Kas santīmu nekrāj…

ceturtdiena augustā 15, 2019

Visi zina šī sakāmvārda beigas. Un nav nekāds brīnums, ka tas darbojas arī pretējā virzienā – kas kapeiku jeb, pareizāk sakot, centu palaiž pa vējam, tas drīz vien paliek bez eiro. Vai esat pamanījuši, cik daudz naudas katru mēnesi gluži nemanāmi aiziet par visādiem niekiem?

Īpaši viegli nauda no pirkstiem (lasi: no bankas konta) izslīd pēdējos gados, kopš ir ieviests eiro un šķiet, ka pārdesmit centu šurp vai turp neko nenozīmē. Taču mēneša beigās no visiem šiem centiem savācas jau krietna summa. Ietaupot šīs nelielās summiņas, bagāts gan neviens netaps, taču vienām kārtīgām pusdienām gan varētu izdoties ietaupīt.

Palīdzēt var trīs vienkārši soļi:

1. Sāc ar bankas konta izrakstu. Daudziem ir konti dažādās bankās, un nauda iet no viena konta uz citu tikpat vienkārši, kā naudas maks no vienas kabatas citā. Bet, ja par katru pārskaitījumu jāmaksā 15 vai 32 centu apkalpošanas maksa, kopumā šī pārskaitīšana var sanākt visai dārga. Atslēgvārds šeit ir plānošana – veic visu nepieciešamā apjoma pārskaitījumu vienā reizē. Apdomā, vai tiešām tev vajadzīgi visi šie konti un bankas kartes, par kurām noteikti vēl jāmaksā mēneša maksa.

2. Apskati savu mobilā telefona rēķinu. Dažādi pakalpojumi ir pārvākušies uz mobilo vidi, un to izmantošana ir ērta un ātra. Bet vai zināji, ka, maksājot no telefona par automašīnas stāvvietu, tu katru reizi maksā arī 32 centus apkalpošanas maksu? Varbūt tomēr ir saprātīgāk aiziet līdz stāvvietas automātam, tādā veidā ietaupot naudu. Pārskati arī visas paziņojumu īsziņas, kas tev tiek sūtītas uz telefonu (piemēram, par naudas ienākšanu kontā) – visbiežāk tās ir par maksu, kamēr mobilās bankas izmantošana ir gandrīz tikpat ērta un bez maksas.

3. Neļaujies impulsiem. Tas, ka veikalos preces tiek izliktas tādā veidā, lai cilvēki pirktu iespējami vairāk, ir atsevišķa tēma. Turēties tam pretī ir katra paša lēmums. Vai bieži gadās, ka, stāvot rindā pie kases, neviļus paķer šokolādīti vai citu našķi? Ir vienkāršs veids, kā tam pretoties – pirms iešanas uz veikalu sastādi iepirkumu sarakstu un veikalā vadies tikai pēc tā.

Vienkāršs taupīšanas knifs - “diena bez tēriņiem”

otrdiena augustā 6, 2019

Sākt taupīšanu ir vienkārši tad, ja pamatā ir vienkārša ideja. Gan jau ikviens būs sevi pieķēris pie domas, ka vajadzētu tērēt mazāk. Taču, lai sāktu spert noteiktus soļus šai virzienā, vajadzīgs stingrs mugurkauls. Viens no paņēmieniem ir pasludināt sev “dienu bez tēriņiem”.

Noteikumi ir vienkārši – vienojies ar sevi, ka vienu dienu nedēļā tu naudu netērēsi. Nemaz. Ne par ko. Vislabāk - atstāj naudasmaku mājās. Vēl labāk būtu, ja šo dienu ievērot apņemtos visa ģimene.

Tas, protams, nenozīmē, ka šai dienā nedrīkstētu ēst, laist ūdeni no krāna vai ka siltums būtu jānogriež līdz nullei. Taču tā vietā, lai pirktu ūdeni pudelē, paņem dzēriena pudeli līdzi no mājas. Arī pusdienas sagatavo iepriekšējā vakarā un paņem līdzi uz darbu.

