Gribu aizdevumu! Bet vai man to vajag?

otrdiena novembrī 12, 2019

Latvijas iedzīvotāju finansiālā uzvedība pēdējos divdesmit gados ir būtiski mainījusies. Padomju laikiem un arī pārejas periodam raksturīgā uz ietaupījumiem balstītā naudas apsaimniekošana nu ir pārvērtusies par uz kredītiem balstītu ekonomiku. Kredītu ņemšana ir kļuvusi par pilnīgi normālu un vispārpieņemtu darbību.

Tomēr nereti tiek uzskatīts, ka aizdevumi ir pārāk viegli pieejami. Vēl trakāk – daudzi pat nepadomā, cik bieži izmanto dažādus pakalpojumus, par kuriem maksa tiek atlikta uz vēlāku laiku. Kredītkartes, overdraft, tirdzniecības ķēžu apmaksas kartes, kā arī mobilie maksājumi – tas viss daudziem ir kļuvis par ikdienu.

Bieži vien šķiet, ka viegli un ērti pieejamo finanšu pakalpojumu, izmantotājiem sāk zust atbildības sajūta. Aizvien biežāk lasām, ka pat pazīstami cilvēki un uzņēmēji, kas agrāk bija sekmīgi un panākumiem bagāti, nedaudz pārvērtējot savas iespējas pildīt saistības, ir nokļuvuši parādu gūstā. Līdzīgu stāstu par vienkāršajiem cilvēkiem, par kuriem mediji neraksta, ir daudzkārt vairāk.
Tāpēc pirms kārtējā kredīta ņemšanas būtu kārtīgi jāapdomā, vai tas patiešām ir nepieciešams. Varbūt ir iespējams vannasistabas remontu, automašīnas iegādi vai slēpošanas braucienu atlikt uz to laiku, kad būs nokārtotas iepriekšējās saistības un uzlabojušās finansiālās iespējas?

Labāk būtu pirms kredīta pieteikuma aizpildīšanas padomāt nevis par to, ko ar aizņemto naudu varēs izdarīt, bet gan par to, kas būtisks šī paņemtā kredīta dēļ varētu tikt neizdarīts. Neviena darbavieta nav mūžīga, nevienam nav garantēta spīdoša karjera, kā arī veselība var kādā brīdī sašķobīties.

Šos riskus vajadzētu rūpīgi apsvērt vispirms, pēc tam reāli novērtēt savus izmantotos pakalpojumus, izdevumus un īpašumus, un galu galā aizņemties nedaudz mazāk, nekā parāda jūsu aprēķinātā kredītspēja.

Pārāk labi, lai būtu patiesība?

otrdiena augustā 13, 2019

Svarīgi zināt – ja kaut kas liekas pārāk labi, lai būtu patiesība, tad parasti tā arī nav patiesība. Šis universālais likums attiecas uz jebkuru jomu, un arī finanšu nozarē ne uz kādiem brīnumiem diemžēl paļauties nav vērts.

Tomēr, apskatot dažādus piedāvājumus finanšu un kredītu sektorā, rodas cits iespaids – tā vien šķiet, ka tiek piedāvāts kaut kas tik brīnišķīgs, ka atteikties būtu gandrīz vai muļķīgi. Lūk, izplatītākie “āķi”, uz kuriem cilvēki uzķeras. 

Bezmaksas kredīts

Šķiet, ka tas taču ir lieliski – kredīts, par kuru nav jāmaksā procenti! Tomēr, palasot sīkajā drukā rakstīto tekstu, izlien īlens no maisa – procenti nav jāmaksā tikai par kādu īsu periodu vai vispār tikai pirmajā maksājumā. Pat, ja izdodas vairākas reizes dažādās vietās paņemt “bezmaksas” kredītu, šāda shēmošana, visticamāk, agri vai vēlu beigsies ar iekļūšanu kredītu cilpā.

Aizņēmums, nosūtot SMS

Šis variants ir vienā kategorijā ar kredītu noformēšanu pārtikas veikalos vai avīžu kioskos. Šādiem pakalpojumiem ir viens mērķis – piedāvāt cilvēkiem aizdevumu rokas stiepiena attālumā tieši tajā brīdī, kad rodas kāds kārdinājums. Var jau domāt –kas gan tur slikts, ja piedāvājums rodas tieši tur, kur ir pieprasījums, taču atbildīgas kredītņemšanas principam tas tomēr neatbilst.

