Kad tu vari prasīt naudu atpakaļ

ceturtdiena februārī 13, 2020

Vispār jau latvietis negrib nekādus strīdus un skaidrošanos. “Ak, lai jau paliek…” Esam pat gatavi ciest finansiālus zaudējumus, lai tikai izvairītos no konflikta. Piemēram, cik daudzi restorānā atsakās maksāt, ja ēdiens ir bijis pārsālīts? Tikai retais.

Vairums to vienkārši atstās neapēstu un mājupceļā benzīntankā nopirks hotdogu... Tādējādi iznāk, ka par savu naudu negūstam paredzēto labumu, turklāt esam spiesti tērēt vēl naudu, lai šo labumu tomēr kaut kur iegūtu.
Taču patiesībā naudas atgriešanas princips daudzās tirdzniecības vietās ļoti labi darbojas, un neviens tev neliks justies slikti, ja tu vēlēsies atteikties no preces un saņemt naudu atpakaļ.

Vislabākais piemērs ir apģērbu un apavu veikali. Protams, ka klientam pirms pirkšanas būtu maksimāli jāpārliecinās, ka izstrādājums viņam der. Taču praksē bieži notiek tā, ka iegādāto preci nākas mainīt vai atdot atpakaļ. Ja prece ir nelietota un pirkuma čeks saglabāts, tad nevajadzētu būt nekādām problēmām, un oficiālie izplatītāji atbilstoši labajai tirdzniecības praksei neatteiksies preci pieņemt atpakaļ. Taču veikaliem ir tiesības arī naudas vietā piedāvāt citu preci vai dāvanu karti atpakaļ atdotās preces vērtībā. To praktizē ļoti daudzi veikali.

Internetveikalos naudas atgriešanas sistēma ir izstrādāta ļoti pamatīgi un veikala tīmekļa vietnē aprakstīta. Tā patiešām arī darbojas, un no klienta netiek prasīti nekādi gari paskaidrojumi, kāpēc viņš vēlas preci atdot atpakaļ. Parasti nauda atpakaļ tavā kontā ienāks divu nedēļu laikā. Saistībā ar naudas atgriešanu tomēr var rasties papildizdevumi, saistīti ar preces nosūtīšanu, taču daudzi e-veikali arī šiem gadījumiem piedāvā saviem klientiem lētākus risinājumus.

Atsevišķa nozare ir starpnieku portāli, kuros šādas atpakaļ sūtīšanas ir padarītas vēl vienkāršākas. Piemēram, aviobiļetes, kas iegādātas starpnieku portālos, var viegli atmaksāt, un tā ir vēl vienkāršāka procedūra nekā, piemēram, lidojuma laika vai braucēja uzvārda nomaiņa. Ja pēdējais nereti prasa pielikt zināmas pūles, tad naudas atpakaļ saņemšanai pietiek vien uzklikšķināt uz saites, un samaksātā nauda pēc pāris dienām ir atpakaļ tavā kontā.

Taču vissvarīgākais, kas nepieciešams, lai saņemtu naudu atpakaļ, ir drosme to pieprasīt. Vai, citiem vārdiem sakot, naudu atpakaļ dabū tas, kurš to paprasa. Jātiek pāri savai iekšējai barjerai un principam “es negribu celt kašķi”. Varbūt tas tevi pārsteigs, bet patiesībā neviens par tevi neko sliktu nepadomās, ja bikses, kas izrādījušās pārāk īsas, tu gribēsi atdot atpakaļ. Pārdevējam ir vienalga, vai naudu par tām saņemt no tevis vai no kāda cita, kam tās der. Bet tev taču nav vajadzīgas bikses, kas ir par īsu un kuras tikai rada robu tavās finansēs un lieki aizņem vietu skapī. Turklāt tev taču būs jāmaksā par vēl vienām, t.i. derīgajām biksēm.

Vai dārgāks vienmēr ir labāks?

ceturtdiena februārī 6, 2020


Vispār šāds uzskats Latvijā ir visai izplatīts. Īpaši vidēja vecuma iedzīvotāju vidū, kuriem jau padomju laikā ir iesakņojusies domāšana – ja reiz kāda lieta ir iegādāta, tai jākalpo visu mūžu, jo nevar zināt, kad un vai vispār dabūsi jaunu.

