Tie mazie finansiālie netikumi – ir pienācis laiks tos apkarot!

otrdiena februārī 5, 2019

Būsim godīgi, mēs visi ik pa laikam grēkojam. Gadās, ka mazliet šmaucamies gan darbā, gan mājas darbos, aprijam šokolādes tāfelīti vienā paņēmienā, atliekam treniņu uz dienu vai vairākām. Un kurš no mums gan, ejot uz veikalu vai citur, neatļaujas nelielos iepriecinājumus – vai tā būtu līdzņemamā kafija, romāns vai kāds nieciņš… Tie taču ir mazi izdevumi. Tomēr tādi mazi tēriņi laika gaitā kļūst par īstiem finanšu grēkiem, kas gluži nemanāmi no grēkotāja naudasmaka izvilina ievērojamas summas. Šai naudai varētu atrasties saprātīgāks pielietojums. Taču mums ir labas ziņas. Šādus mazos tēriņus konstatēt un kontrolēt ir visai viegli.

Finansiālos grēkus parāda konta izraksts.

Finansiālie grēki patiesībā jau nav nekas cits kā daļa no mūsu ikdienas paradumiem. Darbdienas rutīnā tos tāpat vien pamanīt grūti. Tāpēc jāņem talkā skaitļi. Skaties savus kartes darījumus mēnešu griezumā. Der arī veikalu čeki. Vai ir kaut kas, kas ik pa laikam atkārtojas? Kāda vieta vai kāds produkts? Cik bieži tas atkārtojas? Par katru pozīciju, kas bieži parādās, pajautā sev: vai tiešām tas tev ir tik bieži nepieciešams? Kas notiks, ja pirksi to retāk vai atteiksies vispār? Cik daudz naudas tu tā vari ietaupīt?

Uzstādi īstermiņa mērķi.

Kad esi atradis savus finansiālos grēkus, tad tas jau ir solis pretī uzvarai, tomēr skaidrs, ka atbrīvošanās no tiem nenotiks vienā dienā. Ieradumus lauzt ir grūti. Tāpēc iesakām izvēlēties kādu saprātīgu laika posmu, piemēram, 3 dienas, nedēļu, mēnesi vai divus, kurā atturies no saviem mazajiem finansiālajiem grēkiem. Kad tas pagājis, tad novērtē sasniegto un, ja nepieciešams, izdari izmaiņas un nospraud jaunu mērķi. Ja tomēr mani, ka pietrūkst gribasspēka, tad sevis motivēšanai vari izmantot dažādas viltības. Piemēram, katru dienu ievelc kalendārā krustiņu, ieliec telefonā atgādinājumu, pie sienas pielīmē plakātu vai arī, kas ir visefektīvāk, katru dienu noteiktajā periodā attiecīgo naudas summu ieliec krājkasītē.

Izvairies no faktoriem, kas mudina uz tēriņiem.

Pārdomā, kāpēc tu tik bieži tērē naudu attiecīgajai lietai. Vai aiz garlaicības? Vai arī ērtības labad? Joka pēc? Tas palīdz mazināt stresu? Kad noskaidrosi cēloni, vari meklēt risinājumu. Dažreiz tas ir vienkāršs, piemēram, pietiek tikai izmainīt ikdienas maršrutu. Citreiz toties risinājuma atrašana būs īsts izaicinājums. Nebaidies izmēģināt dažādus variantus un nepieciešamības gadījumā lūdz padomu.

Vecos ieradumus aizvieto ar jauniem.

Pieņemsim, ka tu katru darbdienas rītu nopērc kafiju par diviem eiro. Tā kā mēnesī ir vidēji 20 darba dienas, tu rīta kafijai iztērē 40 eiro mēnesī. Vai nebūtu labāk nopirkt sev jaunu, skaistu līdzņemamo krūzi, presējamo kanniņu un paciņu kafijas, bet naudas pārpalikumu sakrāt, piemēram, mazam atvaļinājumam SPA centrā? Vai varbūt pat kaut kam lielākam?

