Vienmēr izlasi līgumu! Trīs pamācoši stāsti par apdrošināšanu

ceturtdiena janvārī 23, 2020


Ņemot kredītu mājoklim, vienmēr ir noteikums iegādāto īpašumu apdrošināt. Diemžēl bieži vien kredītņēmēji pret šo pienākumu izturas vieglprātīgi un pieņem, ka nav īpašas nozīmes, kādu apdrošināšanas paketi izvēlēties, tāpēc nereti izvēlas lētāko. Aprakstīsim trīs gadījumus no dzīves, kas liks nopietni aizdomāties par apdrošināšanas nozīmi.

“Esam palikuši bez mājām?“

Aina un Modris ar kredīta līdzekļiem iegādājās rindu māju. Banka viņiem vairākkārt atgādināja, ka mājoklis jāapdrošina, un informēja, ka, ja ģimene bankai neiesniegs apdrošināšanas līgumu, tad banka pati noslēgs līgumu viņu vietā.

Jaunā ģimene šajā jautājumā paļāvās uz banku – banka taču labāk zina, kur un kādu apdrošināšanu iegādāties. Tikai tad, kad četrus gadus vēlāk Ainas un Modra mājās notika ugunsnelaime, izrādījās, ka viņu mājas apdrošināšana nesedz zaudējumus, kas radušies būvniecības kļūdas dēļ. Jautājot apdrošināšanas firmai, viņi noskaidroja, ka vairums apdrošināšanas pakešu iekļauj aizsardzību pret šādiem gadījumiem, taču viņu mājokļa apdrošināšanā tas nav ietverts. Jā, mēneša maksa bija mazāka nekā pilnajai paketei, taču starpība bija tikai 7 eiro!

Aina un Modris: „Protams, mums vajadzēja kārtīgāk domāt par šo jautājumu, izskatīt dažādus piedāvājumus un rūpīgi izlasīt noteikumus, lai saprastu, kurš apdrošināšanas komplekts ko ietver.“

„Maksāju kā par beigtu zirgu!“

Mairas dzīvoklī aizsprostojās ūdensvads. Vientuļā sieviete mēģināja aizsprostojumu likvidēt ar cauruļu attīrīšanas šķidrumu un viņai šķita, ka tas izdevies. Pēc divām dienām, kad viņa uz nakti iedarbināja veļasmašīnu, izrādījās, ka aizsprostojums tomēr palicis. Ūdens appludināja gan viņas vannasistabu, gan apakšējā stāva kaimiņu dzīvokli.

Apdrošināšanas firma kompensēja Mairas vannasistabas remontu, taču viņas apdrošināšanas komplektā nebija iekļauti trešajām personām nodarītie zaudējumi, tāpēc viņai pašai no savas pieticīgās algas nācās maksāt kaimiņiem veselu pusotru gadu.

Maira: „Es savus kaimiņus pat īpaši nepazīstu, taču katru mēnesi atdodu viņiem daļu savas algas. Ja man būtu bijusi apdrošināšana, tas viss sen jau būtu aizmirsts!“

„Ārkārtīgi paveicās!“

Gaļinas meita vēlējās iegādāties dzīvokli kredītā, ieķīlājot savas mātes māju. Savam bērnam taču neatteiksi, un Gaļina piekrita ieķīlāt savu 1978. gadā celto mazpilsētas māju. Sirds gan bija mazliet nemierīga – kas būs, ja meitas ģimene nespēs maksāt kredītu? Vai tādā gadījumā bez mājas paliks arī viņa?

Pēc kāda laika mazpilsētā plosījās vētra, kura sagrāva arī Gaļinas mājas jumtu. Tā kā arī ieķīlātajam nekustamajam īpašumam apdrošināšana ir obligāta, Gaļinas māja bija apdrošināta, un jau pēc četrām dienām sieviete saņēma atbildi, ka jumta remonta izdevumi tiks segti pilnā apjomā.

