi. Aizņēmumu skola iepazīstinās ar budžeta sastādīšanas metodi, kas pieder pie otrās grupas: Elizabetes Varrenas „50-30-20” likumu.

Kas ir Elizabete Varrena?

Elizabete Varrena (Elizabeth Warren), dzimusi 1949. gadā ASV, ir zinātniece un politiķe, kuras galvenais interešu objekts - vienkāršie cilvēki un viņu ekonomiskie apstākļi. Viņa par šo tēmu ir sarakstījusi vairākas grāmatas un rakstus, sniegusi milzum daudz interviju, kā arī strādājusi valsts iestādēs kā padomniece un kā senators. Viņa ir bijusi laikraksta Time veidotā pasaules 100 ietekmīgāko cilvēku sarakstā. Kopā ar savu meitu, Amēliju Varrenu, viņa sarakstīja grāmatu "All Your Worth: The Ultimate Lifetime Money Plan", kurā bija izklāstīts 50-30-20 budžeta veidošanas princips.

Kā darbojas „50-30-20” likums?

Pamatprincips ir ļoti vienkāršs – 50% ienākumu tiek tērēti obligātajiem tēriņiem, 30% - personīgajām vajadzībām un 20% - iekrājumiem vai kredītu atmaksai. Šis sadalījums nav akmenī cirsts. Katrs cilvēks var nedaudz mainīt šīs robežas, atkarībā no ienākumu apmēra un dzīves apstākļiem. Galvenais, lai katras pozīcijas īpatsvars paliek aptuveni tāds pats. Mērķis ir nosegt savus pašreizējos un nākotnes izdevumus esošo līdzekļu ietvaros. Pietam „50-30-20” likums dod tev noteiktu kontroli par savu naudu. Tādā veidā tu skaidri zini, ka nopelnītais tiks izlietots mērķtiecīgi, nevis izsviests kaut kur gaisā.

Sāc ar to, ka noskaidro savus ikmēneša ienākumus. Algotiem darbiniekiem tā ir katru mēnesi viena noteikta summa. Ja tavai algai tiek pieskaitīti arī bonusi vai ja esi pašnodarbinātais, tad ņem gada vidējo mēneša ienākumu. Tad sadali izdevumus pa trim grupām:

  1. 50% - dzīves vietas kredīts vai īres maksājums, komunālie maksājumi, komunikācijas pakalpojumi, pārtika, zāles un citi obligātie izdevumi. Ņem vērā – lai arī šie izdevumi ir obligāti, tos tomēr var kaut kādā mērā regulēt. Piemēram, pārskati savas mobilā telefona un interneta pakotnes, varbūt tās var nomainīt pret lētākām.
  2. 30% - kino, teātris, kafejnīcas, restorāni, treniņi un viss cits, kas pieder izklaidei un brīvā laika pavadīšanai. Tāds budžets, kur nav paredzēts nekāds prieciņš sev pašam, nav dzīvotspējīgs. Ir svarīgi šādus izdevumus saplānot budžetā pietiekami elastīgi, bet tā, lai tie būtu līdzsvarā ar pārējiem izdevumiem un nepārsniegtu tavas finansiālās iespējas. Tā tu izvairīsies no stresa un emociju radītiem nevajadzīgiem pirkumiem.
  3. 20% - kredītmaksājumi vai iekrājumi. Vismazākā, taču arī svarīgākā budžeta daļa. Tā paredzēta kredītu dzēšanai, nākotnes plāniem vai drošības spilvena veidošanai.
Kāpēc šī metode strādā?

„50-30-20” likuma labie panākumi slēpjas tā universālumā. Tas ir vienlaikus gan universāls, gan individuāls. Saliekot visu pa vietām, ir vieglāk sekot līdzi izdevumiem. Izklaide pārsniedz 30% robežu? Padomā, no kā varētu atteikties. Obligātie tēriņi ir tikai 40%? Lieliski! Pārējos 10% var novirzīt iekrājumiem. Šāda pieeja ir elastīga un der jebkuram. Individuāls ir tikai tavu konkrēto ienākumu lielums. Neviens tev neliek katru mēnesi atlikt tieši 200€ iekrājumiem, nē – tavi iekrājumi un arī kredītsaistības būs atbilstoši tavām iespējām.

