Ekonomiski bezatbildīgi cilvēki un kā tikt galā ar attiecībām ar tādiem?

ceturtdiena aprīlī 11, 2019

Naudas lietās ļoti būtisks faktors ir ekonomiski bezatbildīgie cilvēki tavā dzīvē. Viņi var piespiest tevi veikt neizdevīgus pirkumus, aizņemties naudu vai arī izdot to, lai likvidētu viņu nesaprātīgo darbību sekas.

Tu esi to naudu nopelnījis un sakrājis. Būtu muļķīgi to palaist vējā kāda iegribas dēļ. Sniegsim tev padomus, kā izglābt savu naudasmaku, kad kāds to vēlas ļaunprātīgi izmantot.

Vecāki un radinieki

Dažkārt vecākiem vai radiniekiem patiešām nepieciešama palīdzība, taču gadās, ka iemesls ir apšaubāms. Tad tu nonāc neapskaužamā stāvoklī. No vienas puses, tu nevēlies būt nepateicīgs vai savtīgs, bet no otras – tev taču ir jādomā arī par sevi un savu ģimeni.

Vispirms tev jāsaprot, kā vispār šāds stāvoklis ir radies. Pēc tam apdomā, vai ir kāds veids, kā tu vari palīdzēt citos veidos, nevis vienkārši dodot naudu. Varbūt tu vari nodrošināt kādu pirkumu, pārtiku, varbūt vari palīdzēt atrast darbu. Tev nebūt nav obligāti jādod nauda! Vienalga, vai tas ir tavs tēvs vai māte, vai arī attālāks radinieks, naudas došana nevar būt tavs pienākums. Ja nu tu tomēr izlem dot naudu, vispirms pārskati savu budžetu. Pirmkārt, ņem vērā savas iespējas, nevis otra vajadzības.

Laba prakse ir izvairīšanās no naudas došanas bezatbildīgam radiniekam. Parasti tas tikai sarežģī situāciju. Nekādā gadījumā nedrīksti tāpēc ņemt kredītu. Ja vien tas nav domāts tevis paša vajadzībām, tas būs liels risks un lieka uzupurēšanās.

Romantiskas attiecības

Uzsākot romantiskas attiecības, drīz vien kļūst skaidrs, kā otra puse attiecas pret naudu. Ja tava jaunā draudzene vai draugs dzīvo pāri saviem līdzekļiem, vai arī viņa vai viņas tērēšanas paradumi būtiski atšķiras no tavējiem, tad būtu ieteicams šīs attiecības pavērtēt ar kritisku aci. Nav jau gluži tūlīt šīs attiecības jāpārtrauc. Taču vajadzētu – īpaši ja attiecības kļuvušas jau nopietnākas – uzsākt sarunu, lai noskaidrotu, kā tiks kārtotas naudas lietas jūsu turpmākajā dzīvē. Nauda ir faktors, kas attiecības vienmēr ietekmē. Labāk ir uzreiz gūt skaidru priekšstatu par otras puses paradumiem, nekā vēlāk nonākt nepatīkamu pārsteigumu priekšā un vēl likvidēt otra bezatbildības sekas.

Apprecoties vai dzīvojot kopā ar ekonomiski bezatbildīgu cilvēku, ir naivi domāt, ka tev izdosies viņu izmainīt. Risinājums var būt vienīgi tāds, ka izrunājat naudas lietas un atrodat kompromisu. Var arī jautāt pēc padoma. Nauda ir emocionāls jautājums, kuru tomēr var atrisināt racionāli, ja katra no pusēm atzīst arī otras puses vērtību sistēmu, tad ir iespējams atrast abām kopīgu risinājumu.

Viens labs risinājums ir daļu ienākumu likt kopējā budžetā, bet otru daļu atstāt katra paša brīvībai. Ja tomēr nav iespējams pildīt savstarpējo vienošanos, rodas uzticības krīze, kas noved pie nopietnām attiecību problēmām.

