5 iemesli, kāpēc 20-gadnieki viegli kļūst par krāpšanas upuriem

otrdiena aprīlī 23, 2019

90-to gadu beigās un 2000-šo gadu sākumā dzimušie jaunieši, ļoti veikli apgūst dažādas jaunās tehnoloģijas un platformas, taču viņiem ir arī sava vājā puse. Viņi bieži vien nespēj izvērtēt riskus un ir nepiesardzīgi. Jauno tehnoloģiju apguvē pārlieka piesardzība būtu lieka. Savukārt dažādiem krāpniekiem to vien vajag, un viņi bieži izvēlas tieši jauniešus par saviem upuriem. Bet kā tieši tas notiek?

Esam atraduši 5 kļūdas, ko bieži pieļauj jaunieši:

1. Viņi dalās internetā ar sensitīvu informāciju. Varētu domāt, ka tehnoloģijas pārzinoši cilvēki ir gudrāki, taču diemžēl tas bieži vien nav tiesa. Jaunieši nekavējas publicēt bankas kartes bildes vai paroles. Viņi izpauž dažādus datus forumos un čatos, ja tikai viņiem to palūdz. Risinājums ir vienkāršs – nekādā veidā un nekur neizpaud savu personīgo informāciju. Vēl atceries, ka nedrīkst izvēlēties vienkāršas un viegli atminamas paroles, piemēram, parole123 vai sava kaķa vārdu.

2. Viņi iepērkas e-veikalos, maksājot tieši no bankas konta. Jaunieši bieži vien maksā par preci tieši no bankas konta, neizmantojot Paypal, internetbanku vai citu pietiekami drošu veidu. Viņi ievada savas bankas kartes datus e-veikala mājaslapā, atvieglojot krāpniekiem piekļuvi savai naudai. Būtu jāizvairās iepirkties vietās, kur prasa ievadīt kartes datus. Ja tomēr ir pilnīgi nepieciešams iepirkties šādā veikalā, kārtīgi izpēti visu informāciju par šo pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, bet pēc pirkuma uzmanīgi seko bankas konta stāvoklim.

3. Viņi izmanto internetbanku publiskā Wi-fi tīklā. Kafejnīcu, viesnīcu vai citu sabiedrisko vietu tīkli nav pietiekami droši. Ja izmanto tos, lai pieslēgtos savam bankas kontam, e-pastam vai sociālo tīklu profiliem, tad tavi dati ir apdraudēti. Kāds izmanīgs hakeris tos var viegli nozagt un izmantot savās interesēs. Lai tas nenotiktu, pieslēdzies saviem kontiem tikai caur drošu personīgo interneta savienojumu vai VPN. Tādi paši riski ir, izmantojot koplietošanas datorus.

4. Viņi iepērkas ar telefona palīdzību. Lai gan tehnoloģijas nepārtraukti attīstās, mobilie risinājumi un iepirkšanās vides ir salīdzinoši jauni, tāpēc tur mēdz būt dažādi “drošības caurumi”. Īpaši apdraudēti ir tie lietotāji, kas savos viedtālruņos nav uzstādījuši antivīrusu programmas.

5. Viņi savā starpā dalās ar visu. Aiz lielas mīlestības vai draudzības viņi var šim cilvēkam dot pieeju kādam savam maksas kontam internetā (dažādas vides filmu vai seriālu skatīšanai, mūzikas lejupielādei utml.) vai telefona aplikācijā.  Nopietnāki gadījumi ir, kad divatā iegādājas kādu lietu, kas pēc tam paliek uz tikai viena cilvēka vārda. Visos šādos gadījumos krāpniekiem tiek radīta viegla pieeja tavam kontam vai naudai, vienalga, vai krāpnieks ir pats draugs, vai kāds cits.

Ko darīt, ja notikusi krāpšana?

Ja tu pats vai kāds pazīstams tomēr, par spīti visiem padomiem, ir kļuvis par krāpšanas upuri, tad vispirms, ir jāsazinās ar savu banku vai attiecīgā pakalpojuma sniedzēju. Ja nepieciešams, ir jāmaina parole, vai arī steidzami jāslēdz konts. Kas attiecas uz kopīga īpašuma iegādi, tad noteikti jāsaglabā pirkuma čeks un rēķins, bet lielāku pirkumu gadījumos tomēr jāpastāv uz to, lai dokumentos tu parādītos kā viens no īpašniekiem. Pretējā gadījumā vēlāk būs grūti, kaut arī ne neiespējami, aizstāvēt savas intereses.