Nu kāpēc gan es neesmu bagāts?!

otrdiena decembrī 11, 2018

Mēs visi šad un tad mēdzam pasapņot. Bet bagātību jau var definēt dažādi. Kādam bagāts šķiet Ferrari, jahtas un/vai villas īpašnieks. Kādam citam toties – tas, kuram nav jāraizējas par nākamā mēneša rēķiniem. Kāds grib kļūt bagāts, lai baudītu dzīvi. Cits – tāpēc, lai nodarbotos ar sev svarīgām lietām, būdams brīvs no pienākumiem. Nevienam šādi sapņi nav sveši. Bet, ko darīt, lai tos piepildītu? To pateikt ir grūti. Tomēr pamēģināsim atrast dažus cēloņus, kas tev, visticamāk, traucē kļūt bagātam.

1. Tavā izvēlētajā profesijā nav iespējams daudz nopelnīt.

Ir atšķirība starp dažādām profesijām. Ja tev patīk bezrūpīgi tērēt naudu, tad tas būs salīdzinoši grūti, kaut gan ne neiespējami, ja esi skolotājs, veikala pārdevējs, policists vai cits sabiedrībai nepieciešams, taču mazatalgots darbinieks. Bieži šajās darbavietās ir arī ierobežotas izaugsmes iespējas gan amata, gan atalgojuma ziņā. Dažreiz jāatsakās no brīvā laika. Tādējādi, lai cik vērtīgs tavs darbs nebūtu, bagāts ar to nekļūsi.

2. Tu dzīvo pāri saviem līdzekļiem.

Vienkārša patiesība, kaut arī ne vienmēr visiem acīmredzama. Nav svarīgi, vai pelni 500 vai 5000 eiro – ja tavi izdevumi pārsniedz ieņēmumus, tu nekad nevari kļūt bagāts. Tāpēc liec savu konta izrakstu galdā un kritiski pārskati izdevumus. Vislabāk būs, ja savus ienākumus un izdevumus sarakstīsi tabulā. Tad tev būs skaidrs priekšstats, no kurienes nauda nāk un kur tā aiziet.

3. Tu liec pārāk lielu uzsvaru uz taupīšanu, nevis pelnīšanu.

Taupīšana ir slavējama lieta, un kaut kādā mērā nevienam nenāk par ļaunu tai pievērsties, taču ir viens bet. Ja pārāk koncentrējies uz to, tad var gadīties, ka jaunu izaicinājumu un peļņas iespēju meklēšana paliek otrajā plānā. Taupīšanai jābūt daļai no dzīves, tā nedrīkst kļūt par visu dzīvi. Galvenais atceries – jo vairāk pelnīsi, jo lielākas summas varēsi atlikt.

4. Tev ir pārāk daudz kredītu.

Kredītkartei ir savi plusi, taču pārsvarā tomēr tie ir nelieli, bet dārgi aizņēmumi. Sliktākajos gadījumos rodas burvju aplis, tu katru mēnesi atmaksā kredītkartes parādu, bet tas nekādi negrib samazināties. Ir vairāki paņēmieni, kā atbrīvoties no kredītkartes. Sāc ar to, ka iepazīsties ar savas kredītkartes noteikumiem un izveido plānu, lai atbrīvotos no parādiem.

5. Tev nav plāna.

Tāpat vien tikai retais top bagāts. Ja tev nav cerības uz bagātā Amerikas onkuļa mantojumu, iesakām izveidot plānu, kā uzlabot savu finansiālo stāvokli. Tā varētu būt darbavietas maiņa, bizness vai kaut kas cits.