Pieaugušie bērni

Ko darīt, ja tavs pieaugušais bērns ir finansiāli bezatbildīgs? Viņš vai viņa pastāvīgi prasa naudu un ne jau pirmās nepieciešamības vajadzību apmierināšanai. Varbūt viņš joprojām dzīvo pie tevis, bet nepiedalās komunālo maksājumu segšanā, ne arī pārtikas iegādē. Ekstremālos gadījumos viņam nav arī darba, vai arī tas bieži tiek mainīts.

Lai kāda šī situācija arī nebūtu, jūsu abu interesēs ir nospraust robežas. Lai arī viņš tev šķiet joprojām bērns, viņš ir jau pieaudzis un spējīgs pats sevi uzturēt. Tas nozīmē, ka naudas krānu tu vari droši griezt ciet. Liec viņam to skaidri saprast. Uzstādi stingrus noteikumus, pēc kuriem tu viņam dosi naudu konkrētām vajadzībām, bet labāk, lai tā tomēr ir cita veida palīdzība, nevis nauda. Budžeta plānošana, darba vai dzīvesvietas atrašana, vai citas lietas, ir veidi, kā tu vari palīdzēt, būdams vecāks un ar pieredzi. Tam jābūt kādam grūdienam, lai tavs pieaugušais bērns spertu pirmos soļus savas finansiālās neatkarības virzienā.

Draugi un kolēģi

Var draudzēties ar dažādiem cilvēkiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem un tērēšanas paradumiem. Taču svarīgi, lai viņu dzīvesveids neietekmētu tavus finansiālos lēmumus vai pašvērtējumu. Ja tavā paziņu lokā ir cilvēki, kas izvēlas tikai visdārgākās preces un izklaides un tiecas ietekmēt arī tavus paradumus, tad ar šādiem cilvēkiem attiecības vajadzētu ierobežot.

Kritiski jāizvērtē arī dažādi pirkšanas un investēšanas ieteikumi. Vienmēr vispirms kārtīgi pārskati savu budžetu. Nevienam nav tiesību noteikt, ko tev pirkt vai kur ieguldīt, vēl jo mazāk uz tā balstīt draudzības vai sadarbības attiecības. Nekādā ziņā nedrīkst citiem izpaust dažādas detaļas par savu finansiālo stāvokli. Tu nekad nevari zināt, kādu informāciju finansiāli bezatbildīgi cilvēki spēj izmantot savās interesēs.

Kā nosargāt savu naudu?

ceturtdiena aprīlī 4, 2019

Vai algas dienā nauda pazūd no konta zibens ātrumā? Vai tas tāpēc, ka tev ir dažādas saistības, kuru uzņemšanās, paskatoties atpakaļ un paanalizējot, nebija pareizā izvēle? Vai stāvoklis ir bezcerīgs? Noteikti nē!

Patēriņa kredīti, ātrie kredīti, kredītkartes – ja dažādu saistību kļuvis pārāk daudz, ar tām ir grūti tikt galā. Zūd skaidrība par savām naudas lietām, kas savukārt rada stresu. Šādā situācijā drīz vien var notikt tā, ka sāc kavēt kredītmaksājumus. Tas savukārt nes līdzi papildu izdevumus, sliktākos gadījumos var būt pat tā, ka vairs nespēj samaksāt.

Labs veids, kā labāk kontrolēt naudu, ir dažādu dārgu kredītu apvienošana vienā, ar mazāku procentu likmi. Tad daudzu saistību vietā būs tikai vienas. Tādā veidā ir vieglāk izsekot ienākumiem un izdevumiem. Taču galvenais: tavi ikmēneša izdevumi būtiski samazināsies, pateicoties mazākam procentu maksājumam un zemākām līguma un administrēšanas izmaksām.

Neizlaid no rokām kontroli pār savām naudas lietām! Velti laiku sava konta izraksta un kredītlīgumu pārskatīšanai un atrodi veidu, kā izglābt būtisku savas algas daļu, lai to tērētu kaut kam svarīgākam nekā veci parādi. Arī tavs kredītreitings tādā veidā palielināsies – noderēs, ja nākotnē radīsies kāda neparedzēta situācija. Lai to izdarītu, rīkojies pēc šāda plāna.

