Veikalnieks grib tavu naudu. Un daudz!

ceturtdiena jūnijā 13, 2019

Vai tev ir tā gadījies, ka tu aizej uz veikalu nopirkt maizi, pienu vai citu produktu, bet pārnāc mājās ar pilnu iepirkumu maisu? Esi godīgs – tā gadās ikvienam. Tāpēc, uz veikalu ejot, vienmēr der atcerēties, ka veikalnieki dara visu, lai tu, vājš cilvēks būdams, veikalā atstātu iespējami vairāk naudas.

Tas, kā likt cilvēkiem pirkt vairāk, ir vesela zinātne, ar ko diendienā nodarbojas tirdzniecības uzņēmumi visā pasaulē. Tiek pētīta cilvēku uzvedība veikalos, psiholoģija, tirdzniecības vides dažādu aspektu iedarbība uz cilvēku. Un tiek veikti ne tikai pētījumi, bet to rezultāti arī tiek likti lietā, lai ietekmētu tavu rīcību un liktu tev pirkt vairāk.

Šie ir daži knifi, ar kuru palīdzību tiek ietekmēti cilvēku iepirkšanās paradumi:
  • Preču izvietojums. Vai tu esi kādreiz padomājis, kāpēc piena produktu plaukts, kur atrodas visbiežāk patērētie produkti, ir tālākajā veikala stūrī? Vai kāpēc augļu nodaļa parasti ir tūlīt pie ieejas? Un kāpēc mazajām šokolādītēm un konfektēm uz kociņa jābūt tieši pie kases, kur tos noteikti pamanīs tavs bērns? Nejaušībai te nav vietas, un tas viss ir tā izkārtots ar nolūku. Mērķis ir izvadīt cilvēku cauri visam veikalam, lai viņš no plauktiem paķertu iespējami vairāk preču ar domu “gan jau noderēs”.
  • Iepirkšanās vide. Nejaušība nav arī gaisa temperatūra veikalā, veikalā skanošā mūzika, smaržas un gaisma. Kāpēc veikala letē gaļa vienmēr izskatās svaigāka un sarkanāka nekā mājās? Un kāpēc bulciņas tik ļoti kārdinoši smaržo, īpaši, kad vēders ir tukšs?
  • Preču komplekti. Tautā klīst leģendas par gadījumu, kad vīrietis ienāca apģērbu veikala vīriešu nodaļā pēc zeķēm, bet prasmīgais pārdevējs pamanījās šīm zeķēm klāt pārdot uzvalku kopā ar kaklasaites adatu un aproču pogām. Tā ir ļoti lieliska pārdošanas stratēģija – salikt kopā saderīgas preces un censties pārdot tās visas kopā. Tāpat arī siera plaukta vidū iederas vīna pudele, blakus apaviem – zeķes, pie alus plaukta – čipsi. Ir taču tik ērti, ka ideāli saderīgi produkti ir novietoti blakus, un tev pēc tiem nav jāmēro ceļš pāri visam veikalam. Kā lai tam pretojas?

Protams, šeit var rasties jautājums, vai man, vienkāršam cilvēkam, vispār ir kāda izvēles brīvība, ko veikalā pirkt, vai viss jau ir izlemts manā vietā? Tik traki jau, par laimi, nav, jo gala lēmumu jau pieņem tu pats. Labs ierocis cīņā pret veikalnieku viltībām ir neiet uz veikalu izsalkušam, kā arī jau iepriekš izveidot pirkumu sarakstu, pie kura stingri turēties.

 

5 iemesli, kāpēc 20-gadnieki viegli kļūst par krāpšanas upuriem

otrdiena aprīlī 23, 2019

90-to gadu beigās un 2000-šo gadu sākumā dzimušie jaunieši, ļoti veikli apgūst dažādas jaunās tehnoloģijas un platformas, taču viņiem ir arī sava vājā puse. Viņi bieži vien nespēj izvērtēt riskus un ir nepiesardzīgi. Jauno tehnoloģiju apguvē pārlieka piesardzība būtu lieka. Savukārt dažādiem krāpniekiem to vien vajag, un viņi bieži izvēlas tieši jauniešus par saviem upuriem. Bet kā tieši tas notiek?