Šādu domāšanas veidu propagandē arī kvalitatīvās preču zīmes, kas savās reklāmās sola, ka viņu ražotā prece, vai tas būtu apģērbs, vai putekļu sūcējs, kalpos turpmākos 30 gadus. Vai tā ir taisnība? Var jau būt. Bet vai tu gribi to pašu žaketīti valkāt 30 gadus?

Patiesībā pasaule no uzskata “dārgāks ir labāks” aizvien attālinās. Šo tendenci parāda dažādie cenu salīdzināšanas portāli un programmas. Tā vietā, lai slavētu dārgāko, tie ļauj ievadīt tev nepieciešamos preces parametrus un tad atrod attiecīgos piedāvājumus kopā ar cenām. Vienkārši un ātri.

Arī ikdienas patēriņa preču un pārtikas izvēle mūsu veikalos ir tik plaša, ka nav nemaz tik viegli saprast, kura prece citu līdzīgu vidū ir tā labākā. Piemēram, gandrīz ikvienā pārtikas veikalā var atrast 7-10 dažādu ražotāju desas. Vai ņemt visdārgāko? Bet varbūt lētākā garšo labāk?

Labs paņēmiens ir sekot produktu testiem medijos. Pārtikas preču testi nereti atrodami sieviešu žurnālos, un, kaut arī pārējais saturs šādos žurnālos ir drīzāk izklaidējoša rakstura, testu lietderību tas nemazina. Kāds ir ņēmis un visas veikalos piedāvātās šprotes ir nogaršojis tavā vietā, un var tev pastāstīt, kuras ir eļļainākas, kuras sāļākas utt. Vienkāršs, ātrs un lēts informācijas avots.

Tikpat dzīvotspējīgs kā “dārgākais=labākais” ir lozungs “no Ķīnas nāk tikai nekvalitatīvas preces”. Taču neskaitāmi fakti un testi jau sen pierādījuši, ka tā nebūt nav. Ir zināma patiesība, ka dārgo un kvalitatīvo zīmolu preces mūsdienās ražo arī Ķīnā. Uzlīmē tikai pasaulslavenā zīmola logotipu un prasa augstu cenu. Tas, kurš uzdrošinās nopirkt to pašu preci, tikai bez uzlīmētā logotipa, maksā daudzkārt mazāk.

Ķīnas internetveikali (piemēram, aliexpress.com) kļuvuši par īstu hītu tiem, kuriem zīmols nav svarīgs. Sūtīšanas izmaksas, tostarp, uz Latviju ir niecīgas vai, ja pirkums sasniedz 10-15 eiro, sūtīšana ir bez maksas. Protams, arī šeit jāņem vērā visi uz e-komerciju attiecināmie piesardzības principi. Ir vērts arī apskatīt citu pircēju komentārus un pārliecināties, vai izvēlētā prece un tās apraksts atbilst tam, ko vēlies iegādāties.

Kā iepirkties internetā drošāk

otrdiena februārī 4, 2020

Tāpat kā pati e-komercija, arī ar to saistītie riski kļuvuši starptautiski. Viens no iemesliem, kas daudzus cilvēkus joprojām attur pasūtīt preces no Ķīnas vai citām valstīm, ir šaubas, vai tiks saņemta tieši tā prece, kas ir pasūtīta. Vai būs atbilstošs izmērs, tas pats modelis, pieņemama kvalitāte, vai apģērbs izskatīsies tikpat labi kā bildē un tamlīdzīgi.

Taču otrs jautājums – tā kā pārdevējs nav redzams un nav pazīstams, vai viņš mani nepiemānīs? Vai prece vispār tiks nosūtīta, vai tā sasniegs mērķi, varbūt es būšu samaksājis naudu par neko? Un vēl viens aspekts – vai pēc kredītkartes datu ievadīšanas nevar gadīties, ka kāds ņem un iztukšo manu kontu?