Gaļina: „Mana māja ir veca, kredītu man nav, un es pati nekad nebūtu slēgusi apdrošināšanas līgumu, lai no savas pensijas vēl maksātu apdrošināšanas maksājumus. Tagad esmu laimīga, ka apdrošināšana bija obligāta. Nespēju pat iedomāties, kas notiktu, ja es paliktu bez jumta.“

Gribu aizdevumu! Bet vai man to vajag?

otrdiena novembrī 12, 2019

Latvijas iedzīvotāju finansiālā uzvedība pēdējos divdesmit gados ir būtiski mainījusies. Padomju laikiem un arī pārejas periodam raksturīgā uz ietaupījumiem balstītā naudas apsaimniekošana nu ir pārvērtusies par uz kredītiem balstītu ekonomiku. Kredītu ņemšana ir kļuvusi par pilnīgi normālu un vispārpieņemtu darbību.

Tomēr nereti tiek uzskatīts, ka aizdevumi ir pārāk viegli pieejami. Vēl trakāk – daudzi pat nepadomā, cik bieži izmanto dažādus pakalpojumus, par kuriem maksa tiek atlikta uz vēlāku laiku. Kredītkartes, overdraft, tirdzniecības ķēžu apmaksas kartes, kā arī mobilie maksājumi – tas viss daudziem ir kļuvis par ikdienu.

Bieži vien šķiet, ka viegli un ērti pieejamo finanšu pakalpojumu, izmantotājiem sāk zust atbildības sajūta. Aizvien biežāk lasām, ka pat pazīstami cilvēki un uzņēmēji, kas agrāk bija sekmīgi un panākumiem bagāti, nedaudz pārvērtējot savas iespējas pildīt saistības, ir nokļuvuši parādu gūstā. Līdzīgu stāstu par vienkāršajiem cilvēkiem, par kuriem mediji neraksta, ir daudzkārt vairāk.
Tāpēc pirms kārtējā kredīta ņemšanas būtu kārtīgi jāapdomā, vai tas patiešām ir nepieciešams. Varbūt ir iespējams vannasistabas remontu, automašīnas iegādi vai slēpošanas braucienu atlikt uz to laiku, kad būs nokārtotas iepriekšējās saistības un uzlabojušās finansiālās iespējas?

Labāk būtu pirms kredīta pieteikuma aizpildīšanas padomāt nevis par to, ko ar aizņemto naudu varēs izdarīt, bet gan par to, kas būtisks šī paņemtā kredīta dēļ varētu tikt neizdarīts. Neviena darbavieta nav mūžīga, nevienam nav garantēta spīdoša karjera, kā arī veselība var kādā brīdī sašķobīties.

Šos riskus vajadzētu rūpīgi apsvērt vispirms, pēc tam reāli novērtēt savus izmantotos pakalpojumus, izdevumus un īpašumus, un galu galā aizņemties nedaudz mazāk, nekā parāda jūsu aprēķinātā kredītspēja.

Pārāk labi, lai būtu patiesība?

otrdiena augustā 13, 2019

Svarīgi zināt – ja kaut kas liekas pārāk labi, lai būtu patiesība, tad parasti tā arī nav patiesība. Šis universālais likums attiecas uz jebkuru jomu, un arī finanšu nozarē ne uz kādiem brīnumiem diemžēl paļauties nav vērts.

Tomēr, apskatot dažādus piedāvājumus finanšu un kredītu sektorā, rodas cits iespaids – tā vien šķiet, ka tiek piedāvāts kaut kas tik brīnišķīgs, ka atteikties būtu gandrīz vai muļķīgi. Lūk, izplatītākie “āķi”, uz kuriem cilvēki uzķeras. 

Bezmaksas kredīts

Šķiet, ka tas taču ir lieliski – kredīts, par kuru nav jāmaksā procenti! Tomēr, palasot sīkajā drukā rakstīto tekstu, izlien īlens no maisa – procenti nav jāmaksā tikai par kādu īsu periodu vai vispār tikai pirmajā maksājumā. Pat, ja izdodas vairākas reizes dažādās vietās paņemt “bezmaksas” kredītu, šāda shēmošana, visticamāk, agri vai vēlu beigsies ar iekļūšanu kredītu cilpā.