Mikroskopiski procenti

Procentu likme varbūt arī ir zema, taču ir jāsalīdzina visi kredīta noteikumi. Parasti zema procentu likme ir tur, kur slēpjas kāds āķis – piemēram, nāk klāt līguma slēgšanas maksa, aizņēmumu nav iespējams atmaksāt pirms termiņa, vai arī pirmstermiņa atmaksa ir par maksu un tamlīdzīgi. Arī visas kredīta izmaksas vēl neparāda īsto ainu, jo tajās nav ieskaitīti tie izdevumi, kas nāks klāt, ja gadīsies nokavēt maksājumu vai radīsies cita problēma.

Konti ar kredītlimitu

Nav starpības, vai tie ir kredītlīnijas, overdrafti vai kredītkartes – ja tev ļauj izmantot svešu naudu, kuru vēlāk nāksies atmaksāt ar procentiem, tas nav nekas cits kā kredīts. Un kredīts nav par brīvu. Tas, ka aizņēmums pieejams caur kontu un ir pieejams jebkurā mirklī, cilvēku finanšu disciplīnai par labu nenāk.

Ikmēneša ietaupījumi nav tikai bagātnieku izprieca

ceturtdiena augustā 8, 2019

Nav nekāds noslēpums, ka lielai daļai Latvijas ģimeņu nav nekādu lielo iekrājumu. Tiesa gan – pēc pēdējās ekonomiskās krīzes ļaudis sākuši iekrāt vairāk, un šobrīd četri no katriem pieciem cilvēkiem apgalvo, ka vismaz kaut kādi ietaupījumi viņiem ir. Taču pārsvarā tie ir tikai kādu 1-2 mēnešu ienākumu apjomā vai pat mazāk.

Iekrājumu veidošanas uzsākšana ir vairāk psiholoģisks solis, kura speršanai nepieciešams ne tik daudz lielu ienākumu, cik gribasspēka. Tas ir tāpat kā veselības sportā, kur vislielākais izaicinājums ir piecelties no dīvāna un, kad tas ir izdarīts, tad jau vairs nav nekādu problēmu noskriet apkārt kvartālam.

Krāt var sākt no pavisam mazām summām – lai tie būtu kaut vai pāris procenti no ienākumiem. Protams, lieliski būtu, ja uzreiz varētu atlikt 10 vai pat vairāk procentu, taču dzīve pierāda, ka vairumam tas neizdodas.

Iekrājumiem var izveidot atsevišķu norēķinu kontu, kas nav saistīts ar bankas karti un kur katrā algas dienā ieskaiti noteiktu summu, – tad nebūs iespējams tik vienkārši šai naudai piekļūt un to iztērēt.

Droši sāc ar mazām summām! Varētu domāt – kāds gan labums no katru mēnesi atliktajiem 20 eiro, taču var domāt arī savādāk – gadā savāksies jau pāris simti eiro, kas var noderēt negaidītam automašīnas remontam vai jaunam ledusskapim, ja vecais pēkšņi iziet no ierindas.

Svarīgākais ir spēt katru mēnesi kaut ko atlikt. Tas uzreiz ļaus labāk tikt galā situācijā, kad uzradīsies negaidīti izdevumi – nevajadzēs uzreiz stiept roku pretī jaunam kredītam. Ja krāt sāksiet visa ģimene kopā, uzreiz norunājiet, kad un uz kādiem noteikumiem šos uzkrājumus drīkstēs izmantot.

Šķiršanās naudasmakā

ceturtdiena jūnijā 27, 2019

Kad Marija ar Juri satiekas, iemīlas un sāk dzīvot kopā, viņi noteikti nedomā par to, ka Marijai vienā jaukā dienā varētu iepatikties Pēteris vai Jurim - Tīna. Taču tā notiek, un tur neko nevar darīt – mūsu paziņu lokā ir krietni vairāk to, kas vismaz vienreiz ir šķīrušies, nekā to, kas “atnāca, ieraudzīja, uzvarēja” ar pirmo mēģinājumu. Mājokļa kredīts, bērnu vajadzības, nomaksas, līzingi... Visas šīs saistības savulaik uzņemtas bez īpašām grūtībām, lai uzlabotu dzīves apstākļus, un, rēķinoties ar divām algām, ar ko šīs saistības apmaksāt. Bet kā saglabāt apmēram tos pašus dzīves standartus, kad divu algu vietā pēkšņi ir tikai viena? Šis jautājums skāris daudzus. Daži padomi no šķīrušos cilvēku pieredzes, kurus vajadzētu likt aiz auss.

