Finanšu ietekme uz pāru attiecībām

ceturtdiena jūnijā 20, 2019

Bieži izskan viedoklis, ka, apprecoties vai vienkārši dzīvojot kopā, finansiālā nākotne ir drošāka. Uzsākot kopīgu dzīvi, izdevumiem uz cilvēku vajadzētu samazināties, savukārt ienākumu bāzei - augt. Protams, ar nosacījumu, ka abiem partneriem naudas lietas ir kārtībā un visi ar naudas lietām saistītie lēmumi tiek pieņemti kopā. Uzsākot ilglaicīgas attiecības, svarīgs faktors ir caurskatāmība un paredzamība - slepenībā vai steigā pieņemti finansiālie lēmumi var ļoti kaitēt kā pāra attiecībām, tā arī katra individuālajam finansiālajam stāvoklim.

Pie  mums laiku pa laikam vēršas klienti, kuru finansiālais stāvoklis ir sarežģījies tieši pēc attiecību uzsākšanas,  tāpēc ar TF Bank juristu izveidojām pamatīgu pārskatu par galvenajiem finanšu aspektiem, kas ietekmē pāru attiecības un kurus vajadzētu zināt ikvienam, neatkarīgi no pašreizējā attiecību stāvokļa.

1. Dažādas mantiskās attiecības

Slēdzot laulību, mantiskās attiecības var risināt vienā no trim veidiem: kopīgs īpašums, šķirtais īpašums vai īpašuma pieauguma ieskaits.

Kopīgs īpašums – no visa, kas tiek iegādāts laulības laikā, vienlīdzīgas daļas pieder katrai no pusēm. Tāpēc visi darījumi būtu jāveic kopīgi. Pirms laulības iegūtais īpašums pieder katrai personai atsevišķi un šķiršanās gadījumā dalīts netiek. Taču te ir divi “bet”. Piemēram, ja dzīvesvieta ir dalītais īpašums, ja tas tiek izmantots ģimenes interesēs, īpašnieks var ar to rīkoties, tai skaitā aplikt ar hipotēku, atsavināt, nodot lietošanā trešajai personai un tamlīdzīgi,  tikai ar dzīvesbiedra piekrišanu. Tāpat arī, ja īpašums iegādāts kredītā, kas tiek atmaksāts no kopējiem ienākumiem, šķiršanās gadījumā otra puse var pieprasīt pusi iemaksātās naudas atpakaļ (pat ja tā nav nekustamā īpašuma īpašnieks).

Šķirtais īpašums – īpašums pieder tam, uz kā vārda ir reģistrēts. Kopīgs īpašums tiek iegādāts pēc vienošanās. Piemēram, ja pāris nopērk dzīvokli, kuru reģistrē uz A vārda, bet kredītmaksājumus veic B, tad pēc šķiršanās šis nekustamais īpašums paliek personai A. Taču, ja īpašums tiek reģistrēts uz abu vārda, šķiršanās gadījumā tas tiek sadalīts.

Īpašuma pieauguma ieskaits – katra no pusēm ir laulības laikā iegādātā īpašuma vienīgais īpašnieks, un tā arī atbild par saistībām. Izņēmums ir ģimenes kopējās dzīvojamās platības iegāde. Tam vajadzīga abu pušu piekrišana, neatkarīgi no tā, kam īpašums piederēs. Veicot ieskaitu par laulības laikā iegādāto īpašumu, netiek ņemts vērā šāda veida īpašums: pirms laulībām kādam no laulātajiem īpašumā esošā manta, laulības laikā bez maksas iegūtā manta, tiesības, kas izriet no kaitējuma veselībai vai ķermeņa bojājumiem, kā arī valsts un obligātās pensiju apdrošināšanas, kā arī īpašums, kas ir iegādāts uz tāda īpašuma rēķina, uz kuru neattiecas ieskaits.
Bez jau minētajiem variantiem mantiskās attiecības var regulēt ar laulības līguma palīdzību.