Biedrojies ar cilvēkiem, kuriem ir citādi paradumi.

Dažu ieradumu, piemēram, smēķēšanas atmešanai ir nepieciešams mainīt kompāniju. Atteikties no kaut kā, par ko tev nepārtraukti atgādina, ir grūti, taču ne neiespējami. Labāk turēties kopā ar tiem, kuriem nav šo ieradumu. Vēl labāk ir draudzēties ar tiem cilvēkiem, kam ir tāds pats mērķis kā tev vai kuru dzīvesveids kaut kādā veidā var tev palīdzēt.

Ja paslīdi, tad atkal celies.

Ieradumus nevar mainīt vienā naktī. Tas nav nekas slikts, ja gadās paslīdēt. Tādos gadījumos vajag sev piedot un censties saglabāt pozitīvu domāšanu. Vienmēr paturi prātā, ka to dari savās interesēs un ka iznākums ir pūļu vērts. Palīdzēs arī tas, ja mēģināsi vēlamo rezultātu vizualizēt. Iztēlojies bildi, kāda būs tava dzīve pēc mērķa sasniegšanas, un tā būs krietni vieglāk tiekties uz to.

Novēlam tev labas sekmes savu finansiālo netikumu apkarošanā!

Zīmēšanās jeb kā gūt pašapziņu?

ceturtdiena janvārī 31, 2019
Kas ir zīmēšanās?

Tā ir pastiprināta nosliece uz luksusa preču un pakalpojumu iegādi, tādējādi demonstrējot savu sociālo un ekonomisko statusu. Citiem vārdiem sakot, tā ir plātīšanās un sava prestiža uzkrītoša demonstrēšana. Cilvēkiem, kuriem ir attiecīgais stāvoklis sabiedrībā, šāda izturēšanās ir normāla vai pat obligāta. Neviens nespēj citādi iztēloties slavenus mūziķus, aktierus un citas slavenības.

Bet kā ar parastajiem cilvēkiem? Kam gan nepatiktu dārga kaklarota, dizaineru soma vai luksusa apģērbs? Skaistās mantas taču nav nekas slikts, vai ne?

Te nu būtu vispirms jāpajautā, ar kādu mērķi luksusa preces tiek iegādātas?

Skaidrs, ka ne jau to funkcionalitātes dēļ. To pašu funkcionalitāti veic arī lētākas mantas. Viens no iemesliem ir tāds, ka cilvēks grib demonstrēt savu augsto stāvokli, pateicoties kuram var atļauties šīs dārgās mantas. Otrs, daudz izplatītāks iemesls ir savas pašapziņas celšana. Šis ir dzinulis visdažādāko sociālo slāņu piederīgajiem. Ar luksusa preču palīdzību pašapziņas iztrūkums tiek kompensēts ar citu cilvēku atzinību. Iegādātās preces parasti neatbilst patērētāja patiesajam statusam.

Taču problēma ir tā, ka nebūt nepietiek ar vienu pašu dārgu mantu. Zelta pulkstenis prasa arī atbilstošu apģērbu, bet jaunāko viedtālruņa modeli drīz vien apsteigs vēl jaunāki modeļi. Bet sliktākais ir tas, ka tas nopirktais apbrīns ir īslaicīgs un virspusējs.  Tādējādi cilvēka izdevumi ir palielinājušies, turpretī ekonomiskā un personiskā labklājība – ne. Pat ja naudasmaks šobrīd atļauj zināmu izšķērdību, nākotnes stabilitātes interesēs tomēr labāk atrast lētākus un efektīvākus līdzekļus, kā pacelt pašapziņu.

Kā pacelt pašapziņu?