Nelec augstāk par savu sēžamvietu

Ietiepīgais teiciens “es varu arī viena pati tikt galā!” iesākumā rosina turpināt visu tāpat kā iepriekš. Bet vai tas ir saprātīgi? Nav taču obligāti vajadzīgas angļu valodas privātstundas piecgadīgam bērnam, bet skolēna sporta nodarbību atzīme nav atkarīga no sporta kurpju zīmola. Jā, skaidrs, ka ikviens vecāks pēc šķiršanās galvenokārt vēlas, lai neciestu bērni, taču realitāte ir tāda, ka šīs vērtības tomēr nākas pārvērtēt.

Rēķinies, ka būs izdevumi, kādu iepriekš nebija.

Protams, ka tev ir radusies sajūta, ka visi līdzšinējie izdevumi jau tāpat bija uz taviem pleciem. Taču, sastādot savu “jaunās dzīves” budžetu, jābūt gatavam arī uz to, ka var parādīties kaut kas jauns. Piemēram, atkarībā no šķīrušos vecāku jaunajām dzīvesvietām, var tūlīt ievajadzēties atrast bērnu pieskatītāju. Ja pirms tam abi vecāki bērnu pieskatīšanu varēja sadalīt savā starpā, tad tagad, ja pēc šķiršanās katrs dzīvo citā pilsētā, vecākam, pie kura paliek bērns, nākas meklēt palīdzību no malas.

Ar vienreizējiem lielākiem izdevumiem jārēķinās arī tad, ja otrs pārceļoties prom ir paņēmis līdzi, piemēram, televizoru vai ledusskapi (uz ko tam ir arī tiesības, ja devis līdzvērtīgu ieguldījumu līdzšinējā sadzīvē). Ja tev nav ietaupījumu, taviem turpmākajiem ikmēneša izdevumiem jāpieskaita arī nomaksa par jaunās tehnikas iegādi.

Alimentu jautājumā nav vietas lepnumam

Kad sirds vēl sāp pēc šķiršanās, dažkārt nepatīkamo bērnu uzturnaudas jautājumu vecāki cenšas nolikt otrajā plānā. Alimentu pieprasīšanu dažkārt mēdz uzskatīt par vājuma izpausmi, tādējādi it kā parādot, ka viena vai viens vecāks nespēs tikt galā. Taču tas nav īstais veids, kā demonstrēt savu lepnumu. Vecākam, kas nedzīvos ar bērnu, arī jāpiedalās bērna audzināšanā un nepieciešamo izdevumu segšanā.

Dzīvesvieta nav jāsaglabā par katru cenu

Dzīvesvieta, ko varēja atļauties divatā, var izrādīties par dārgu vienam pelnītājam. Taču nereti, vai nu cenšoties kaut ko pierādīt bijušajam dzīvesbiedram, vai arī bērnu dēļ, bijušo dzīvesvietu cenšas saglabāt par katru cenu. Tas ne vienmēr ir saprātīgi. Pārcelšanās uz mazāku platību nav vājuma pazīme, bet gan veselais saprāts. Arī bērni sapratīs, ja viņiem paskaidros, ka lētāka dzīvesvieta dos iespēju sakrāt, piemēram, akvaparkam vai ceļojumam.

Finanšu ietekme uz pāru attiecībām

ceturtdiena jūnijā 20, 2019

Bieži izskan viedoklis, ka, apprecoties vai vienkārši dzīvojot kopā, finansiālā nākotne ir drošāka. Uzsākot kopīgu dzīvi, izdevumiem uz cilvēku vajadzētu samazināties, savukārt ienākumu bāzei - augt. Protams, ar nosacījumu, ka abiem partneriem naudas lietas ir kārtībā un visi ar naudas lietām saistītie lēmumi tiek pieņemti kopā. Uzsākot ilglaicīgas attiecības, svarīgs faktors ir caurskatāmība un paredzamība - slepenībā vai steigā pieņemti finansiālie lēmumi var ļoti kaitēt kā pāra attiecībām, tā arī katra individuālajam finansiālajam stāvoklim.

Pie  mums laiku pa laikam vēršas klienti, kuru finansiālais stāvoklis ir sarežģījies tieši pēc attiecību uzsākšanas,  tāpēc ar TF Bank juristu izveidojām pamatīgu pārskatu par galvenajiem finanšu aspektiem, kas ietekmē pāru attiecības un kurus vajadzētu zināt ikvienam, neatkarīgi no pašreizējā attiecību stāvokļa.