2. Ienākumi un to plānošana

Pirms pastāvīgu attiecību uzsākšanas katrai no pusēm jau ir izveidojušies savi tērēšanas un uzkrāšanas paradumi. Atšķirīga ir arī cilvēku attieksme pret budžeta plānošanu. Uzsākot kopdzīvi, pāris izstrādā kopīgu ienākumu-izdevumu sistēmu. Vairumā gadījumu abi vienojas par to, kā tiek sadalīti ikdienas izdevumi, kā arī par lielākiem izdevumiem tuvākajā nākotnē (piem., brīvdienu ceļojums, auto iegāde un tml.). Taču par tālāko nākotni parasti daudz nedomā.

Nākotni ietekmē, piemēram, aplokšņu alga. Ja visi vai daļa ienākumu ir nelikumīgi, tas ir slikts variants abām pusēm. Šajā gadījumā var būt ne tikai  problēmas dabūt kredītu vai valsts atbalstu – aplokšņu alga būtiski negatīvi ietekmē arī iespēju aizsargāt savas tiesības. Tādējādi grūtībās nonāk arī darbinieka dzīvesbiedrs, kuram nākas segt vairāk pāra kopējo izdevumu. Īpaši smagi tas ir tādā gadījumā, ja aplokšņu algas saņēmējs saslimst vai nokļūst nelaimes gadījumā un zaudē darbaspējas.

Otrs spilgts piemērs skar tos, kas otro reizi uzsāk kopdzīvi vai dodas laulībā. Ja vienai vai abām pusēm ir bērni no iepriekšējās kopdzīves, tie ir jāturpina uzturēt arī pēc jaunās kopdzīves uzsākšanas. Negribam vilkt svītru pāri romantikai, tikai aicinām pamatīgi pārdomāt savu budžetu - iepriekšējās kopdzīves saistības nevar izzust vienā dienā.

Dažkārt tiek pieņemts lēmums visus ģimenes ienākumus ieskaitīt kopējā kontā. Taču var gadīties, ka tas tiek darīts, lai izvairītos no tiesu izpildītājiem, ierobežotu kaitīgu dzīvesveidu, vai arī nolūkā veikt ekonomisko vardarbību. TF Bank jurists iesaka uzmanīgi izturēties pret ideju ieskaitīt savus ienākumus kāda cita kontā. Ja neskaita kopīgā īpašuma režīmu, kopīga konta pārvaldīšana ir vienošanās jautājums. Ja kādā brīdī sāks šķist, ka otra puse tevi ierobežo, to būs gandrīz neiespējami pierādīt.

3. Kopdzīve un kredīti

Vēl viena izplatīta prakse: ģimenes vajadzībām tiek paņemts kopīgs kredīts vai arī nopirkta sadzīves tehnika uz nomaksu. Parasti kredītu noformē uz viena dzīvesbiedra vārda, taču to maksā abi, vai arī sadala izdevumus kā citādi. Ja attiecības ir stabilas un ģimenes budžets sastādīts saprātīgi, tad šis ir labs risinājums. Taču, ja neesat drošs par savu kopdzīvi, tad pirms līguma parakstīšanas labāk piebremzēt un padomāt, jo strīda gadījumā otra puse var paziņot, ka par šādu kredītu neko nezina un tā atmaksu neveiks.

Taču, ja viena puse paņem šādu kredītu, otrai nezinot un vēlāk nespēj to nomaksāt,  kredīta devējs var griezties tiesā un pieprasīt aizdevumu atdot. Tad tiks pieprasīta kopīpašuma sadalīšana, lai pārdotu parādā esošā dzīvesbiedra daļu, un tas var radīt ļoti apgrūtinošu situāciju otram. Ņemot kopīgu kredītu, pārdomājiet visus iespējamos scenārijus. Var gadīties ne tikai strīdi, bet arī citi nepatīkami apstākļi: ilgstoša slimošana, darba zaudējums, dažādi nelaimes gadījumi – jums vienmēr jābūt arī plānam B.

4. Neveiksmīgs bizness un valdes locekļa saistības

Uzsākot kopdzīvi, jānoskaidro, ar ko īsti otra puse nodarbojas un kāda ir attiecīgās nozares perspektīva. Jāatceras, ka uz valdes locekļiem attiecas citi bezdarba apdrošināšanas noteikumi un ka viņiem par saviem lēmumiem var nākties atbildēt finansiāli.