Šeit ir daži digitālās higiēnas noteikumi, kā samazināt riskus, iepērkoties internetā:

Uzticams ir uzticams. Tieši tik vienkārši. Lielie un starptautiski pazīstamie, kā arī pašmāju iecienīto zīmolu e-veikali rūpējas arī par piegādes un apmaksas drošību. Protams, simtprocentīga garantija nav iespējama, bet, ja salīdzina ar bankām, tad skaidrs, ka liela un pazīstama banka ir uzticamāka par kādu mazpazīstamu ātro kredītu firmu – tas pats attiecas arī uz e-komerciju.

Veikals vai starpnieks? Pārliecinies, vai runa ir par veikalu, kas pats pārdod savu preci, vai par starpnieku portālu, kas ir dažādu pārdevēju vai privātpersonu starpnieks. Nav tā, ka viens būtu labāks par otru, taču ir atšķirīgi noteikumi un principi atkarībā no tā, vai darījums notiek, piemēram, starp divām privātpersonām (arī tad, ja tas notiek caur kādu elektronisku kanālu), vai starp privātpersonu un veikalu.

Kredītkarte ir svēta! Kredītkarte ir ļoti noderīga lieta, bet tikai tik ilgi, kamēr to pareizi izmanto. Nekādā gadījumā nedrīkst sūtīt kredītkartes datus pakalpojuma sniedzējam pa e-pastu vai ievadīt kādā apšaubāmā vietnē.
Saglabāšana ir gudrības māte. Lai arī šķiet, ka dažādie pasūtījumu un maksājumu apstiprinājumi tikai lieki aizņem vietu, tos tomēr vajadzētu glabāt līdz preces vai pakalpojuma saņemšanas brīdim. Nenāks par ļaunu arī saglabāt visu tevis veikto maksājumu soļu ekrāna kopijas. Cerams, tas nekad nenoderēs, bet ja nu…

Drošības risinājumi. Seko līdzi, vai pirkuma veikšanas laikā tava interneta pārlūkprogramma izmanto šifrēšanas protokolus (interneta adreses priekšā ir https://, nevis vienkārši http://). Arī maksājumu starpnieki (Paypal) padara maksājumu drošāku, jo tad sensitīvie dati jāievada tikai vienā vietā.

Naudas maks tukšs, skapis pilns, bet tik un tā nav ko vilkt

ceturtdiena oktobrī 24, 2019

2017. gadā Greenpeace veiktā globālā pētījuma rezultāti apliecina, ka 60% aptaujāto skapjos ir tādi apģērbi un aksesuāri, kurus viņi nekad nav uzvilkuši. Visticamāk, arī tev ir pazīstama šāda situācija – mēneša beigas, nauda beigusies, skapis ir pilns, bet nav ko vilkt mugurā, vai ne?

Daudzi aptaujātie atzinās, ka tērē vairāk naudas, nekā patiesībā var atļauties. Pētījuma gaitā tika arī noskaidrots, ka galvenie faktori, kāpēc cilvēki pērk aizvien vairāk mantu, ir sociālie mediji un veikalu atlaides – izrādās, ka tie, kas sociālo tīklu lietotāji iepērkas ievērojami vairāk nekā tie, kas sociālos tīklus nelieto. Vairums izmanto iepirkšanos kā stresu mazinošu līdzekli. Tad nu sanāk tāds apburtais loks, jo pēc kārtējās iepirkšanās tūres nauda beidzas, un atkal ir jauns stresa iemesls. Un tā katru mēnesi. Tai pašā laikā skapī krājas ievērojams daudzums apģērba, par kuru ir iztērēts daudz naudas. Ātrās modes apģērbu ķēžu apgrozījumi gadu gaitā ir daudzkāršojušies.