Ir vairāki veidi, kā celt pašapziņu:

  • Uzraksti, kādi ir tavi līdzšinējie sasniegumi. Turi šo sarakstu redzamā vietā, lai sev atkal un atkal atgādinātu, ko līdz šim esi sasniedzis, lai tas tevi iedvesmotu jaunām aktivitātēm.
  • Apzinies savas stiprās puses. Neviens neprot visu, kā arī visi neprot to, ko proti tu. Tā ir vērtība pati par sevi, un, attīstot savas stiprās puses, tā aizvien pieaug.
  • Ieguldi savā labajā reputācijā. Lai tava labā reputācija iet tev pa priekšu un nav atkarīga no modes lietām.
  • Attīsti savu garu. To var darīt ikviens, turklāt tas ir salīdzinoši vienkārši un lēti. Toties skaisto ārējo iespaidu ātri vien sagraus nesakarīga runa un garlaicīga personība.
  • Esi atvērts jaunai pieredzei. Augot pieredzei, bailes no nezināmām situācijām un lietām samazinās.
  • Uzlabo savu ķermeni. Ķermeņa valoda ir tikpat nozīmīga vai pat vēl nozīmīgāka nekā runa. Ar pāris vienkāršiem paņēmieniem var pacelt pašapziņu, kā arī uzlabot citu cilvēku viedokli par tevi.
  • Ienes savā dzīvē aizvien vairāk pozitīvā. Tā var būt darbavietas maiņa, treniņu apmeklējums, sarunas ar dzīvesgudriem cilvēkiem, jauns hobijs vai citas nodarbes, kas rada dzīvē prieku.

Visi šie paņēmieni palīdzēs tev rast stingru pamatu zem kājām, tādējādi dārgās mantas zaudēs nozīmi tavās acīs.

Luksusa preces nav nekas slikts – tām ir savs laiks un vieta.

Lai tērētu, vispirms jābūt naudai, ko tērēt. Skatoties dārgo zīmolu reklāmas, bieži piezogas doma: ”Tu esi tā vērts, tu esi to pelnījis”. Šīs preces ir domātas cilvēkiem, kam pietiek naudas nākotnes nodrošināšanai un paliek pāri arī tam, lai baudītu sava darba un panākumu augļus. Taču ar luksusa preču palīdzību nav vērts mēģināt uzlabot citu domas par sevi un celt pašapziņu. Tās visas ir lietas, kam ātri zūd vērtība. Attīstot personību un ceļot savu pašapziņu dažādos veidos, ir iespējams sasniegt vairāk, un sasniegtais būs noturīgāks. Toties naudu ir prātīgāk investēt pragmatiski – likvidēt parādus, veidot iekrājumus un arī piepildīt lielākus sapņus.

7 izplatītākās kļūdas, ko pieļauj, sastādot personīgo budžetu

otrdiena janvārī 29, 2019

Gada sākums ir labākais laiks savu ienākumu-izdevumu un finansiālo mērķu analīzei un personīgā budžeta sastādīšanai. Tas gan ir jāuztur visu laiku, katru mēnesi. Taču budžeta sastādīšanai ir savas vietas, kuras nedrīkst nepamanīt, citādi vari iekulties lielākās vai mazākās problēmās. Šeit uzskaitīsim septiņas izplatītākās kļūdas, kuras mēdz pieļaut savu vai ģimenes naudas lietu plānošanā. Jācer, ka tavā budžetā to nebūs.

1. Plānošana no algas dienas līdz algas dienai

Citiem vārdiem sakot, visi katra mēneša ienākumi pilnā apjomā tiek izplānoti mēneša parasto izdevumu segšanai. Netiek ierēķinātas varbūtējās paša vai tuvinieku saslimšanas, sadzīves tehnikas un auto remonti, ne arī citi ārkārtas apstākļi. Taču būtu jāparedz vesela rinda neparedzamu izdevumu. Citādi budžetā var rasties iztrūkums uz vairākiem mēnešiem.