Piemēram, ja valdes locekļa vainas dēļ uzņēmums cieš zaudējumus, tie, visticamāk, būs jāatmaksā no personīgajiem līdzekļiem. Lai nomaksātu dažādus sodus un sankcijas, valdes loceklis spiests ķerties pie personīgajiem kontiem un īpašumiem. Ja ar tiem nepietiek, jāpārdod sava daļa no kopīgā īpašuma. 

5. Mantošana

Kopīgā īpašuma režīmā katrai no pusēm pieder puse kopīgā īpašuma. No mirušā dzīvesbiedra palicējs manto vēl vismaz 25% (ja ir pirmās pakāpes mantinieki – bērni), pārējā daļa tiek sadalīta pārējo mantinieku starpā. Ja pirmās pakāpes mantinieku nav, dzīvesbiedra mantojuma daļa palielinās. Ja kopdzīve bija nereģistrēta, tad mirušā dzīvesbiedra daļu otra puse var mantot tikai, ja tas ir noteikts testamentā.

Mantojuma pieņemšana nav obligāta, taču, ja mantojumu pieņemat, tas jāpieņem pilnībā. Diemžēl nav iespējams, ka mantojat nekustamo īpašumu, automašīnu un citas noderīgas lietas, bet parādus atstājat kādam citam. Ja nezināt, cik lieli ir dzīvesbiedra parādi, varat prasīt mantojamā īpašuma inventūru. Protams, tas saistīts ar zināmiem izdevumiem, un inventūras pieprasījums jāiesniedz trīs mēnešu laikā pēc tam, kad mantinieks uzzina, ka mantojums varētu nebūt pietiekams parādu segšanai. Ja izrādās, ka mantojums ir ar mīnus zīmi (saistību ir vairāk nekā īpašuma), tad, lai atbrīvotos no saistībām, parasti pēc mantojuma pieņemšanas tiek izsludināts mantotā īpašuma bankrots.

Veikalnieks grib tavu naudu. Un daudz!

ceturtdiena jūnijā 13, 2019

Vai tev ir tā gadījies, ka tu aizej uz veikalu nopirkt maizi, pienu vai citu produktu, bet pārnāc mājās ar pilnu iepirkumu maisu? Esi godīgs – tā gadās ikvienam. Tāpēc, uz veikalu ejot, vienmēr der atcerēties, ka veikalnieki dara visu, lai tu, vājš cilvēks būdams, veikalā atstātu iespējami vairāk naudas.

Tas, kā likt cilvēkiem pirkt vairāk, ir vesela zinātne, ar ko diendienā nodarbojas tirdzniecības uzņēmumi visā pasaulē. Tiek pētīta cilvēku uzvedība veikalos, psiholoģija, tirdzniecības vides dažādu aspektu iedarbība uz cilvēku. Un tiek veikti ne tikai pētījumi, bet to rezultāti arī tiek likti lietā, lai ietekmētu tavu rīcību un liktu tev pirkt vairāk.

Šie ir daži knifi, ar kuru palīdzību tiek ietekmēti cilvēku iepirkšanās paradumi:
  • Preču izvietojums. Vai tu esi kādreiz padomājis, kāpēc piena produktu plaukts, kur atrodas visbiežāk patērētie produkti, ir tālākajā veikala stūrī? Vai kāpēc augļu nodaļa parasti ir tūlīt pie ieejas? Un kāpēc mazajām šokolādītēm un konfektēm uz kociņa jābūt tieši pie kases, kur tos noteikti pamanīs tavs bērns? Nejaušībai te nav vietas, un tas viss ir tā izkārtots ar nolūku. Mērķis ir izvadīt cilvēku cauri visam veikalam, lai viņš no plauktiem paķertu iespējami vairāk preču ar domu “gan jau noderēs”.
  • Iepirkšanās vide. Nejaušība nav arī gaisa temperatūra veikalā, veikalā skanošā mūzika, smaržas un gaisma. Kāpēc veikala letē gaļa vienmēr izskatās svaigāka un sarkanāka nekā mājās? Un kāpēc bulciņas tik ļoti kārdinoši smaržo, īpaši, kad vēders ir tukšs?
  • Preču komplekti. Tautā klīst leģendas par gadījumu, kad vīrietis ienāca apģērbu veikala vīriešu nodaļā pēc zeķēm, bet prasmīgais pārdevējs pamanījās šīm zeķēm klāt pārdot uzvalku kopā ar kaklasaites adatu un aproču pogām. Tā ir ļoti lieliska pārdošanas stratēģija – salikt kopā saderīgas preces un censties pārdot tās visas kopā. Tāpat arī siera plaukta vidū iederas vīna pudele, blakus apaviem – zeķes, pie alus plaukta – čipsi. Ir taču tik ērti, ka ideāli saderīgi produkti ir novietoti blakus, un tev pēc tiem nav jāmēro ceļš pāri visam veikalam. Kā lai tam pretojas?