Esam atraduši 5 kļūdas, ko bieži pieļauj jaunieši:

1. Viņi dalās internetā ar sensitīvu informāciju. Varētu domāt, ka tehnoloģijas pārzinoši cilvēki ir gudrāki, taču diemžēl tas bieži vien nav tiesa. Jaunieši nekavējas publicēt bankas kartes bildes vai paroles. Viņi izpauž dažādus datus forumos un čatos, ja tikai viņiem to palūdz. Risinājums ir vienkāršs – nekādā veidā un nekur neizpaud savu personīgo informāciju. Vēl atceries, ka nedrīkst izvēlēties vienkāršas un viegli atminamas paroles, piemēram, parole123 vai sava kaķa vārdu.

2. Viņi iepērkas e-veikalos, maksājot tieši no bankas konta. Jaunieši bieži vien maksā par preci tieši no bankas konta, neizmantojot Paypal, internetbanku vai citu pietiekami drošu veidu. Viņi ievada savas bankas kartes datus e-veikala mājaslapā, atvieglojot krāpniekiem piekļuvi savai naudai. Būtu jāizvairās iepirkties vietās, kur prasa ievadīt kartes datus. Ja tomēr ir pilnīgi nepieciešams iepirkties šādā veikalā, kārtīgi izpēti visu informāciju par šo pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, bet pēc pirkuma uzmanīgi seko bankas konta stāvoklim.

3. Viņi izmanto internetbanku publiskā Wi-fi tīklā. Kafejnīcu, viesnīcu vai citu sabiedrisko vietu tīkli nav pietiekami droši. Ja izmanto tos, lai pieslēgtos savam bankas kontam, e-pastam vai sociālo tīklu profiliem, tad tavi dati ir apdraudēti. Kāds izmanīgs hakeris tos var viegli nozagt un izmantot savās interesēs. Lai tas nenotiktu, pieslēdzies saviem kontiem tikai caur drošu personīgo interneta savienojumu vai VPN. Tādi paši riski ir, izmantojot koplietošanas datorus.

4. Viņi iepērkas ar telefona palīdzību. Lai gan tehnoloģijas nepārtraukti attīstās, mobilie risinājumi un iepirkšanās vides ir salīdzinoši jauni, tāpēc tur mēdz būt dažādi “drošības caurumi”. Īpaši apdraudēti ir tie lietotāji, kas savos viedtālruņos nav uzstādījuši antivīrusu programmas.

5. Viņi savā starpā dalās ar visu. Aiz lielas mīlestības vai draudzības viņi var šim cilvēkam dot pieeju kādam savam maksas kontam internetā (dažādas vides filmu vai seriālu skatīšanai, mūzikas lejupielādei utml.) vai telefona aplikācijā.  Nopietnāki gadījumi ir, kad divatā iegādājas kādu lietu, kas pēc tam paliek uz tikai viena cilvēka vārda. Visos šādos gadījumos krāpniekiem tiek radīta viegla pieeja tavam kontam vai naudai, vienalga, vai krāpnieks ir pats draugs, vai kāds cits.

Ko darīt, ja notikusi krāpšana?

Ja tu pats vai kāds pazīstams tomēr, par spīti visiem padomiem, ir kļuvis par krāpšanas upuri, tad vispirms, ir jāsazinās ar savu banku vai attiecīgā pakalpojuma sniedzēju. Ja nepieciešams, ir jāmaina parole, vai arī steidzami jāslēdz konts. Kas attiecas uz kopīga īpašuma iegādi, tad noteikti jāsaglabā pirkuma čeks un rēķins, bet lielāku pirkumu gadījumos tomēr jāpastāv uz to, lai dokumentos tu parādītos kā viens no īpašniekiem. Pretējā gadījumā vēlāk būs grūti, kaut arī ne neiespējami, aizstāvēt savas intereses.

Mazāki tēriņi par pārtiku? Vai man būtu jābadojas?!

otrdiena aprīlī 16, 2019

Šāda pirmā reakcija ir dabiska, jo bez pārtikas taču nevar iztikt. Vismaz tā mums šķiet. Taču realitāte ir tāda, ka tieši pārtikas veikalos visbiežāk maks atveras tieši emociju un mirkļa iegribu iespaidā. Medijos ir publicēti dažādi pētījumi par to, ka pārtiku bieži vien pērkam vairāk, nekā nepieciešams. Tāpēc sniegsim 21 ideju, kā vismaz nedaudz samazināt pārtikas izdevumus tā, lai neciestu labsajūta. Pastāsti arī draugiem un radiem, īpaši tiem, kas tikko uzsākuši patstāvīgu dzīvi.