2. Netiek pārdomāti lielāki vai sezonas pirkumi

Svētki, dzimšanas dienas un citi nozīmīgi datumi ir katru gadu noteiktā laikā, un tomēr tos parasti aizmirst iekļaut budžetā. Šeit ietilpst arī dažādas sezonas sākuma darbības un pirkumi: pavasara darbi dārzā, vasaras atvaļinājums, apkures perioda sākums, riepu maiņa, skolas laika sākums, mājas izrotāšana uz Ziemassvētkiem, sadzīves tehnikas nomaiņa u.c. Ja dodies uz veikalu tikai tad, kad vajadzība jau uzradusies, tad izdevumi būs lielāki. Tāpēc izpēti kalendāru un katra mēneša budžetā ieliek attiecīgu atzīmi. Plānoti pirkumi parasti ir lētāki. Pie tam, dažiem labiem pirkumiem ir vērts sākt krāt jau dažus mēnešus iepriekš.

3. Tiek aizmirsta dzīve ārpus mājas

Kur tu ēd pusdienas darbdienās? Vai tu dažkārt dodies uz kino, teātri vai koncertu? Kādi ir tavi hobiji? Šīs jomas ir grūti ieplānot budžetā, taču patiesībā uz tām tiek tērēts katru mēnesi. Protams, ka nevar jau iepriekš paredzēt visus koncertus un sabiedriskos pasākumus. Taču iesakām katru mēnesi ieplānot budžetā kādu noteiktu summu šiem mērķiem. Kad uzrodas kāds naudas pārpalikums, tad atliec to šāda veida pasākumiem. Ja tu izslēgsi visas izklaides no budžeta, tad kādā brīdī izrādīsies, ka visa dzīve sastāv tikai no darba un pienākumiem, līdz ar to arī zudīs motivācija kaut ko plānot un kontrolēt.

4. Netiek kontrolēti tēriņi

Kad budžets sastādīts, tas katru mēnesi arī jākontrolē. Vai pārtikai tika iztērēta ieplānotā summa? Vai iekrājumiem paredzētā summa ir atlikta? Noteikti derētu pavērtēt, vai kādai jomai nevajag atlicināt vairāk un vai uz kādas citas jomas rēķina savukārt nevar ietaupīt. Laiku pa laikam jāpakontrolē arī izmantojamo pakalpojumu cenas un kredītu maksājumu apjomi. Paliekot komforta zonā, vari zaudēt dažu labu izdevīgu piedāvājumu un tādējādi visu laiku pārmaksāt.

5. Netiek ierēķināti iztrūkumi un pārpalikumi

Dzīvi nevar 100% iepriekš izplānot, tādēļ ir dabiski, ka vienā mēnesī tiek iztērēts vairāk, citā – mazāk. Taču daudzi kļūdās, neveicot nākamo mēnešu budžetos attiecīgas izmaiņas. Piemēram, ja kādā mēnesī tiek iztērēts apģērbam vairāk par ieplānoto, nākamajā mēnesī šai pozīcijai jāieplāno attiecīgi mazāka summa. Summa noteikti nedrīkst palikt iepriekšējā vai, vēl ļaunāk, atrēķināta no ietaupījumiem. Savukārt, ja kādā pozīcijā rodas naudas pārpalikums, šī summa jānovirza iekrājumiem vai arī jārod tai derīgs pielietojums. Tērēt naudu tāpat vien, kamēr naudas resursi to pieļauj, nav laba doma.

6. Budžets sastādīts ar nepareiziem līdzekļiem

Pirms digitālā laikmeta vienīgie rīki budžeta sastādīšanai bija papīrs un pildspalva. Šobrīd pieejamas dažādas programmatūras un palīglīdzekļi. Lai cik labi tu arī nebūtu pārdomājis savu budžetu, ja tu tā sastādīšanai izmanto programmu, ar kuru īsti neproti rīkoties vai kas nav uzticama, tad skaitļos viegli var rasties kļūdas. Ir arī tādi līdzekļi, kas budžeta ikmēneša plānošanu nemaz neatvieglo. Ja tavs budžets kaut kur tiek paslēpts vai vispār pazūd, tad darbs ir veltīgi darīts.