6. Tā vietā, lai darītu, tu tikai žēlojies.

Te viss skaidrs. Ar žēlošanos tālu netiksi. Nav arī vērts gaidīt, kad atpeldēs tavs baltais kuģis. Ja situācija ir bēdīga vai vienkārši gribi kļūt bagāts, jāķeras pie darīšanas.

7. Tev visas olas ir vienā grozā.

Ja tuvāk iepazīstas bagātnieku dzīvēm, izrādās, ka viņiem ir vairāki ienākumu avoti un nauda sadalīta pa dažādiem uzņēmumiem. Tādā veidā mazinās risks un tiek nodrošināti lielāki un stabilāki ienākumi. Tāpēc meklē iespējas, kā nopelnīt papildu naudu, kā iekrāt un investēt.

8. Tu strādā daudz, bet ne gudri.

Vai tu skrien kā vāvere ritenī, un tev ir mūžīgā steiga? Vai tev visu laiku ir sajūta, ka slīksti darbos? Tādā gadījumā tev dzīvē kaut kas jāmaina, jo šāds dzīvesveids ne tikai nepalīdz kļūt bagātam, bet arī kaitē veselībai. Pamēģini izmainīt savu darba ritmu vai varbūt sameklē jaunu darbu.

9. Tev patīk stabili ienākumi.

Stabili ienākumi paši par sevi jau nav nekas slikts. Bet, ja vēlies kļūt bagāts, vajadzētu sākt pamazām meklēt jaunas iespējas, kā palielināt ienākumus. Tie var būt gadījumu darbi, atsevišķi projekti, papildu darbs, investīcijas u.c.

10. Tu neizmēģini neko jaunu.

Ir vieglāk turēties savā komforta zonā. Pārmaiņām vai nu nav pareizais laiks, vecums, dzīvesvieta un tā tālāk un tā tālāk. Dzīve var palikt tāda, kāda tā ir, taču, ja vēlies piepildīt savus nevis citu sapņus, tad tie ir tukši attaisnojumi. Ceļš uz panākumiem ir pilns ar grūtībām un neērtībām.

11. Tu ņem kredītu nepareiziem mērķiem.

Aizņēmums jāņem pārdomāti un saprātīgi. Ja tu par svešu naudu pērc kādu lietu, kuru tev patiesībā nevajag, lai it kā radītu iespaidu par glamūru, tad tev nekad nav cerību kļūt bagātam. Kredītu var ņemt tikai tad, ja tas ir patiešām nepieciešams un ved tevi dzīvē tālāk.

12. Tu netici sev.

Pēdējais un vislielākais šķērslis ir neticēšana sev. Mēs dzīvojam kapitālistiskā valstī, tāpēc principā iespēja kļūt bagātam ir ikvienam. Tad pajautā sev, kāpēc lai tas nebūtu es?

Dzīve bez kredītkartes? Neiespējami! Bet varbūt tomēr?

otrdiena decembrī 4, 2018

Kredītkarte izskatās kā jebkura plastikāta karte maciņā, taču tās būtība ir daudz sarežģītāka. Tā ir kā abpusēji griezīgs zobens. No vienas puses – tas ir tik ērti, ka tā vienmēr ir pa rokai. Atmaksāšanu var veikt atbilstoši apstākļiem. Bet no otras puses – kredītkarte samazina finansiālo disciplīnu, bieži vien tieši šīs ērtības dēļ. Tikai ievieto aparātā, un pirkums ir noticis. Un, jo vairāk pērc, jo vairāk naudas pazūd procentu maksāšanas dienās.

Tā vari drīz vien nonākt situācijā, kad kopumā samaksā vairāk nekā lieta ir vērta. Pat ja esi atbildīgs kartes lietotājs un ar dzelzs gribasspēku, labāk tomēr dzīvot bez kredītkartes. Šeit daži ieteikumi, kā to labāk sasniegt.