1. Dažādas mantiskās attiecības

Slēdzot laulību, mantiskās attiecības var risināt vienā no trim veidiem: kopīgs īpašums, šķirtais īpašums vai īpašuma pieauguma ieskaits.

Kopīgs īpašums – no visa, kas tiek iegādāts laulības laikā, vienlīdzīgas daļas pieder katrai no pusēm. Tāpēc visi darījumi būtu jāveic kopīgi. Pirms laulības iegūtais īpašums pieder katrai personai atsevišķi un šķiršanās gadījumā dalīts netiek. Taču te ir divi “bet”. Piemēram, ja dzīvesvieta ir dalītais īpašums, ja tas tiek izmantots ģimenes interesēs, īpašnieks var ar to rīkoties, tai skaitā aplikt ar hipotēku, atsavināt, nodot lietošanā trešajai personai un tamlīdzīgi,  tikai ar dzīvesbiedra piekrišanu. Tāpat arī, ja īpašums iegādāts kredītā, kas tiek atmaksāts no kopējiem ienākumiem, šķiršanās gadījumā otra puse var pieprasīt pusi iemaksātās naudas atpakaļ (pat ja tā nav nekustamā īpašuma īpašnieks).

Šķirtais īpašums – īpašums pieder tam, uz kā vārda ir reģistrēts. Kopīgs īpašums tiek iegādāts pēc vienošanās. Piemēram, ja pāris nopērk dzīvokli, kuru reģistrē uz A vārda, bet kredītmaksājumus veic B, tad pēc šķiršanās šis nekustamais īpašums paliek personai A. Taču, ja īpašums tiek reģistrēts uz abu vārda, šķiršanās gadījumā tas tiek sadalīts.

Īpašuma pieauguma ieskaits – katra no pusēm ir laulības laikā iegādātā īpašuma vienīgais īpašnieks, un tā arī atbild par saistībām. Izņēmums ir ģimenes kopējās dzīvojamās platības iegāde. Tam vajadzīga abu pušu piekrišana, neatkarīgi no tā, kam īpašums piederēs. Veicot ieskaitu par laulības laikā iegādāto īpašumu, netiek ņemts vērā šāda veida īpašums: pirms laulībām kādam no laulātajiem īpašumā esošā manta, laulības laikā bez maksas iegūtā manta, tiesības, kas izriet no kaitējuma veselībai vai ķermeņa bojājumiem, kā arī valsts un obligātās pensiju apdrošināšanas, kā arī īpašums, kas ir iegādāts uz tāda īpašuma rēķina, uz kuru neattiecas ieskaits.
Bez jau minētajiem variantiem mantiskās attiecības var regulēt ar laulības līguma palīdzību.

2. Ienākumi un to plānošana

Pirms pastāvīgu attiecību uzsākšanas katrai no pusēm jau ir izveidojušies savi tērēšanas un uzkrāšanas paradumi. Atšķirīga ir arī cilvēku attieksme pret budžeta plānošanu. Uzsākot kopdzīvi, pāris izstrādā kopīgu ienākumu-izdevumu sistēmu. Vairumā gadījumu abi vienojas par to, kā tiek sadalīti ikdienas izdevumi, kā arī par lielākiem izdevumiem tuvākajā nākotnē (piem., brīvdienu ceļojums, auto iegāde un tml.). Taču par tālāko nākotni parasti daudz nedomā.

Nākotni ietekmē, piemēram, aplokšņu alga. Ja visi vai daļa ienākumu ir nelikumīgi, tas ir slikts variants abām pusēm. Šajā gadījumā var būt ne tikai  problēmas dabūt kredītu vai valsts atbalstu – aplokšņu alga būtiski negatīvi ietekmē arī iespēju aizsargāt savas tiesības. Tādējādi grūtībās nonāk arī darbinieka dzīvesbiedrs, kuram nākas segt vairāk pāra kopējo izdevumu. Īpaši smagi tas ir tādā gadījumā, ja aplokšņu algas saņēmējs saslimst vai nokļūst nelaimes gadījumā un zaudē darbaspējas.

Otrs spilgts piemērs skar tos, kas otro reizi uzsāk kopdzīvi vai dodas laulībā. Ja vienai vai abām pusēm ir bērni no iepriekšējās kopdzīves, tie ir jāturpina uzturēt arī pēc jaunās kopdzīves uzsākšanas. Negribam vilkt svītru pāri romantikai, tikai aicinām pamatīgi pārdomāt savu budžetu - iepriekšējās kopdzīves saistības nevar izzust vienā dienā.