Aizņēmums, nosūtot SMS

Šis variants ir vienā kategorijā ar kredītu noformēšanu pārtikas veikalos vai avīžu kioskos. Šādiem pakalpojumiem ir viens mērķis – piedāvāt cilvēkiem aizdevumu rokas stiepiena attālumā tieši tajā brīdī, kad rodas kāds kārdinājums. Var jau domāt –kas gan tur slikts, ja piedāvājums rodas tieši tur, kur ir pieprasījums, taču atbildīgas kredītņemšanas principam tas tomēr neatbilst.

Mikroskopiski procenti

Procentu likme varbūt arī ir zema, taču ir jāsalīdzina visi kredīta noteikumi. Parasti zema procentu likme ir tur, kur slēpjas kāds āķis – piemēram, nāk klāt līguma slēgšanas maksa, aizņēmumu nav iespējams atmaksāt pirms termiņa, vai arī pirmstermiņa atmaksa ir par maksu un tamlīdzīgi. Arī visas kredīta izmaksas vēl neparāda īsto ainu, jo tajās nav ieskaitīti tie izdevumi, kas nāks klāt, ja gadīsies nokavēt maksājumu vai radīsies cita problēma.

Konti ar kredītlimitu

Nav starpības, vai tie ir kredītlīnijas, overdrafti vai kredītkartes – ja tev ļauj izmantot svešu naudu, kuru vēlāk nāksies atmaksāt ar procentiem, tas nav nekas cits kā kredīts. Un kredīts nav par brīvu. Tas, ka aizņēmums pieejams caur kontu un ir pieejams jebkurā mirklī, cilvēku finanšu disciplīnai par labu nenāk.

Ikmēneša ietaupījumi nav tikai bagātnieku izprieca

ceturtdiena augustā 8, 2019

Nav nekāds noslēpums, ka lielai daļai Latvijas ģimeņu nav nekādu lielo iekrājumu. Tiesa gan – pēc pēdējās ekonomiskās krīzes ļaudis sākuši iekrāt vairāk, un šobrīd četri no katriem pieciem cilvēkiem apgalvo, ka vismaz kaut kādi ietaupījumi viņiem ir. Taču pārsvarā tie ir tikai kādu 1-2 mēnešu ienākumu apjomā vai pat mazāk.

Iekrājumu veidošanas uzsākšana ir vairāk psiholoģisks solis, kura speršanai nepieciešams ne tik daudz lielu ienākumu, cik gribasspēka. Tas ir tāpat kā veselības sportā, kur vislielākais izaicinājums ir piecelties no dīvāna un, kad tas ir izdarīts, tad jau vairs nav nekādu problēmu noskriet apkārt kvartālam.

Krāt var sākt no pavisam mazām summām – lai tie būtu kaut vai pāris procenti no ienākumiem. Protams, lieliski būtu, ja uzreiz varētu atlikt 10 vai pat vairāk procentu, taču dzīve pierāda, ka vairumam tas neizdodas.

Iekrājumiem var izveidot atsevišķu norēķinu kontu, kas nav saistīts ar bankas karti un kur katrā algas dienā ieskaiti noteiktu summu, – tad nebūs iespējams tik vienkārši šai naudai piekļūt un to iztērēt.

Droši sāc ar mazām summām! Varētu domāt – kāds gan labums no katru mēnesi atliktajiem 20 eiro, taču var domāt arī savādāk – gadā savāksies jau pāris simti eiro, kas var noderēt negaidītam automašīnas remontam vai jaunam ledusskapim, ja vecais pēkšņi iziet no ierindas.

Svarīgākais ir spēt katru mēnesi kaut ko atlikt. Tas uzreiz ļaus labāk tikt galā situācijā, kad uzradīsies negaidīti izdevumi – nevajadzēs uzreiz stiept roku pretī jaunam kredītam. Ja krāt sāksiet visa ģimene kopā, uzreiz norunājiet, kad un uz kādiem noteikumiem šos uzkrājumus drīkstēs izmantot.