1. Iepazīsties ar savas kredītkartes noteikumiem un sastādi plānu, lai tiktu vaļā no parādiem

Kredītkartes limitu atcerēties ir viegli, bet vai vari pateikt, cik liela ir gada procentu likme un ikmēneša uzturēšanas maksa? Mūsdienās ir dažādas kredītu iespējas – vai esi pārliecināts, ka tavai kredītkartei ir tie izdevīgākie noteikumi? Ar kredītkarti ir ļoti viegli nonākt tā saucamajā aizņēmumu aplī, tāpēc kritiski novērtē savus līdzšinējos maksājumus un konta stāvokli. Sagatavo plānu, kā to dabūt virs nulles bez papildu aizņemšanās.

2. Slēdz kredītkartes kontu un turpmāk maksā ar debetkarti vai skaidrā naudā.

Skan tik pašsaprotami, kāpēc to vispār pieminēt? Pieredze rāda – ja nav kredītkartes, arī tēriņi ir mazāki. Slēdzot kontu, uzreiz zūd iespēja atkal ļauties kārdinājumam. Tu uzreiz būsi spiests rūpīgāk apdomāt pirkumus, jo visa tērējamā nauda nāks tieši no tava konta atlikuma vai naudasmaka. Ja līdz šim maksātās summas dažkārt šķiet abstraktas, tad tagad tās jau šķitīs pavisam īstas, tāpēc būsi spiests atteikties no dažiem labiem nevajadzīgiem tēriņiem.

3. Sastādi budžetu un sāc krāt.

Ja bieži izmanto kredītkarti, tad pamazām zūd pārskats par saviem ienākumiem un izdevumiem. Raksti savus ieņēmumus un izdevumus tabulā un skaties, ko tur varētu mainīt. Ir vērts arī padomāt par uzkrājumiem. Iepriekš zināmus lielākus izdevumus (riepas, degviela, sadzīves tehnika, Ziemassvētku dāvanas un tml.) var plānot iepriekš. Ir gan arī tādi apjomīgi izdevumi, kuri uzrodas negaidīti. Tāpēc iespējami ātrāk jāsāk atlikt naudu šādiem gadījumiem. Katrs ietaupītais eiro ir nozīmīgs. Pat ja nebūsi paspējis sakrāt visu vajadzīgo summu, nepieciešamā aizdevuma summa jau būs mazāka.

4. Vairs nevarēsi iepirkties internetā? Pārformē savu debetkarti.

Iepērkoties internetā vai rezervējot viesnīcu, bieži nepieciešama kredītkarte. Bet vai tiešām? Bankas piedāvā arī debetkartes ar dažādām papildiespējām, kā arī virtuālās kredītkartes. Tādā veidā vari izmantot kredītkartes īpašības neaizņemoties. Tā ka ej uz internetbanku un izpēti, kādas iespējas banka tev piedāvā.

5. Izproti atšķirību starp vajadzībām un vēlmēm.

Mums visiem ir vājās vietas, tāpēc mēs nespējam veikalā izvēlēties tikai pašu nepieciešamāko. Impulsa pirkumus vēl vairāk veicina makā esošā kredītkarte. Iemācies atpazīt tos brīžus, kad roka stiepjas pēc kaut kā ne pārāk nepieciešama, tad arī zudīs vajadzība pēc kredītkartes.

6. Pirms pērc dārgu lietu, salīdzini cenas.

Dažādi pētījumi pierāda, ka cilvēki ar kredītkarti mēdz veikt tieši tās dārgākās izvēles. Pirms iegādājies kaut ko lielāku, salīdzini tā cenas dažādos veikalos. Varbūt kaut kur piedāvā to pašu vai līdzvērtīgu preci lētāk vai ar izdevīgākiem pēcapmaksas noteikumiem, nekā pērkot ar kredītkarti.

Kas no acīm ārā, tas arī no prāta ārā. 

Viss minētais liekas tik loģisks, taču tu vēl neesi gatavs atteikties no kredītkartes? Ja nu rodas kādi neparedzēti apstākļi? Nu labi, tad iebāz to kredītkarti kaut kur dziļi skapī. Vienkāršs triks, kā atteikties no impulsa pirkumiem. Kāpēc riskēt?