1. Pameklē virtuves skapītī. Katrā virtuvē slēpjas aizmirsta vismaz puse paciņas griķu, mannas burka, kā arī citi sausie produkti un konservi. Šie ilgi glabājamie produkti izmantojami daudzās receptēs kā garšīga un barojoša piedeva.

2. Audzē pats. Vienalga, vai tavā rīcībā ir tikai palodze, vai liels dārzs, vienmēr kaut ko var izaudzēt pats. Labas idejas atradīsi dārzkopības portālos un centros.

3. Dodies mežā. Ja vien netālu no tavas mājas ir kāds pleķītis tīras dabas, tad pie viena iznāks veselīga pastaiga. Pat ja izdosies salasīt tikai mazu burciņu ogu vai groziņu sēņu, tas jau arī būs liels ieguvums.

4. Sastādi sarakstu. Kārtīgi izdomā iepriekš, kas tieši tev ir vajadzīgs. Tā tu spēsi izvairīties no iekrišanas pārdošanas triku slazdos, kā arī no izsalkuma un iegribu iespaidotiem pirkumiem.

5. Sastādi budžetu. Ikmēneša budžets palīdzēs tev noteikt prioritātes. Vēlams sākumā ieplānot nedaudz mazākas summas, nekā atļauj budžets, lai paliktu brīvi līdzekļi katram gadījumam.

6. Pērc pārtiku uzreiz vairākām dienām. Ja iesi uz veikalu katru dienu, iztērēsi krietni vairāk.

7. Vienu produktu izmanto dažādās receptēs. Citādi gadās tā, ka nopērc izejvielu kādam ēdienam, visu neizmanto, un tad tā paliek ledusskapī, kamēr sabojājas. Pavārgrāmatās vai internetā atradīsi vēl citas receptes, kur to izmantot.

8. Pērc vairumā. Parasti mazajos iepakojumos vienības cena ir krietni augstāka nekā lielākos. Pavēro arī, vai kādai precei, ko ikdienā lieto, nav atlaides. Konservi, garšvielas, tualetes papīrs, zobupasta un citas ilgi glabājamas preces ir saprātīgi nopirkt vairumā par izdevīgu cenu.

9. Neļauj sevi maldināt ar dažādām akcijām. Atlaide ne vienmēr nozīmē izdevīgu cenu. Pirms pērc, apskati cenas arī citos veikalos.

10. Pērc sezonas augļus. Mandarīni, citroni, arbūzi u.c. – tie visi ir lētāki un garšīgāki tad, kad tiem ir sezona.

11. Izvēlies preces ar paša veikala zīmolu. Bieži vien veikali piedāvā sulas, konservus u.c. ar savu logo, kas ir krietni vien lētāki par līdzīgas kvalitātes konkurentu produktiem.

12. Turi mājās vienkāršus kārumus. Piemēram, medus, ievārījums, žāvēti augļi ir gardi kārumi, kas ilgi glabājas un nemaksā pārāk daudz. Zinot, ka tev mājās ir gana veselīgi našķi, ir vieglāk veikalā paiet garām saldumu stendiem.

13. Rudeņos aizstaigā līdz mazdārziņu kooperatīviem. Jo īpaši vasaras beigās, kad ienākas āboli. Dārzu īpašnieki pārpalikušo ražu mēdz izlikt kastēs uz ielas, kur to var paņemt bez maksas. Izmanto šo iespēju un tiec pie rudens labumiem.

14. Ēd vairāk augu izcelsmes pārtiku. Tas nav aicinājums kļūt par vegānu, vienkārši gaļas produkti ir vieni no dārgākajiem pārtikas produktiem. Vari, piemēram, organizēt sev vienu gaļas brīvu dienu nedēļā – tā tu gan ietaupīsi naudu, gan uzlabosi veselību, gan nodarīsi mazāk pāri dabai.