Dažkārt tiek pieņemts lēmums visus ģimenes ienākumus ieskaitīt kopējā kontā. Taču var gadīties, ka tas tiek darīts, lai izvairītos no tiesu izpildītājiem, ierobežotu kaitīgu dzīvesveidu, vai arī nolūkā veikt ekonomisko vardarbību. TF Bank jurists iesaka uzmanīgi izturēties pret ideju ieskaitīt savus ienākumus kāda cita kontā. Ja neskaita kopīgā īpašuma režīmu, kopīga konta pārvaldīšana ir vienošanās jautājums. Ja kādā brīdī sāks šķist, ka otra puse tevi ierobežo, to būs gandrīz neiespējami pierādīt.

3. Kopdzīve un kredīti

Vēl viena izplatīta prakse: ģimenes vajadzībām tiek paņemts kopīgs kredīts vai arī nopirkta sadzīves tehnika uz nomaksu. Parasti kredītu noformē uz viena dzīvesbiedra vārda, taču to maksā abi, vai arī sadala izdevumus kā citādi. Ja attiecības ir stabilas un ģimenes budžets sastādīts saprātīgi, tad šis ir labs risinājums. Taču, ja neesat drošs par savu kopdzīvi, tad pirms līguma parakstīšanas labāk piebremzēt un padomāt, jo strīda gadījumā otra puse var paziņot, ka par šādu kredītu neko nezina un tā atmaksu neveiks.

Taču, ja viena puse paņem šādu kredītu, otrai nezinot un vēlāk nespēj to nomaksāt,  kredīta devējs var griezties tiesā un pieprasīt aizdevumu atdot. Tad tiks pieprasīta kopīpašuma sadalīšana, lai pārdotu parādā esošā dzīvesbiedra daļu, un tas var radīt ļoti apgrūtinošu situāciju otram. Ņemot kopīgu kredītu, pārdomājiet visus iespējamos scenārijus. Var gadīties ne tikai strīdi, bet arī citi nepatīkami apstākļi: ilgstoša slimošana, darba zaudējums, dažādi nelaimes gadījumi – jums vienmēr jābūt arī plānam B.

4. Neveiksmīgs bizness un valdes locekļa saistības

Uzsākot kopdzīvi, jānoskaidro, ar ko īsti otra puse nodarbojas un kāda ir attiecīgās nozares perspektīva. Jāatceras, ka uz valdes locekļiem attiecas citi bezdarba apdrošināšanas noteikumi un ka viņiem par saviem lēmumiem var nākties atbildēt finansiāli.

Piemēram, ja valdes locekļa vainas dēļ uzņēmums cieš zaudējumus, tie, visticamāk, būs jāatmaksā no personīgajiem līdzekļiem. Lai nomaksātu dažādus sodus un sankcijas, valdes loceklis spiests ķerties pie personīgajiem kontiem un īpašumiem. Ja ar tiem nepietiek, jāpārdod sava daļa no kopīgā īpašuma. 

5. Mantošana

Kopīgā īpašuma režīmā katrai no pusēm pieder puse kopīgā īpašuma. No mirušā dzīvesbiedra palicējs manto vēl vismaz 25% (ja ir pirmās pakāpes mantinieki – bērni), pārējā daļa tiek sadalīta pārējo mantinieku starpā. Ja pirmās pakāpes mantinieku nav, dzīvesbiedra mantojuma daļa palielinās. Ja kopdzīve bija nereģistrēta, tad mirušā dzīvesbiedra daļu otra puse var mantot tikai, ja tas ir noteikts testamentā.

Mantojuma pieņemšana nav obligāta, taču, ja mantojumu pieņemat, tas jāpieņem pilnībā. Diemžēl nav iespējams, ka mantojat nekustamo īpašumu, automašīnu un citas noderīgas lietas, bet parādus atstājat kādam citam. Ja nezināt, cik lieli ir dzīvesbiedra parādi, varat prasīt mantojamā īpašuma inventūru. Protams, tas saistīts ar zināmiem izdevumiem, un inventūras pieprasījums jāiesniedz trīs mēnešu laikā pēc tam, kad mantinieks uzzina, ka mantojums varētu nebūt pietiekams parādu segšanai. Ja izrādās, ka mantojums ir ar mīnus zīmi (saistību ir vairāk nekā īpašuma), tad, lai atbrīvotos no saistībām, parasti pēc mantojuma pieņemšanas tiek izsludināts mantotā īpašuma bankrots.