7. Netiek ierēķināta tuvinieku ietekme

Šeit parasti sastopamas divu veidu kļūdas. Budžets tiek sastādīts ar pašam vai citam cilvēkam nereālu mērķi. Pirmajā gadījumā ir runa par centieniem pielīdzināt savus tērēšanas paradumus draugu vai radu līmenim. Otrajā gadījumā savukārt netiek ņemtas vērā dzīvesbiedra vai ģimenes iespējas un vēlmes. Tādējādi ģimenei šis budžets ir it kā uzspiests. Abos gadījumos gan budžets, gan ar to saistītais dzīvesveids nav ilgtspējīgi. Gudrāk būtu rēķināties gan ar saviem, gan dzīvesbiedra ienākumiem un vajadzībām.

Personīgais budžets un Elizabetes Varrenas „50-30-20” likums

ceturtdiena decembrī 13, 2018

Personīgā budžeta veidošana pārsvarā ir tīra matemātika. Visiem ienākumiem, izdevumiem un ietaupījumiem jābūt bilancē. Skaitļiem vienmēr ir savi negrozāmi likumi. Vai tu saskaiti 2+3 vai arī 3+2, iznākums būs tas pats un nebūs atkarīgs no tavas gribas. Taču no tevis un no izvēlētās budžeta sastādīšanas metodes atkarīgi saskaitāmo skaitļu lielumi. Ienākumu-izdevumu uzskaitei pamatā ir divi paņēmieni. Pirmais ir šāds: no ieņēmumiem atskaitīt visus pastāvīgos, obligātos izdevumus un tad skatīties, ko darīt tālāk ar atlikušo. Otrs paņēmiens: sadalīt ienākumus pa mērķiem. Katrai metodei ir savi plusi un savi mīnusi. Aizņēmumu skola iepazīstinās ar budžeta sastādīšanas metodi, kas pieder pie otrās grupas: Elizabetes Varrenas „50-30-20” likumu.

Kas ir Elizabete Varrena?

Elizabete Varrena (Elizabeth Warren), dzimusi 1949. gadā ASV, ir zinātniece un politiķe, kuras galvenais interešu objekts - vienkāršie cilvēki un viņu ekonomiskie apstākļi. Viņa par šo tēmu ir sarakstījusi vairākas grāmatas un rakstus, sniegusi milzum daudz interviju, kā arī strādājusi valsts iestādēs kā padomniece un kā senators. Viņa ir bijusi laikraksta Time veidotā pasaules 100 ietekmīgāko cilvēku sarakstā. Kopā ar savu meitu, Amēliju Varrenu, viņa sarakstīja grāmatu "All Your Worth: The Ultimate Lifetime Money Plan", kurā bija izklāstīts 50-30-20 budžeta veidošanas princips.

Kā darbojas „50-30-20” likums?

Pamatprincips ir ļoti vienkāršs – 50% ienākumu tiek tērēti obligātajiem tēriņiem, 30% - personīgajām vajadzībām un 20% - iekrājumiem vai kredītu atmaksai. Šis sadalījums nav akmenī cirsts. Katrs cilvēks var nedaudz mainīt šīs robežas, atkarībā no ienākumu apmēra un dzīves apstākļiem. Galvenais, lai katras pozīcijas īpatsvars paliek aptuveni tāds pats. Mērķis ir nosegt savus pašreizējos un nākotnes izdevumus esošo līdzekļu ietvaros. Pietam „50-30-20” likums dod tev noteiktu kontroli par savu naudu. Tādā veidā tu skaidri zini, ka nopelnītais tiks izlietots mērķtiecīgi, nevis izsviests kaut kur gaisā.