15. Ēd kopā ar draugiem. Kāpēc gan ik pa laikam nesasaukt visus draugus un nesarīkot kopīgas vakariņas? Katrs var atnest kādu ēdienu vai ēdiena sastāvdaļu, un tad visi kopīgi varēsiet sameistarot sev maltīti.

16. Meklē lētas receptes. Internetā un bibliotēkā atradīsi kaudzēm interesantu ideju, kā pagatavot gardus ēdienus ierobežota budžeta apstākļos.

17. Neieslīgsti rutīnā. Visu laiku pērkot vienu un to pašu, nepamani izdevīgākus variantus. Izmēģini ko jaunu. Ne tikai ietaupīsi naudu, bet atklāsi jaunas garšas.

18. Nemet ārā ēdienu. Reizi nedēļā uzrīko atlikumu dienu. Gan jau ledusskapī ir šis un tas aizķēries. Izdomā, ko no tā visa var pagatavot, varbūt omleti.

19. Reizi nedēļā uzrīko pankūku dienu. Vai nosauc to citādi, ja vēlies. Doma tāda: 6 dienas nedēļā ēd parasto pārtiku, bet vienu dienu atļaujies ko šikāku. Lētāk ir panašķoties reizi nedēļā, nekā katru dienu ēst konfektes un citus kārumus.

20. Uzglabā pārtiku pareizi. Ja to uzglabā nepareizi, tā bojājas ātrāk, kā rezultātā tā ir jāizmet.

21. Iepērkoties apskati derīguma termiņu. Ja tas tuvojas, tad šādu produktu labāk atstāt veikalā, jo īpaši, ja tas ir lielākā iepakojumā.

Zīmēšanās jeb kā gūt pašapziņu?

ceturtdiena janvārī 31, 2019
Kas ir zīmēšanās?

Tā ir pastiprināta nosliece uz luksusa preču un pakalpojumu iegādi, tādējādi demonstrējot savu sociālo un ekonomisko statusu. Citiem vārdiem sakot, tā ir plātīšanās un sava prestiža uzkrītoša demonstrēšana. Cilvēkiem, kuriem ir attiecīgais stāvoklis sabiedrībā, šāda izturēšanās ir normāla vai pat obligāta. Neviens nespēj citādi iztēloties slavenus mūziķus, aktierus un citas slavenības.

Bet kā ar parastajiem cilvēkiem? Kam gan nepatiktu dārga kaklarota, dizaineru soma vai luksusa apģērbs? Skaistās mantas taču nav nekas slikts, vai ne?

Te nu būtu vispirms jāpajautā, ar kādu mērķi luksusa preces tiek iegādātas?

Skaidrs, ka ne jau to funkcionalitātes dēļ. To pašu funkcionalitāti veic arī lētākas mantas. Viens no iemesliem ir tāds, ka cilvēks grib demonstrēt savu augsto stāvokli, pateicoties kuram var atļauties šīs dārgās mantas. Otrs, daudz izplatītāks iemesls ir savas pašapziņas celšana. Šis ir dzinulis visdažādāko sociālo slāņu piederīgajiem. Ar luksusa preču palīdzību pašapziņas iztrūkums tiek kompensēts ar citu cilvēku atzinību. Iegādātās preces parasti neatbilst patērētāja patiesajam statusam.

Taču problēma ir tā, ka nebūt nepietiek ar vienu pašu dārgu mantu. Zelta pulkstenis prasa arī atbilstošu apģērbu, bet jaunāko viedtālruņa modeli drīz vien apsteigs vēl jaunāki modeļi. Bet sliktākais ir tas, ka tas nopirktais apbrīns ir īslaicīgs un virspusējs.  Tādējādi cilvēka izdevumi ir palielinājušies, turpretī ekonomiskā un personiskā labklājība – ne. Pat ja naudasmaks šobrīd atļauj zināmu izšķērdību, nākotnes stabilitātes interesēs tomēr labāk atrast lētākus un efektīvākus līdzekļus, kā pacelt pašapziņu.

Kā pacelt pašapziņu?