1. Sāc ar esošo kredītu uzskaiti

Izveido visu kreditoru sarakstu:

  • juridiskais nosaukums,
  • reģistrācijas numurs,
  • bankas konta numurs,
  • maksājuma mērķī norādāmā informācija,
  • pirmstermiņa atmaksas kopsumma ar vismaz 5 dienu rezervi,
  • kādi vēl papildu maksājumi saistīti ar ātrāku kredīta atdošanu?

Tad izrēķini savu saistību kopsummu. Tā būtu tava refinansējamā summa. Pēc tam saskaiti, cik ir tava ikmēneša maksājamā summa. Salīdzini to ar saviem ienākumiem un aprēķini, cik lielai būtu jābūt jaunajai, optimālajai summai. Ņem vērā, ka jāatstāj arī kāda ienākumu daļa ietaupījumiem. Pārskati arī citus savus tēriņus – noteikti atradīsies pozīcijas, kuras vari samazināt vai no kurām vispār atteikties (piemēram, nepasūtīt avīzes, izvēlēties lētāku tarifu plānu utml.).

2. Salīdzini piedāvājumus

Internetā ātri varēsi atrast dažādus refinansēšanas piedāvājumus. Taču mājaslapās izlasāmie noteikumi ir tikai ilustratīvi. Tāpēc palūdz konkrētus piedāvājumus dažādās vietās un tos salīdzini. Nekādā gadījumā neizpaud savas paroles vai PIN kodus. Neiesniedz arī savus personas datus caur neoficiāliem kanāliem (piemēram, caur Facebook).

Parasti pieteikumu var iesniegt caur kredītiestāžu mājaslapām, taču nebaidies sazināties ar speciālistu pa tālruni vai e-pastu. Tad klientu apkalpošanas speciālists varēs uzreiz tev sniegt konsultāciju, kā būtu visizdevīgāk rīkoties. Tāpēc turi gatavībā savu esošo saistību apkopojumu un dokumentus, lai bankas darbinieks ātri varētu atrast vajadzīgo informāciju.

Lai izlemtu par to, kuru piedāvājumu pieņemt, atceries šo likumsakarību – jo garāks atmaksas periods, jo mazāka mēneša maksa. Ņem vērā arī kredīta izmaksu apjomu. Tā tu labāk spēsi orientēties dažādo piedāvājumu mudžeklī un tos salīdzināt. Jo augstāks kredīta izmaksu apjoms, jo dārgāks kredīts.

3. Izvēlies piedāvājumu un noformē līgumu

Izvēloties labāko piedāvājumu, ņem vērā procentu likmi, maksas un līguma noteikumus. Skaties arī tālākā nākotnē, kā arī neaizmirsti izlasīt to, kas rakstīts sīkiem burtiem. Atceries, ka neviens no mums nav pasargāts, ne no darba zaudēšanas, ne ilgākas slimošanas. Noskaidro, kādas ir sekas un papildu izdevumi gadījumā, ja maksājumi kavējas. Noskaidro arī to, vai un uz kādiem noteikumiem iespējams prasīt kredīta brīvdienas. Pēc līguma parakstīšanas glabā savu kopiju drošā vietā.

4. Jauns kredītmaksājums, jauns sākums

Pēc refinansēšanas tev vairs nebūs jārūpējas par daudziem pārskaitījumiem un tu varēsi sākt jaunu dzīvi ar jaunu budžetu. Tomēr neaizmirsti pārliecināties, ka saistības pret visiem iepriekšējiem kreditoriem ir pilnībā dzēstas – velti dažas minūtes, lai sazinātos ar katru no vecajiem aizdevējiem un saņemtu apstiprinājumu, ka kredīti pilnībā nomaksāti!

7 veidi, kā iekrāt naudu

ceturtdiena februārī 7, 2019

Nav vajadzīgs īpaši skaidrot, kāpēc būtu jākrāj nauda. Taču krāšanas process vienam ir gluži kā diēta, bet citam – maratons. Tā vai citādi, bet tas ir ilgstošs process, kas prasa laiku un pacietību. Lai sasniegtu rezultātu, jābūt motivācijai un jāspēj pārvarēt sevi, bet vai patiešām jācieš tik lielas mokas? Uzsākot krāšanu, jāveic zināmas izmaiņas dzīvesveidā. Lai šīs izmaiņas nebūtu pārāk krasas un tu tās spētu pieņemt, mēs iesakām tev septiņas metodes, no kurām smelties iedvesmu.