Protams, šeit var rasties jautājums, vai man, vienkāršam cilvēkam, vispār ir kāda izvēles brīvība, ko veikalā pirkt, vai viss jau ir izlemts manā vietā? Tik traki jau, par laimi, nav, jo gala lēmumu jau pieņem tu pats. Labs ierocis cīņā pret veikalnieku viltībām ir neiet uz veikalu izsalkušam, kā arī jau iepriekš izveidot pirkumu sarakstu, pie kura stingri turēties.

 

Tie mazie finansiālie netikumi – ir pienācis laiks tos apkarot!

otrdiena februārī 5, 2019

Būsim godīgi, mēs visi ik pa laikam grēkojam. Gadās, ka mazliet šmaucamies gan darbā, gan mājas darbos, aprijam šokolādes tāfelīti vienā paņēmienā, atliekam treniņu uz dienu vai vairākām. Un kurš no mums gan, ejot uz veikalu vai citur, neatļaujas nelielos iepriecinājumus – vai tā būtu līdzņemamā kafija, romāns vai kāds nieciņš… Tie taču ir mazi izdevumi. Tomēr tādi mazi tēriņi laika gaitā kļūst par īstiem finanšu grēkiem, kas gluži nemanāmi no grēkotāja naudasmaka izvilina ievērojamas summas. Šai naudai varētu atrasties saprātīgāks pielietojums. Taču mums ir labas ziņas. Šādus mazos tēriņus konstatēt un kontrolēt ir visai viegli.

Finansiālos grēkus parāda konta izraksts.

Finansiālie grēki patiesībā jau nav nekas cits kā daļa no mūsu ikdienas paradumiem. Darbdienas rutīnā tos tāpat vien pamanīt grūti. Tāpēc jāņem talkā skaitļi. Skaties savus kartes darījumus mēnešu griezumā. Der arī veikalu čeki. Vai ir kaut kas, kas ik pa laikam atkārtojas? Kāda vieta vai kāds produkts? Cik bieži tas atkārtojas? Par katru pozīciju, kas bieži parādās, pajautā sev: vai tiešām tas tev ir tik bieži nepieciešams? Kas notiks, ja pirksi to retāk vai atteiksies vispār? Cik daudz naudas tu tā vari ietaupīt?

Uzstādi īstermiņa mērķi.

Kad esi atradis savus finansiālos grēkus, tad tas jau ir solis pretī uzvarai, tomēr skaidrs, ka atbrīvošanās no tiem nenotiks vienā dienā. Ieradumus lauzt ir grūti. Tāpēc iesakām izvēlēties kādu saprātīgu laika posmu, piemēram, 3 dienas, nedēļu, mēnesi vai divus, kurā atturies no saviem mazajiem finansiālajiem grēkiem. Kad tas pagājis, tad novērtē sasniegto un, ja nepieciešams, izdari izmaiņas un nospraud jaunu mērķi. Ja tomēr mani, ka pietrūkst gribasspēka, tad sevis motivēšanai vari izmantot dažādas viltības. Piemēram, katru dienu ievelc kalendārā krustiņu, ieliec telefonā atgādinājumu, pie sienas pielīmē plakātu vai arī, kas ir visefektīvāk, katru dienu noteiktajā periodā attiecīgo naudas summu ieliec krājkasītē.

Izvairies no faktoriem, kas mudina uz tēriņiem.

Pārdomā, kāpēc tu tik bieži tērē naudu attiecīgajai lietai. Vai aiz garlaicības? Vai arī ērtības labad? Joka pēc? Tas palīdz mazināt stresu? Kad noskaidrosi cēloni, vari meklēt risinājumu. Dažreiz tas ir vienkāršs, piemēram, pietiek tikai izmainīt ikdienas maršrutu. Citreiz toties risinājuma atrašana būs īsts izaicinājums. Nebaidies izmēģināt dažādus variantus un nepieciešamības gadījumā lūdz padomu.