Uz veikalu šai dienā neej vispār. Tu jautāsi - kāda starpība, kurā dienā doties uz veikalu, jo vajadzīgās lietas tik un tā jāpērk? Patiesībā starpība ir visai liela – visi pētījumi pierāda, ka tie cilvēki, kas retāk iet uz veikalu un pārtikas iegādi plāno ilgākam laikam uz priekšu, veikalos kopumā iztērē mazāk naudas.

Transports arī ir ikdienas izdevums, kuru “dienā bez tēriņiem” var ietaupīt. Ja darbavieta atrodas vairākus desmitus kilometru no mājām, tad kājām uz darbu gan neaiziesi, taču apdomā, vai nevari atstāt auto mazliet tālāk, lai izvairītos no maksāšanas par stāvvietu. Ja attālums ir neliels, tad gan vari doties kājām vai velosipēdu.

Izklausās vienkārši? Tā jau arī ir! Pastāsti par šo paņēmienu arī kolēģiem, un varbūt varēsiet ievērot šo dienu visi kopā.

Kā ietaupīt naudu nemanāmi?

otrdiena jūlijā 30, 2019

Lai mēneša beigās beidzot paliktu pāri nauda, pietiek apgūt dažus knifus, kuru ievērošana neprasa ne lielu iespringumu, ne arī dzīves pārkārtošanu.

Daudzfunkcionāli apģērba gabali

Ikvienā skapī būtu jābūt apģērba gabaliem, kurus dažādās situācijās var dažādi kombinēt. Neitrāli T-krekli, džinsi, blūzes ar garām piedurknēm – visi šie apģērba gabali, tos dažādi kombinējot, ļauj radīt dažādus tēlus. Pietiek tikai pievienot kādu aksesuāru, un jau ir atkal pilnīgi cits izskats.

Dāvanas

Nav vienmēr jādāvina dārgas dāvanas. Ģimene un draugi priecāsies tikpat ļoti (vai pat vairāk) par pašdarinātām dāvanām, jo tajās tu būsi ieguldījis savu laiku un sirdi. Pagatavo apsveikuma kartīti. Mammai vai labākajai draudzenei pagatavo kādu kosmētikas līdzekli – receptes var atrast internetā.

Nepasūti otro ēdienu

Kornela universitātes pārtikas un prečzīmju laboratorijas direktors Dr. Braiens Vansinks ar savu komandu ir veicis eksperimentu, kura gaitā tika noskaidrots, ka cilvēki novērtē tikai vai nu pirmā, vai pēdējā apēstā ēdiena kvalitāti. Parasti cilvēks uz restorānu atnāk ar tukšu vēderu un izsalkumā pasūta daudz ēdiena. Ņem vērā šī zinātniskā pētījuma rezultātus un nākamajā restorāna apmeklējumā pasūti tikai salātus vai uzkodas un desertu. Noteikti jutīsies paēdis, taču ne pārēdies, kā arī pie viena ietaupīsi naudu, jo tieši otrie ēdieni ir visdārgākie.

Saiešanas ar draugiem organizē pats

Ja jau iesākām runāt par ēšanu ārpus mājām, tad zini, ka ne vienmēr draugi jāaicina uz restorānu vai bāru. Labāk ielūdz viņus ciemos vai sarīko pikniku brīvā dabā. Tādā veidā ietaupīsi naudu, nezaudējot iespēju tikties ar draugiem.

Biļetes

Gan transporta, gan pasākumu biļetes ir lētākas iepriekšpārdošanā, nevis pērkot uz vietas. Internetā bieži atradīsi arī dažādas atlaides vai izdevīgākus piedāvājumus. Noteikti ir vērts plānot kādu laiku uz priekšu un biļetes iegādāties iepriekš.

Lietots apģērbs

Mums visiem skapī ir tādas drēbes, ko esam uzvilkuši tikai vienu vai pāris reizes, ja vispār esam uzvilkuši. Šobrīd modē ir otrreizējā izmantošana - mazlietotās drēbes vari pārdot internetā vai aiznest uz komisijas veikalu – tā tu nopelnīsi nedaudz papildu naudas. Arī pats vari iegādāties drēbes second hand veikalā vai pēc sludinājumiem, kas izvietoti attiecīgos portālos. Iznāks lielisks ietaupījums!