1. Nospraud konkrētu mērķi

Galvenais iemesls, kāpēc šis labais nodoms mēdz izgāzties, ir skaidra un konkrēta mērķa trūkums. Tāpēc apskati savu ikmēneša budžetu un nosaki reālistiskā, skaitliskā formā izteiktu mērķi, kuru vēlies kādā noteiktā laika periodā sasniegt. Kāpēc precizitāte ir tik svarīga? Precizitāte motivē. Pēc katras reizes, kad izdevies sakrāt noteikto summu noteiktā termiņā, ir vērts sev uzsist uz pleca un sevi kārtīgi paslavēt. Tā tev radīsies skaidra bilde par savu progresu, un tas savukārt iedvesmos turpināt iesākto un, ja nepieciešams, papūlēties vēl vairāk. Jo vairāk sasniegsi mazos mērķus, jo lielāks krāšanas azarts radīsies.

2. Izmanto katru iespēju

Otrs lielākais cēlonis tam, ka cilvēki netiek tālu ar krāšanu, ir doma – man jau nav īpaši nekā, ko iekrāt. Taču patiesībā nozīmīgs ir katrs eiro. Ja tev šobrīd šķiet, ka no pieciem eiro mēnesī jau nekāda diža labuma nebūs, tad pēc gada būsi atkal tajā pašā punktā, bet par 60 eiro nabagāks. Pat ja ikmēneša iekrājamā summa iesākumā šķiet smieklīga, ir vērts atlikt kaut vai tik daudz. Pēc kāda laika varbūt radīsies papildu iespējas, un, summai pieaugot, augs arī motivācija. Galvenais ir iesākt, un tad jau arī panākumi neizpaliks.

3. Kompānijā vieglāk

Iesaisti savos krāšanas plānos kādu labu draugu. Draugs var būt labs motivētājs un līdzjutējs, īpaši, ja viņam ir līdzīgi mērķi. Tas taču palīdzēs, ja kāds blakus ik pa laikam laipni, bet stingri pateiks, ka, lai nu šoreiz tas saldējums paliek nenopirkts, un priecāsies kopā ar tevi, kad kāds mazais etaps būs veiksmīgi pabeigts. Taču, ja tev ir neērti runāt par saviem ienākumiem un izdevumiem, tad vismaz vari tuvākajiem draugiem apvaicāties, kādus naudas krāšanas veidus viņi izmanto. Vienmēr ir ko pamācīties no citu panākumiem un neveiksmēm.

4. Iegūsti jaunus draugus

Var tomēr gadīties, ka tavs pašreizējais paziņu loks neraizējas par iekrājumiem. Draudzība jau tāpēc nav jāpārtrauc. Taču iesakām iepazīties ar cilvēkiem, kam ar tevi ir kopīgi mērķi. Šādus cilvēkus var atrast starp draugu draugiem, kā arī darbā. Der pameklēt arī attiecīgas Facebook grupas un interneta forumus. Kopīgas intereses un līdzīga pieredze vēl vairāk iedvesmos tiekties uz mērķi.

5. Atbrīvojies no traucējošiem faktoriem

Ikvienam uzrodas dažādi apstākļi, kas traucē naudas iekrāšanai: pārtikas pasūtīšana mājās caur telefona aplikāciju, pastāvīga kredītkartes izmantošana, iepirkšanās e-veikalos ar vienu klikšķi. Tas var būt arī jebkas cits. Tāpēc ar kritisku aci aplūko savus tērēšanas paradumus, īpaši tos, kas saistīti ar ērtībām vai arī iekrituši tādā kā aizmirstībā (piemēram, elektrības piegādes līgums). Atmet vai nomaini traucējošos faktorus, sākot ar vienkāršākajiem, un tā tu pakāpeniski izmainīsi savus ieradumus. Pretējā gadījumā ļoti ātri un uz ilgu laiku pazudīs motivācija iekrāt naudu.