Ir vairāki veidi, kā celt pašapziņu:

  • Uzraksti, kādi ir tavi līdzšinējie sasniegumi. Turi šo sarakstu redzamā vietā, lai sev atkal un atkal atgādinātu, ko līdz šim esi sasniedzis, lai tas tevi iedvesmotu jaunām aktivitātēm.
  • Apzinies savas stiprās puses. Neviens neprot visu, kā arī visi neprot to, ko proti tu. Tā ir vērtība pati par sevi, un, attīstot savas stiprās puses, tā aizvien pieaug.
  • Ieguldi savā labajā reputācijā. Lai tava labā reputācija iet tev pa priekšu un nav atkarīga no modes lietām.
  • Attīsti savu garu. To var darīt ikviens, turklāt tas ir salīdzinoši vienkārši un lēti. Toties skaisto ārējo iespaidu ātri vien sagraus nesakarīga runa un garlaicīga personība.
  • Esi atvērts jaunai pieredzei. Augot pieredzei, bailes no nezināmām situācijām un lietām samazinās.
  • Uzlabo savu ķermeni. Ķermeņa valoda ir tikpat nozīmīga vai pat vēl nozīmīgāka nekā runa. Ar pāris vienkāršiem paņēmieniem var pacelt pašapziņu, kā arī uzlabot citu cilvēku viedokli par tevi.
  • Ienes savā dzīvē aizvien vairāk pozitīvā. Tā var būt darbavietas maiņa, treniņu apmeklējums, sarunas ar dzīvesgudriem cilvēkiem, jauns hobijs vai citas nodarbes, kas rada dzīvē prieku.

Visi šie paņēmieni palīdzēs tev rast stingru pamatu zem kājām, tādējādi dārgās mantas zaudēs nozīmi tavās acīs.

Luksusa preces nav nekas slikts – tām ir savs laiks un vieta.

Lai tērētu, vispirms jābūt naudai, ko tērēt. Skatoties dārgo zīmolu reklāmas, bieži piezogas doma: ”Tu esi tā vērts, tu esi to pelnījis”. Šīs preces ir domātas cilvēkiem, kam pietiek naudas nākotnes nodrošināšanai un paliek pāri arī tam, lai baudītu sava darba un panākumu augļus. Taču ar luksusa preču palīdzību nav vērts mēģināt uzlabot citu domas par sevi un celt pašapziņu. Tās visas ir lietas, kam ātri zūd vērtība. Attīstot personību un ceļot savu pašapziņu dažādos veidos, ir iespējams sasniegt vairāk, un sasniegtais būs noturīgāks. Toties naudu ir prātīgāk investēt pragmatiski – likvidēt parādus, veidot iekrājumus un arī piepildīt lielākus sapņus.

7 izplatītākās kļūdas, ko pieļauj, sastādot personīgo budžetu

otrdiena janvārī 29, 2019

Gada sākums ir labākais laiks savu ienākumu-izdevumu un finansiālo mērķu analīzei un personīgā budžeta sastādīšanai. Tas gan ir jāuztur visu laiku, katru mēnesi. Taču budžeta sastādīšanai ir savas vietas, kuras nedrīkst nepamanīt, citādi vari iekulties lielākās vai mazākās problēmās. Šeit uzskaitīsim septiņas izplatītākās kļūdas, kuras mēdz pieļaut savu vai ģimenes naudas lietu plānošanā. Jācer, ka tavā budžetā to nebūs.

1. Plānošana no algas dienas līdz algas dienai

Citiem vārdiem sakot, visi katra mēneša ienākumi pilnā apjomā tiek izplānoti mēneša parasto izdevumu segšanai. Netiek ierēķinātas varbūtējās paša vai tuvinieku saslimšanas, sadzīves tehnikas un auto remonti, ne arī citi ārkārtas apstākļi. Taču būtu jāparedz vesela rinda neparedzamu izdevumu. Citādi budžetā var rasties iztrūkums uz vairākiem mēnešiem.

2. Netiek pārdomāti lielāki vai sezonas pirkumi

Svētki, dzimšanas dienas un citi nozīmīgi datumi ir katru gadu noteiktā laikā, un tomēr tos parasti aizmirst iekļaut budžetā. Šeit ietilpst arī dažādas sezonas sākuma darbības un pirkumi: pavasara darbi dārzā, vasaras atvaļinājums, apkures perioda sākums, riepu maiņa, skolas laika sākums, mājas izrotāšana uz Ziemassvētkiem, sadzīves tehnikas nomaiņa u.c. Ja dodies uz veikalu tikai tad, kad vajadzība jau uzradusies, tad izdevumi būs lielāki. Tāpēc izpēti kalendāru un katra mēneša budžetā ieliek attiecīgu atzīmi. Plānoti pirkumi parasti ir lētāki. Pie tam, dažiem labiem pirkumiem ir vērts sākt krāt jau dažus mēnešus iepriekš.