Vecos ieradumus aizvieto ar jauniem.

Pieņemsim, ka tu katru darbdienas rītu nopērc kafiju par diviem eiro. Tā kā mēnesī ir vidēji 20 darba dienas, tu rīta kafijai iztērē 40 eiro mēnesī. Vai nebūtu labāk nopirkt sev jaunu, skaistu līdzņemamo krūzi, presējamo kanniņu un paciņu kafijas, bet naudas pārpalikumu sakrāt, piemēram, mazam atvaļinājumam SPA centrā? Vai varbūt pat kaut kam lielākam?

Biedrojies ar cilvēkiem, kuriem ir citādi paradumi.

Dažu ieradumu, piemēram, smēķēšanas atmešanai ir nepieciešams mainīt kompāniju. Atteikties no kaut kā, par ko tev nepārtraukti atgādina, ir grūti, taču ne neiespējami. Labāk turēties kopā ar tiem, kuriem nav šo ieradumu. Vēl labāk ir draudzēties ar tiem cilvēkiem, kam ir tāds pats mērķis kā tev vai kuru dzīvesveids kaut kādā veidā var tev palīdzēt.

Ja paslīdi, tad atkal celies.

Ieradumus nevar mainīt vienā naktī. Tas nav nekas slikts, ja gadās paslīdēt. Tādos gadījumos vajag sev piedot un censties saglabāt pozitīvu domāšanu. Vienmēr paturi prātā, ka to dari savās interesēs un ka iznākums ir pūļu vērts. Palīdzēs arī tas, ja mēģināsi vēlamo rezultātu vizualizēt. Iztēlojies bildi, kāda būs tava dzīve pēc mērķa sasniegšanas, un tā būs krietni vieglāk tiekties uz to.

Novēlam tev labas sekmes savu finansiālo netikumu apkarošanā!

Zīmēšanās jeb kā gūt pašapziņu?

ceturtdiena janvārī 31, 2019
Kas ir zīmēšanās?

Tā ir pastiprināta nosliece uz luksusa preču un pakalpojumu iegādi, tādējādi demonstrējot savu sociālo un ekonomisko statusu. Citiem vārdiem sakot, tā ir plātīšanās un sava prestiža uzkrītoša demonstrēšana. Cilvēkiem, kuriem ir attiecīgais stāvoklis sabiedrībā, šāda izturēšanās ir normāla vai pat obligāta. Neviens nespēj citādi iztēloties slavenus mūziķus, aktierus un citas slavenības.

Bet kā ar parastajiem cilvēkiem? Kam gan nepatiktu dārga kaklarota, dizaineru soma vai luksusa apģērbs? Skaistās mantas taču nav nekas slikts, vai ne?

Te nu būtu vispirms jāpajautā, ar kādu mērķi luksusa preces tiek iegādātas?

Skaidrs, ka ne jau to funkcionalitātes dēļ. To pašu funkcionalitāti veic arī lētākas mantas. Viens no iemesliem ir tāds, ka cilvēks grib demonstrēt savu augsto stāvokli, pateicoties kuram var atļauties šīs dārgās mantas. Otrs, daudz izplatītāks iemesls ir savas pašapziņas celšana. Šis ir dzinulis visdažādāko sociālo slāņu piederīgajiem. Ar luksusa preču palīdzību pašapziņas iztrūkums tiek kompensēts ar citu cilvēku atzinību. Iegādātās preces parasti neatbilst patērētāja patiesajam statusam.

Taču problēma ir tā, ka nebūt nepietiek ar vienu pašu dārgu mantu. Zelta pulkstenis prasa arī atbilstošu apģērbu, bet jaunāko viedtālruņa modeli drīz vien apsteigs vēl jaunāki modeļi. Bet sliktākais ir tas, ka tas nopirktais apbrīns ir īslaicīgs un virspusējs.  Tādējādi cilvēka izdevumi ir palielinājušies, turpretī ekonomiskā un personiskā labklājība – ne. Pat ja naudasmaks šobrīd atļauj zināmu izšķērdību, nākotnes stabilitātes interesēs tomēr labāk atrast lētākus un efektīvākus līdzekļus, kā pacelt pašapziņu.