6. Izmanto vizuālus palīglīdzekļus

Ja mērķis ir tikai galvā, tas tomēr ar laiku mēdz izbalēt. Labāk lai tas uzrakstīts visu laiku stāv acu priekšā. Tā var būt maza piezīmju lapiņa, ko tu glabā naudasmakā, tabula uz papīra vai Excelī, mobilā aplikācija, plakāts uz sienas vai arī fona bilde datorā. Būtu labi, ja šos vizuālos palīglīdzekļus tu ik pa laikam papildinātu. Nav nekā motivējošāka par mērķi, kas stāv tieši acu priekšā un ir gluži vai ar roku aptaustāms.

7. Atstāj sev arī nedaudz brīvas telpas

Ar to nav domāti aizbildinājumi impulsa pirkumiem. “Bet es jau kopš bērnības par to sapņoju!”, “Bet tas taču ir ar atlaidi!” vai citi argumenti savu mirkļa iegribu attaisnošanai nav nekāda brīvā telpa. Mēs ar to brīvo telpu vairāk domājam, ka jāatstāj nedaudz līdzekļu arī sīkajiem prieciņiem. Ja visa nauda jānovirza tikai uzkrājumiem un nepaliek nekas, ar ko sevi iepriecināt, tad no naudas krāšanas ilgākā perspektīvā nekas neiznāks.

Ja man būtu vairāk naudas, es būtu laimīgs!

ceturtdiena decembrī 27, 2018

Kurš gan no mums kaut reizi dzīvē nav tā nodomājis, īpaši stresa apstākļos? Bet nauda un stress nav labi draugi. Vai tev ir stress, ko radījušas naudas problēmas? Vai varbūt tomēr stress rada naudas problēmas? Tā vai citādi, bet tomēr nevajadzētu pieļaut šo abu divu lietu kopā būšanu – jo tā neatstāj labu iespaidu uz tava konta saturu. Pastāvīgs saspringums neļauj tev pieņemt izsvērtus finansiālos lēmumus: maciņš biežāk atveras dažādiem impulsa pirkumiem, vai atkal kāds no obligātajiem maksājumiem paliek nesamaksāts. Tas var novest pie tā, ka tiek nelabvēlīgi ietekmēti arī citi tavas dzīves aspekti.

Vai atpazīsti kādu no šīm situācijām?  
  • Katru reizi, kad jūties nomākts, garastāvokli uzlabo iepērkoties.
  • Katru reizi, kad dažādu pienākumu un stresa ir pāri galvai, tu paņem brīvu dienu. Dažu labu reizi pat aizdodies uz SPA vai mazā ceļojumā.
  • Tev pastāvīgi ir sajūta, ka vilnis tev nāktu pār galvu, jo tu nespēj nopelnīt pietiekami, lai savilktu galus.
  • Jūties kā slazdā. Visa nauda aiziet kredītu segšanai, un dzīves baudīšanai nepaliek nekā.
  • Domas par naudas lietām tev rada trauksmes vai apjukuma sajūtu.

Ja jā, tad kaut kas ir jādara. Daudzi maldīgi domā, ka, ja vien viņiem būtu kaut mazliet vairāk naudas, viņi būtu laimīgi. Jā, vienu otru problēmu var atrisināt ar naudas palīdzību, īpaši, ja esi bez darba vai strādā maz atalgotu darbu. Taču vispārīgi vairāk naudas nozīmē arī vairāk izdevumu. Tāpēc atrisinājums būtu atrast sava stresa avotu un to likvidēt, bet savas naudas lietas risināt tā, lai slikts garastāvoklis vai kādas citas emocijas tās neapdraudētu.