Pētījuma grupai tika jautāts, kā viņi pēc iepirkšanās jūtas. Vairāk nekā 60% respondentu jūtas noguruši un iztukšoti, taču turpina iepirkties atkal un atkal. 8% aptaujāto prieku no iepirkšanās jūt tikai īsu brīdi, 24% - pusi dienas, 33% - visu dienu. Ceturtdaļa aptaujāto prieku jūt 2-3 dienas, un tikai desmit procentiem aptaujāto jaunu lietu iegādes prieks ilgst četras dienas vai vairāk.
Kā izkļūt no šī apburtā loka? Viens no risinājumiem ir trīs dienu likums, kura princips ir vienkāršs – pārtraukt spontāno iepirkšanos, plānot pirkumus un veidot sarakstus. Lietas, kas tev iepatikušās, nepērc uzreiz, bet trīs dienas uzdod sev jautājumu: “Vai man tiešām to vajag?” Ja nu arī pēc trīs dienām esi pārliecināta, ka šī lieta tev ir vajadzīga un ka tās cena ir adekvāta, tad ej un pērc. Nereti gadās, ka iekārotā lieta aizmirstas tajā brīdī, kad ieej nākamajā veikalā. Visticamāk tad arī rīt par to vairs pat neiedomāsies. Iespējams arī, ka vairs nemaz nevēlēsies doties uz to veikalu vēlreiz, tikai lai veiktu to vienu pirkumu. Tāpēc ir svarīgi piešķirt sev papildu laiku pārdomām. Tas nāks par labu gan naudas makam, gan drēbju skapim.

Kas santīmu nekrāj…

ceturtdiena augustā 15, 2019

Visi zina šī sakāmvārda beigas. Un nav nekāds brīnums, ka tas darbojas arī pretējā virzienā – kas kapeiku jeb, pareizāk sakot, centu palaiž pa vējam, tas drīz vien paliek bez eiro. Vai esat pamanījuši, cik daudz naudas katru mēnesi gluži nemanāmi aiziet par visādiem niekiem?

Īpaši viegli nauda no pirkstiem (lasi: no bankas konta) izslīd pēdējos gados, kopš ir ieviests eiro un šķiet, ka pārdesmit centu šurp vai turp neko nenozīmē. Taču mēneša beigās no visiem šiem centiem savācas jau krietna summa. Ietaupot šīs nelielās summiņas, bagāts gan neviens netaps, taču vienām kārtīgām pusdienām gan varētu izdoties ietaupīt.

Palīdzēt var trīs vienkārši soļi:

1. Sāc ar bankas konta izrakstu. Daudziem ir konti dažādās bankās, un nauda iet no viena konta uz citu tikpat vienkārši, kā naudas maks no vienas kabatas citā. Bet, ja par katru pārskaitījumu jāmaksā 15 vai 32 centu apkalpošanas maksa, kopumā šī pārskaitīšana var sanākt visai dārga. Atslēgvārds šeit ir plānošana – veic visu nepieciešamā apjoma pārskaitījumu vienā reizē. Apdomā, vai tiešām tev vajadzīgi visi šie konti un bankas kartes, par kurām noteikti vēl jāmaksā mēneša maksa.

2. Apskati savu mobilā telefona rēķinu. Dažādi pakalpojumi ir pārvākušies uz mobilo vidi, un to izmantošana ir ērta un ātra. Bet vai zināji, ka, maksājot no telefona par automašīnas stāvvietu, tu katru reizi maksā arī 32 centus apkalpošanas maksu? Varbūt tomēr ir saprātīgāk aiziet līdz stāvvietas automātam, tādā veidā ietaupot naudu. Pārskati arī visas paziņojumu īsziņas, kas tev tiek sūtītas uz telefonu (piemēram, par naudas ienākšanu kontā) – visbiežāk tās ir par maksu, kamēr mobilās bankas izmantošana ir gandrīz tikpat ērta un bez maksas.

3. Neļaujies impulsiem. Tas, ka veikalos preces tiek izliktas tādā veidā, lai cilvēki pirktu iespējami vairāk, ir atsevišķa tēma. Turēties tam pretī ir katra paša lēmums. Vai bieži gadās, ka, stāvot rindā pie kases, neviļus paķer šokolādīti vai citu našķi? Ir vienkāršs veids, kā tam pretoties – pirms iešanas uz veikalu sastādi iepirkumu sarakstu un veikalā vadies tikai pēc tā.