Sāc ar to, ka noskaidro savus ikmēneša ienākumus. Algotiem darbiniekiem tā ir katru mēnesi viena noteikta summa. Ja tavai algai tiek pieskaitīti arī bonusi vai ja esi pašnodarbinātais, tad ņem gada vidējo mēneša ienākumu. Tad sadali izdevumus pa trim grupām:

  1. 50% - dzīves vietas kredīts vai īres maksājums, komunālie maksājumi, komunikācijas pakalpojumi, pārtika, zāles un citi obligātie izdevumi. Ņem vērā – lai arī šie izdevumi ir obligāti, tos tomēr var kaut kādā mērā regulēt. Piemēram, pārskati savas mobilā telefona un interneta pakotnes, varbūt tās var nomainīt pret lētākām.
  2. 30% - kino, teātris, kafejnīcas, restorāni, treniņi un viss cits, kas pieder izklaidei un brīvā laika pavadīšanai. Tāds budžets, kur nav paredzēts nekāds prieciņš sev pašam, nav dzīvotspējīgs. Ir svarīgi šādus izdevumus saplānot budžetā pietiekami elastīgi, bet tā, lai tie būtu līdzsvarā ar pārējiem izdevumiem un nepārsniegtu tavas finansiālās iespējas. Tā tu izvairīsies no stresa un emociju radītiem nevajadzīgiem pirkumiem.
  3. 20% - kredītmaksājumi vai iekrājumi. Vismazākā, taču arī svarīgākā budžeta daļa. Tā paredzēta kredītu dzēšanai, nākotnes plāniem vai drošības spilvena veidošanai.
Kāpēc šī metode strādā?

„50-30-20” likuma labie panākumi slēpjas tā universālumā. Tas ir vienlaikus gan universāls, gan individuāls. Saliekot visu pa vietām, ir vieglāk sekot līdzi izdevumiem. Izklaide pārsniedz 30% robežu? Padomā, no kā varētu atteikties. Obligātie tēriņi ir tikai 40%? Lieliski! Pārējos 10% var novirzīt iekrājumiem. Šāda pieeja ir elastīga un der jebkuram. Individuāls ir tikai tavu konkrēto ienākumu lielums. Neviens tev neliek katru mēnesi atlikt tieši 200€ iekrājumiem, nē – tavi iekrājumi un arī kredītsaistības būs atbilstoši tavām iespējām.

Dzīve bez kredītkartes? Neiespējami! Bet varbūt tomēr?

otrdiena decembrī 4, 2018

Kredītkarte izskatās kā jebkura plastikāta karte maciņā, taču tās būtība ir daudz sarežģītāka. Tā ir kā abpusēji griezīgs zobens. No vienas puses – tas ir tik ērti, ka tā vienmēr ir pa rokai. Atmaksāšanu var veikt atbilstoši apstākļiem. Bet no otras puses – kredītkarte samazina finansiālo disciplīnu, bieži vien tieši šīs ērtības dēļ. Tikai ievieto aparātā, un pirkums ir noticis. Un, jo vairāk pērc, jo vairāk naudas pazūd procentu maksāšanas dienās.

Tā vari drīz vien nonākt situācijā, kad kopumā samaksā vairāk nekā lieta ir vērta. Pat ja esi atbildīgs kartes lietotājs un ar dzelzs gribasspēku, labāk tomēr dzīvot bez kredītkartes. Šeit daži ieteikumi, kā to labāk sasniegt.