Kas vēl varētu palīdzēt?
  • Pajautā sev, kāpēc tu esi veikalā. Iepirkšanās stresa mazināšanai ir pielīdzināma alkohola lietošanai lielos apmēros. Sākumā ir ļoti jauki, bet pēc tam seko paģiras un nožēla. Tā vietā, lai meklētu sīkus prieciņus, labāk risini problēmu. Dzīvē ir maz tādu problēmu, kas atrisinātos pašas no sevis. Tā tev arī paliks vairāk naudas.
  • Paņem darbā pauzi, bet samērīgu. Aizvien vajag spēt atrast laiku sev, taču, ja to darīsi pārāk bieži, tad cietīs ne tikai bankas konta stāvoklis, bet arī karjera. Tā tu vari vēl zaudēt darbu, pietam, cietīs arī tava reputācija. Tāpēc stresa mazināšanai atrodi tādu līdzekli (treniņi, masāžas, psihologa konsultācijas un tml.), ko vari izmantot ārpus darba laika.
  • Uzstādi jaunus mērķus. Varbūt dažreiz, plānojot ģimenes budžetu, pret sevi esi pārāk skarbs? Pārskati vēlreiz savus ienākumus un izdevumus un apdomā, kur tu varētu mazliet piekāpties. Plānošana un taupīšana ir laba lieta, bet sava darba augļus taču vajag varēt arī izbaudīt. Ja arī pēc budžeta pārskatīšanas joprojām šķiet, ka naudas nepietiek, tad ir jāapsver darba maiņa vai papildu darba iespējas.
  • Pārskati savus kredītus. Ja tev šķiet, ka kredīta atmaksa tavam konta stāvoklim ir nāvējoša, meklē citus kredītu piedāvājumus, lai pārkreditētu savus esošos parādus uz izdevīgākiem noteikumiem. Noteikti pārbaudi savos šībrīža līguma noteikumos, cik maksā kredīta iepriekšēja atmaksa.
  • Kontrolē situāciju. Naudas tēma mums rada stresu un apjukumu tad, ja mums nav skaidra priekšstata par esošo situāciju. Ņem papīru un pildspalvu, vai atver Excel, un sāc sistemātiski uzskaitīt savus ieņēmumus un izdevumus. Kad ieraudzīsi patieso ainu, tā nemaz nebūs tik traka, taču noteikti atradīsies pozīcijas, ko uzlabot.
  • Maini attieksmi. Domājot vai runājot par naudu, labāk radi sevī pozitīvu noskaņu. Naudas stress mēdz tirdīt arī krietni turīgus cilvēkus, tā ka viss atkarīgs no domāšanas veida. Ja tu būsi pateicīgs par to, kas tev jau ir, un pārliecināsi sevi, ka tu savas naudas lietas spēj kontrolēt, tad arī daudz vieglāk spēsi atrisināt problēmas.
  • Sagatavojies nākotnei, taču paliec tagadnē. Viens no galvenajiem naudas stresa cēloņiem ir raizes par nākotni. Kas būs, ja notiks sliktākais? Kad tas notiks, tad arī rīkosies. Pirms tam vari veikt kādus sagatavošanās darbus, taču jukt tāpēc prātā gan nevajadzētu.
  • Lūdz palīdzību. Ja nekas cits nepalīdz, tad lūdz kādam padomu. Palīdzēt var arī draugi un radi.

 

Personīgais budžets un Elizabetes Varrenas „50-30-20” likums

ceturtdiena decembrī 13, 2018

Personīgā budžeta veidošana pārsvarā ir tīra matemātika. Visiem ienākumiem, izdevumiem un ietaupījumiem jābūt bilancē. Skaitļiem vienmēr ir savi negrozāmi likumi. Vai tu saskaiti 2+3 vai arī 3+2, iznākums būs tas pats un nebūs atkarīgs no tavas gribas. Taču no tevis un no izvēlētās budžeta sastādīšanas metodes atkarīgi saskaitāmo skaitļu lielumi. Ienākumu-izdevumu uzskaitei pamatā ir divi paņēmieni. Pirmais ir šāds: no ieņēmumiem atskaitīt visus pastāvīgos, obligātos izdevumus un tad skatīties, ko darīt tālāk ar atlikušo. Otrs paņēmiens: sadalīt ienākumus pa mērķiem. Katrai metodei ir savi plusi un savi mīnusi. Aizņēmumu skola iepazīstinās ar budžeta sastādīšanas metodi, kas pieder pie otrās grupas: Elizabetes Varrenas „50-30-20” likumu.