Šķiršanās naudasmakā

ceturtdiena jūnijā 27, 2019

Kad Marija ar Juri satiekas, iemīlas un sāk dzīvot kopā, viņi noteikti nedomā par to, ka Marijai vienā jaukā dienā varētu iepatikties Pēteris vai Jurim - Tīna. Taču tā notiek, un tur neko nevar darīt – mūsu paziņu lokā ir krietni vairāk to, kas vismaz vienreiz ir šķīrušies, nekā to, kas “atnāca, ieraudzīja, uzvarēja” ar pirmo mēģinājumu. Mājokļa kredīts, bērnu vajadzības, nomaksas, līzingi... Visas šīs saistības savulaik uzņemtas bez īpašām grūtībām, lai uzlabotu dzīves apstākļus, un, rēķinoties ar divām algām, ar ko šīs saistības apmaksāt. Bet kā saglabāt apmēram tos pašus dzīves standartus, kad divu algu vietā pēkšņi ir tikai viena? Šis jautājums skāris daudzus. Daži padomi no šķīrušos cilvēku pieredzes, kurus vajadzētu likt aiz auss.

Nelec augstāk par savu sēžamvietu

Ietiepīgais teiciens “es varu arī viena pati tikt galā!” iesākumā rosina turpināt visu tāpat kā iepriekš. Bet vai tas ir saprātīgi? Nav taču obligāti vajadzīgas angļu valodas privātstundas piecgadīgam bērnam, bet skolēna sporta nodarbību atzīme nav atkarīga no sporta kurpju zīmola. Jā, skaidrs, ka ikviens vecāks pēc šķiršanās galvenokārt vēlas, lai neciestu bērni, taču realitāte ir tāda, ka šīs vērtības tomēr nākas pārvērtēt.

Rēķinies, ka būs izdevumi, kādu iepriekš nebija.

Protams, ka tev ir radusies sajūta, ka visi līdzšinējie izdevumi jau tāpat bija uz taviem pleciem. Taču, sastādot savu “jaunās dzīves” budžetu, jābūt gatavam arī uz to, ka var parādīties kaut kas jauns. Piemēram, atkarībā no šķīrušos vecāku jaunajām dzīvesvietām, var tūlīt ievajadzēties atrast bērnu pieskatītāju. Ja pirms tam abi vecāki bērnu pieskatīšanu varēja sadalīt savā starpā, tad tagad, ja pēc šķiršanās katrs dzīvo citā pilsētā, vecākam, pie kura paliek bērns, nākas meklēt palīdzību no malas.

Ar vienreizējiem lielākiem izdevumiem jārēķinās arī tad, ja otrs pārceļoties prom ir paņēmis līdzi, piemēram, televizoru vai ledusskapi (uz ko tam ir arī tiesības, ja devis līdzvērtīgu ieguldījumu līdzšinējā sadzīvē). Ja tev nav ietaupījumu, taviem turpmākajiem ikmēneša izdevumiem jāpieskaita arī nomaksa par jaunās tehnikas iegādi.

Alimentu jautājumā nav vietas lepnumam

Kad sirds vēl sāp pēc šķiršanās, dažkārt nepatīkamo bērnu uzturnaudas jautājumu vecāki cenšas nolikt otrajā plānā. Alimentu pieprasīšanu dažkārt mēdz uzskatīt par vājuma izpausmi, tādējādi it kā parādot, ka viena vai viens vecāks nespēs tikt galā. Taču tas nav īstais veids, kā demonstrēt savu lepnumu. Vecākam, kas nedzīvos ar bērnu, arī jāpiedalās bērna audzināšanā un nepieciešamo izdevumu segšanā.

Dzīvesvieta nav jāsaglabā par katru cenu

Dzīvesvieta, ko varēja atļauties divatā, var izrādīties par dārgu vienam pelnītājam. Taču nereti, vai nu cenšoties kaut ko pierādīt bijušajam dzīvesbiedram, vai arī bērnu dēļ, bijušo dzīvesvietu cenšas saglabāt par katru cenu. Tas ne vienmēr ir saprātīgi. Pārcelšanās uz mazāku platību nav vājuma pazīme, bet gan veselais saprāts. Arī bērni sapratīs, ja viņiem paskaidros, ka lētāka dzīvesvieta dos iespēju sakrāt, piemēram, akvaparkam vai ceļojumam.