Veikalnieks grib tavu naudu. Un daudz!

ceturtdiena jūnijā 13, 2019

Vai tev ir tā gadījies, ka tu aizej uz veikalu nopirkt maizi, pienu vai citu produktu, bet pārnāc mājās ar pilnu iepirkumu maisu? Esi godīgs – tā gadās ikvienam. Tāpēc, uz veikalu ejot, vienmēr der atcerēties, ka veikalnieki dara visu, lai tu, vājš cilvēks būdams, veikalā atstātu iespējami vairāk naudas.

Tas, kā likt cilvēkiem pirkt vairāk, ir vesela zinātne, ar ko diendienā nodarbojas tirdzniecības uzņēmumi visā pasaulē. Tiek pētīta cilvēku uzvedība veikalos, psiholoģija, tirdzniecības vides dažādu aspektu iedarbība uz cilvēku. Un tiek veikti ne tikai pētījumi, bet to rezultāti arī tiek likti lietā, lai ietekmētu tavu rīcību un liktu tev pirkt vairāk.

Šie ir daži knifi, ar kuru palīdzību tiek ietekmēti cilvēku iepirkšanās paradumi:
  • Preču izvietojums. Vai tu esi kādreiz padomājis, kāpēc piena produktu plaukts, kur atrodas visbiežāk patērētie produkti, ir tālākajā veikala stūrī? Vai kāpēc augļu nodaļa parasti ir tūlīt pie ieejas? Un kāpēc mazajām šokolādītēm un konfektēm uz kociņa jābūt tieši pie kases, kur tos noteikti pamanīs tavs bērns? Nejaušībai te nav vietas, un tas viss ir tā izkārtots ar nolūku. Mērķis ir izvadīt cilvēku cauri visam veikalam, lai viņš no plauktiem paķertu iespējami vairāk preču ar domu “gan jau noderēs”.
  • Iepirkšanās vide. Nejaušība nav arī gaisa temperatūra veikalā, veikalā skanošā mūzika, smaržas un gaisma. Kāpēc veikala letē gaļa vienmēr izskatās svaigāka un sarkanāka nekā mājās? Un kāpēc bulciņas tik ļoti kārdinoši smaržo, īpaši, kad vēders ir tukšs?
  • Preču komplekti. Tautā klīst leģendas par gadījumu, kad vīrietis ienāca apģērbu veikala vīriešu nodaļā pēc zeķēm, bet prasmīgais pārdevējs pamanījās šīm zeķēm klāt pārdot uzvalku kopā ar kaklasaites adatu un aproču pogām. Tā ir ļoti lieliska pārdošanas stratēģija – salikt kopā saderīgas preces un censties pārdot tās visas kopā. Tāpat arī siera plaukta vidū iederas vīna pudele, blakus apaviem – zeķes, pie alus plaukta – čipsi. Ir taču tik ērti, ka ideāli saderīgi produkti ir novietoti blakus, un tev pēc tiem nav jāmēro ceļš pāri visam veikalam. Kā lai tam pretojas?

Protams, šeit var rasties jautājums, vai man, vienkāršam cilvēkam, vispār ir kāda izvēles brīvība, ko veikalā pirkt, vai viss jau ir izlemts manā vietā? Tik traki jau, par laimi, nav, jo gala lēmumu jau pieņem tu pats. Labs ierocis cīņā pret veikalnieku viltībām ir neiet uz veikalu izsalkušam, kā arī jau iepriekš izveidot pirkumu sarakstu, pie kura stingri turēties.

 

5 iemesli, kāpēc 20-gadnieki viegli kļūst par krāpšanas upuriem

otrdiena aprīlī 23, 2019

90-to gadu beigās un 2000-šo gadu sākumā dzimušie jaunieši, ļoti veikli apgūst dažādas jaunās tehnoloģijas un platformas, taču viņiem ir arī sava vājā puse. Viņi bieži vien nespēj izvērtēt riskus un ir nepiesardzīgi. Jauno tehnoloģiju apguvē pārlieka piesardzība būtu lieka. Savukārt dažādiem krāpniekiem to vien vajag, un viņi bieži izvēlas tieši jauniešus par saviem upuriem. Bet kā tieši tas notiek?