Vai esi pasargāts no krāpšanas Internetā?

ceturtdiena decembrī 20, 2018

Varētu jau domāt, ka mūsdienās jebkurš zina, kā sevi pasargāt no krāpšanas internetā, taču realitāte tomēr ir citāda. Tehnoloģijas un krāpnieku metodes arvien attīstās. Īpaši bieži cieš bērni un veci cilvēki, kuriem internets vēl ir jauna, neatklāta teritorija. Tā kā cilvēki internetā ne tikai pļāpā un izklaidējas, bet kārto arī lietas, kas saistītas ar izglītību, veselību un naudu, krāpšanas upuri var nopietni ciest. Tāpēc iepazīstināsim ar dažiem dzelžainiem likumiem, kuri jāievēro, lai pasargātu savu un tuvinieku īpašumu un identitāti.

Izmanto antivīrusu programmas

Nodrošini savu datoru ar uzticamu antivīrusu programmu. Izmanto to datora, interneta lapu un ārējo ierīču pārbaudei. No vīrusiem var izvairīties arī, neapmeklējot šaubīgas lapas. Tāpat arī nevajadzētu lejupielādēt nezināmus failus. Vēl ir svarīgi regulāri atjaunināt programmatūru un izmantot drošu interneta savienojumu. Lai būtu pavisam drošs, atslēdz datoru no strāvas, kad to nelieto. Pārbaudi arī savu viedtālruni un planšeti, vai tur nav ieviesusies kāda ļaunatūra.

Izmanto drošas paroles

Gandrīz visās apmeklējamās lapās tev ir paroles. Lai aizsargātu savus personas datus un kontu, izvēlies drošas paroles. Izmanto ciparus, simbolus, mazos un lielos burtus. Nedrīkst visur izmantot vienu un to pašu paroli. Visās vietās tās arī regulāri maini. Noteikti nedrīkst savus pieejas datus kaut kur turēt uzrakstītus vai nēsāt līdzi. Ja vien iespējams, neglabā tās arī datora atmiņā. Arī pašu datoru aizsargā ar paroli. Nevienam neizpaud savas paroles, pat ne tuviniekiem. Ja kāds uzņēmums vai tā pārstāvis prasa tavu paroli, tad zini, ka tas ir krāpnieks. Kur iespējams, identifikācijai izmanto ID karti, mobilo ID vai divlīmeņu autentifikāciju.

Uzmanies ar neparastiem e-pastiem

E-pasta krāpniecība ir visizplatītākais un vieglākais veids, kā nozagt cilvēku personas datus. Ar aizdomām jāizturas pret katru e-pasta vēstuli, kurā prasīts nosūtīt tavus personas datus un paroli. Ja neesi drošs par to, vai pazīsti sūtītāju, tad noteikti never vaļā vēstulē esošās saites un pielikumus. Vislabāk šādas vēstules uzreiz izdzēst. Arī slikta valoda un atsaukšanās uz tev nepazīstamām personām ir zīme, ka kaut kas nav kārtībā. Piemēram, ja kāds tev raksta, ka tavs onkulis Zviedrijā ir atstājis tev mantojumu, tad, pirms reaģē uz šo vēstuli, kārtīgi pārdomā savus radurakstus. Tas pats attiecas uz dažādiem līgumiem un rēķiniem.

Sociālajos medijos ne visi ir draugi

Sociālie mediji ir lieliska vieta, taču tā nav vieta, kur pelnīt naudu. Neviena nopietni ņemama firma tev nerakstīs caur Facebook vai Twitter, lai izteiktu piedāvājumu. Jābūt arī uzmanīgam, pievienojoties dažādām grupām un informācijas paušanu. Būtu ieteicams savus sociālo mediju profilus turēt privātus, kā arī pārdomāt, ko raksti savos ziņojumos. Var gadīties, ka tie pauž tavus patērētāja paradumus, dzīvesvietu un ikdienas pārvietošanās informāciju. Tā visa ir krāpniekiem derīga informācija.

Kontrolē, ko internetā dara tavi bērni

Ja arī tev pašam viss tiek kontrolēts, tad ar bērniem neko nevar zināt. Viņi izmanto visdažādākās aplikācijas un apmeklē citas lapas, pie tam bieži to dara kopā ar saviem vienaudžiem. Lai pasargātu no bīstamām situācijām gan viņus, gan sevi, tiem jāpastāsta par drošību internetā. Pirmais, kas bērniem jāzina – internetā nedrīkst nevienam izpaust savas paroles, skolu un dzīvesvietas adresi. Īpaši jāuzmanās ar fotoattēlu publicēšanu. Viņš nedrīkst izplatīt savu vecāku vai citu tuvinieku bildes. Kā arī visi interneta pirkumi vispirms jāapspriež ar tevi.

Rūpīgi glabā savu kredītkarti

Iepērkoties internetā, labāk neizmanto kredītkarti, bet dažādus starpniekus, piemēram, PayPal vai virtuālo kredītkarti. Ja nu tomēr bez kredītkartes datu ievadīšanas nevar iepirkties, vispirms ievāc informāciju par attiecīgo pārdevēju un klientu atsauksmēm.

Drošu sērfošanu!