Kas ir Elizabete Varrena?

Elizabete Varrena (Elizabeth Warren), dzimusi 1949. gadā ASV, ir zinātniece un politiķe, kuras galvenais interešu objekts - vienkāršie cilvēki un viņu ekonomiskie apstākļi. Viņa par šo tēmu ir sarakstījusi vairākas grāmatas un rakstus, sniegusi milzum daudz interviju, kā arī strādājusi valsts iestādēs kā padomniece un kā senators. Viņa ir bijusi laikraksta Time veidotā pasaules 100 ietekmīgāko cilvēku sarakstā. Kopā ar savu meitu, Amēliju Varrenu, viņa sarakstīja grāmatu "All Your Worth: The Ultimate Lifetime Money Plan", kurā bija izklāstīts 50-30-20 budžeta veidošanas princips.

Kā darbojas „50-30-20” likums?

Pamatprincips ir ļoti vienkāršs – 50% ienākumu tiek tērēti obligātajiem tēriņiem, 30% - personīgajām vajadzībām un 20% - iekrājumiem vai kredītu atmaksai. Šis sadalījums nav akmenī cirsts. Katrs cilvēks var nedaudz mainīt šīs robežas, atkarībā no ienākumu apmēra un dzīves apstākļiem. Galvenais, lai katras pozīcijas īpatsvars paliek aptuveni tāds pats. Mērķis ir nosegt savus pašreizējos un nākotnes izdevumus esošo līdzekļu ietvaros. Pietam „50-30-20” likums dod tev noteiktu kontroli par savu naudu. Tādā veidā tu skaidri zini, ka nopelnītais tiks izlietots mērķtiecīgi, nevis izsviests kaut kur gaisā.

Sāc ar to, ka noskaidro savus ikmēneša ienākumus. Algotiem darbiniekiem tā ir katru mēnesi viena noteikta summa. Ja tavai algai tiek pieskaitīti arī bonusi vai ja esi pašnodarbinātais, tad ņem gada vidējo mēneša ienākumu. Tad sadali izdevumus pa trim grupām:

  1. 50% - dzīves vietas kredīts vai īres maksājums, komunālie maksājumi, komunikācijas pakalpojumi, pārtika, zāles un citi obligātie izdevumi. Ņem vērā – lai arī šie izdevumi ir obligāti, tos tomēr var kaut kādā mērā regulēt. Piemēram, pārskati savas mobilā telefona un interneta pakotnes, varbūt tās var nomainīt pret lētākām.
  2. 30% - kino, teātris, kafejnīcas, restorāni, treniņi un viss cits, kas pieder izklaidei un brīvā laika pavadīšanai. Tāds budžets, kur nav paredzēts nekāds prieciņš sev pašam, nav dzīvotspējīgs. Ir svarīgi šādus izdevumus saplānot budžetā pietiekami elastīgi, bet tā, lai tie būtu līdzsvarā ar pārējiem izdevumiem un nepārsniegtu tavas finansiālās iespējas. Tā tu izvairīsies no stresa un emociju radītiem nevajadzīgiem pirkumiem.
  3. 20% - kredītmaksājumi vai iekrājumi. Vismazākā, taču arī svarīgākā budžeta daļa. Tā paredzēta kredītu dzēšanai, nākotnes plāniem vai drošības spilvena veidošanai.
Kāpēc šī metode strādā?

„50-30-20” likuma labie panākumi slēpjas tā universālumā. Tas ir vienlaikus gan universāls, gan individuāls. Saliekot visu pa vietām, ir vieglāk sekot līdzi izdevumiem. Izklaide pārsniedz 30% robežu? Padomā, no kā varētu atteikties. Obligātie tēriņi ir tikai 40%? Lieliski! Pārējos 10% var novirzīt iekrājumiem. Šāda pieeja ir elastīga un der jebkuram. Individuāls ir tikai tavu konkrēto ienākumu lielums. Neviens tev neliek katru mēnesi atlikt tieši 200€ iekrājumiem, nē – tavi iekrājumi un arī kredītsaistības būs atbilstoši tavām iespējām.