1. Iepazīsties ar savas kredītkartes noteikumiem un sastādi plānu, lai tiktu vaļā no parādiem

Kredītkartes limitu atcerēties ir viegli, bet vai vari pateikt, cik liela ir gada procentu likme un ikmēneša uzturēšanas maksa? Mūsdienās ir dažādas kredītu iespējas – vai esi pārliecināts, ka tavai kredītkartei ir tie izdevīgākie noteikumi? Ar kredītkarti ir ļoti viegli nonākt tā saucamajā aizņēmumu aplī, tāpēc kritiski novērtē savus līdzšinējos maksājumus un konta stāvokli. Sagatavo plānu, kā to dabūt virs nulles bez papildu aizņemšanās.

2. Slēdz kredītkartes kontu un turpmāk maksā ar debetkarti vai skaidrā naudā.

Skan tik pašsaprotami, kāpēc to vispār pieminēt? Pieredze rāda – ja nav kredītkartes, arī tēriņi ir mazāki. Slēdzot kontu, uzreiz zūd iespēja atkal ļauties kārdinājumam. Tu uzreiz būsi spiests rūpīgāk apdomāt pirkumus, jo visa tērējamā nauda nāks tieši no tava konta atlikuma vai naudasmaka. Ja līdz šim maksātās summas dažkārt šķiet abstraktas, tad tagad tās jau šķitīs pavisam īstas, tāpēc būsi spiests atteikties no dažiem labiem nevajadzīgiem tēriņiem.

3. Sastādi budžetu un sāc krāt.

Ja bieži izmanto kredītkarti, tad pamazām zūd pārskats par saviem ienākumiem un izdevumiem. Raksti savus ieņēmumus un izdevumus tabulā un skaties, ko tur varētu mainīt. Ir vērts arī padomāt par uzkrājumiem. Iepriekš zināmus lielākus izdevumus (riepas, degviela, sadzīves tehnika, Ziemassvētku dāvanas un tml.) var plānot iepriekš. Ir gan arī tādi apjomīgi izdevumi, kuri uzrodas negaidīti. Tāpēc iespējami ātrāk jāsāk atlikt naudu šādiem gadījumiem. Katrs ietaupītais eiro ir nozīmīgs. Pat ja nebūsi paspējis sakrāt visu vajadzīgo summu, nepieciešamā aizdevuma summa jau būs mazāka.

4. Vairs nevarēsi iepirkties internetā? Pārformē savu debetkarti.

Iepērkoties internetā vai rezervējot viesnīcu, bieži nepieciešama kredītkarte. Bet vai tiešām? Bankas piedāvā arī debetkartes ar dažādām papildiespējām, kā arī virtuālās kredītkartes. Tādā veidā vari izmantot kredītkartes īpašības neaizņemoties. Tā ka ej uz internetbanku un izpēti, kādas iespējas banka tev piedāvā.

5. Izproti atšķirību starp vajadzībām un vēlmēm.

Mums visiem ir vājās vietas, tāpēc mēs nespējam veikalā izvēlēties tikai pašu nepieciešamāko. Impulsa pirkumus vēl vairāk veicina makā esošā kredītkarte. Iemācies atpazīt tos brīžus, kad roka stiepjas pēc kaut kā ne pārāk nepieciešama, tad arī zudīs vajadzība pēc kredītkartes.

6. Pirms pērc dārgu lietu, salīdzini cenas.

Dažādi pētījumi pierāda, ka cilvēki ar kredītkarti mēdz veikt tieši tās dārgākās izvēles. Pirms iegādājies kaut ko lielāku, salīdzini tā cenas dažādos veikalos. Varbūt kaut kur piedāvā to pašu vai līdzvērtīgu preci lētāk vai ar izdevīgākiem pēcapmaksas noteikumiem, nekā pērkot ar kredītkarti.

Kas no acīm ārā, tas arī no prāta ārā. 

Viss minētais liekas tik loģisks, taču tu vēl neesi gatavs atteikties no kredītkartes? Ja nu rodas kādi neparedzēti apstākļi? Nu labi, tad iebāz to kredītkarti kaut kur dziļi skapī. Vienkāršs triks, kā atteikties no impulsa pirkumiem. Kāpēc riskēt?