3. Tiek aizmirsta dzīve ārpus mājas

Kur tu ēd pusdienas darbdienās? Vai tu dažkārt dodies uz kino, teātri vai koncertu? Kādi ir tavi hobiji? Šīs jomas ir grūti ieplānot budžetā, taču patiesībā uz tām tiek tērēts katru mēnesi. Protams, ka nevar jau iepriekš paredzēt visus koncertus un sabiedriskos pasākumus. Taču iesakām katru mēnesi ieplānot budžetā kādu noteiktu summu šiem mērķiem. Kad uzrodas kāds naudas pārpalikums, tad atliec to šāda veida pasākumiem. Ja tu izslēgsi visas izklaides no budžeta, tad kādā brīdī izrādīsies, ka visa dzīve sastāv tikai no darba un pienākumiem, līdz ar to arī zudīs motivācija kaut ko plānot un kontrolēt.

4. Netiek kontrolēti tēriņi

Kad budžets sastādīts, tas katru mēnesi arī jākontrolē. Vai pārtikai tika iztērēta ieplānotā summa? Vai iekrājumiem paredzētā summa ir atlikta? Noteikti derētu pavērtēt, vai kādai jomai nevajag atlicināt vairāk un vai uz kādas citas jomas rēķina savukārt nevar ietaupīt. Laiku pa laikam jāpakontrolē arī izmantojamo pakalpojumu cenas un kredītu maksājumu apjomi. Paliekot komforta zonā, vari zaudēt dažu labu izdevīgu piedāvājumu un tādējādi visu laiku pārmaksāt.

5. Netiek ierēķināti iztrūkumi un pārpalikumi

Dzīvi nevar 100% iepriekš izplānot, tādēļ ir dabiski, ka vienā mēnesī tiek iztērēts vairāk, citā – mazāk. Taču daudzi kļūdās, neveicot nākamo mēnešu budžetos attiecīgas izmaiņas. Piemēram, ja kādā mēnesī tiek iztērēts apģērbam vairāk par ieplānoto, nākamajā mēnesī šai pozīcijai jāieplāno attiecīgi mazāka summa. Summa noteikti nedrīkst palikt iepriekšējā vai, vēl ļaunāk, atrēķināta no ietaupījumiem. Savukārt, ja kādā pozīcijā rodas naudas pārpalikums, šī summa jānovirza iekrājumiem vai arī jārod tai derīgs pielietojums. Tērēt naudu tāpat vien, kamēr naudas resursi to pieļauj, nav laba doma.

6. Budžets sastādīts ar nepareiziem līdzekļiem

Pirms digitālā laikmeta vienīgie rīki budžeta sastādīšanai bija papīrs un pildspalva. Šobrīd pieejamas dažādas programmatūras un palīglīdzekļi. Lai cik labi tu arī nebūtu pārdomājis savu budžetu, ja tu tā sastādīšanai izmanto programmu, ar kuru īsti neproti rīkoties vai kas nav uzticama, tad skaitļos viegli var rasties kļūdas. Ir arī tādi līdzekļi, kas budžeta ikmēneša plānošanu nemaz neatvieglo. Ja tavs budžets kaut kur tiek paslēpts vai vispār pazūd, tad darbs ir veltīgi darīts.

7. Netiek ierēķināta tuvinieku ietekme

Šeit parasti sastopamas divu veidu kļūdas. Budžets tiek sastādīts ar pašam vai citam cilvēkam nereālu mērķi. Pirmajā gadījumā ir runa par centieniem pielīdzināt savus tērēšanas paradumus draugu vai radu līmenim. Otrajā gadījumā savukārt netiek ņemtas vērā dzīvesbiedra vai ģimenes iespējas un vēlmes. Tādējādi ģimenei šis budžets ir it kā uzspiests. Abos gadījumos gan budžets, gan ar to saistītais dzīvesveids nav ilgtspējīgi. Gudrāk būtu rēķināties gan ar saviem, gan dzīvesbiedra ienākumiem un vajadzībām.