Esam atraduši 5 kļūdas, ko bieži pieļauj jaunieši:

1. Viņi dalās internetā ar sensitīvu informāciju. Varētu domāt, ka tehnoloģijas pārzinoši cilvēki ir gudrāki, taču diemžēl tas bieži vien nav tiesa. Jaunieši nekavējas publicēt bankas kartes bildes vai paroles. Viņi izpauž dažādus datus forumos un čatos, ja tikai viņiem to palūdz. Risinājums ir vienkāršs – nekādā veidā un nekur neizpaud savu personīgo informāciju. Vēl atceries, ka nedrīkst izvēlēties vienkāršas un viegli atminamas paroles, piemēram, parole123 vai sava kaķa vārdu.

2. Viņi iepērkas e-veikalos, maksājot tieši no bankas konta. Jaunieši bieži vien maksā par preci tieši no bankas konta, neizmantojot Paypal, internetbanku vai citu pietiekami drošu veidu. Viņi ievada savas bankas kartes datus e-veikala mājaslapā, atvieglojot krāpniekiem piekļuvi savai naudai. Būtu jāizvairās iepirkties vietās, kur prasa ievadīt kartes datus. Ja tomēr ir pilnīgi nepieciešams iepirkties šādā veikalā, kārtīgi izpēti visu informāciju par šo pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, bet pēc pirkuma uzmanīgi seko bankas konta stāvoklim.

3. Viņi izmanto internetbanku publiskā Wi-fi tīklā. Kafejnīcu, viesnīcu vai citu sabiedrisko vietu tīkli nav pietiekami droši. Ja izmanto tos, lai pieslēgtos savam bankas kontam, e-pastam vai sociālo tīklu profiliem, tad tavi dati ir apdraudēti. Kāds izmanīgs hakeris tos var viegli nozagt un izmantot savās interesēs. Lai tas nenotiktu, pieslēdzies saviem kontiem tikai caur drošu personīgo interneta savienojumu vai VPN. Tādi paši riski ir, izmantojot koplietošanas datorus.

4. Viņi iepērkas ar telefona palīdzību. Lai gan tehnoloģijas nepārtraukti attīstās, mobilie risinājumi un iepirkšanās vides ir salīdzinoši jauni, tāpēc tur mēdz būt dažādi “drošības caurumi”. Īpaši apdraudēti ir tie lietotāji, kas savos viedtālruņos nav uzstādījuši antivīrusu programmas.

5. Viņi savā starpā dalās ar visu. Aiz lielas mīlestības vai draudzības viņi var šim cilvēkam dot pieeju kādam savam maksas kontam internetā (dažādas vides filmu vai seriālu skatīšanai, mūzikas lejupielādei utml.) vai telefona aplikācijā.  Nopietnāki gadījumi ir, kad divatā iegādājas kādu lietu, kas pēc tam paliek uz tikai viena cilvēka vārda. Visos šādos gadījumos krāpniekiem tiek radīta viegla pieeja tavam kontam vai naudai, vienalga, vai krāpnieks ir pats draugs, vai kāds cits.

Ko darīt, ja notikusi krāpšana?

Ja tu pats vai kāds pazīstams tomēr, par spīti visiem padomiem, ir kļuvis par krāpšanas upuri, tad vispirms, ir jāsazinās ar savu banku vai attiecīgā pakalpojuma sniedzēju. Ja nepieciešams, ir jāmaina parole, vai arī steidzami jāslēdz konts. Kas attiecas uz kopīga īpašuma iegādi, tad noteikti jāsaglabā pirkuma čeks un rēķins, bet lielāku pirkumu gadījumos tomēr jāpastāv uz to, lai dokumentos tu parādītos kā viens no īpašniekiem. Pretējā gadījumā vēlāk būs grūti, kaut arī ne neiespējami, aizstāvēt savas intereses.