Kā pacelt pašapziņu?

Ir vairāki veidi, kā celt pašapziņu:

  • Uzraksti, kādi ir tavi līdzšinējie sasniegumi. Turi šo sarakstu redzamā vietā, lai sev atkal un atkal atgādinātu, ko līdz šim esi sasniedzis, lai tas tevi iedvesmotu jaunām aktivitātēm.
  • Apzinies savas stiprās puses. Neviens neprot visu, kā arī visi neprot to, ko proti tu. Tā ir vērtība pati par sevi, un, attīstot savas stiprās puses, tā aizvien pieaug.
  • Ieguldi savā labajā reputācijā. Lai tava labā reputācija iet tev pa priekšu un nav atkarīga no modes lietām.
  • Attīsti savu garu. To var darīt ikviens, turklāt tas ir salīdzinoši vienkārši un lēti. Toties skaisto ārējo iespaidu ātri vien sagraus nesakarīga runa un garlaicīga personība.
  • Esi atvērts jaunai pieredzei. Augot pieredzei, bailes no nezināmām situācijām un lietām samazinās.
  • Uzlabo savu ķermeni. Ķermeņa valoda ir tikpat nozīmīga vai pat vēl nozīmīgāka nekā runa. Ar pāris vienkāršiem paņēmieniem var pacelt pašapziņu, kā arī uzlabot citu cilvēku viedokli par tevi.
  • Ienes savā dzīvē aizvien vairāk pozitīvā. Tā var būt darbavietas maiņa, treniņu apmeklējums, sarunas ar dzīvesgudriem cilvēkiem, jauns hobijs vai citas nodarbes, kas rada dzīvē prieku.

Visi šie paņēmieni palīdzēs tev rast stingru pamatu zem kājām, tādējādi dārgās mantas zaudēs nozīmi tavās acīs.

Luksusa preces nav nekas slikts – tām ir savs laiks un vieta.

Lai tērētu, vispirms jābūt naudai, ko tērēt. Skatoties dārgo zīmolu reklāmas, bieži piezogas doma: ”Tu esi tā vērts, tu esi to pelnījis”. Šīs preces ir domātas cilvēkiem, kam pietiek naudas nākotnes nodrošināšanai un paliek pāri arī tam, lai baudītu sava darba un panākumu augļus. Taču ar luksusa preču palīdzību nav vērts mēģināt uzlabot citu domas par sevi un celt pašapziņu. Tās visas ir lietas, kam ātri zūd vērtība. Attīstot personību un ceļot savu pašapziņu dažādos veidos, ir iespējams sasniegt vairāk, un sasniegtais būs noturīgāks. Toties naudu ir prātīgāk investēt pragmatiski – likvidēt parādus, veidot iekrājumus un arī piepildīt lielākus sapņus.

7 izplatītākās kļūdas, ko pieļauj, sastādot personīgo budžetu

otrdiena janvārī 29, 2019

Gada sākums ir labākais laiks savu ienākumu-izdevumu un finansiālo mērķu analīzei un personīgā budžeta sastādīšanai. Tas gan ir jāuztur visu laiku, katru mēnesi. Taču budžeta sastādīšanai ir savas vietas, kuras nedrīkst nepamanīt, citādi vari iekulties lielākās vai mazākās problēmās. Šeit uzskaitīsim septiņas izplatītākās kļūdas, kuras mēdz pieļaut savu vai ģimenes naudas lietu plānošanā. Jācer, ka tavā budžetā to nebūs.

1. Plānošana no algas dienas līdz algas dienai

Citiem vārdiem sakot, visi katra mēneša ienākumi pilnā apjomā tiek izplānoti mēneša parasto izdevumu segšanai. Netiek ierēķinātas varbūtējās paša vai tuvinieku saslimšanas, sadzīves tehnikas un auto remonti, ne arī citi ārkārtas apstākļi. Taču būtu jāparedz vesela rinda neparedzamu izdevumu. Citādi budžetā var rasties iztrūkums uz vairākiem mēnešiem.

2. Netiek pārdomāti lielāki vai sezonas pirkumi

Svētki, dzimšanas dienas un citi nozīmīgi datumi ir katru gadu noteiktā laikā, un tomēr tos parasti aizmirst iekļaut budžetā. Šeit ietilpst arī dažādas sezonas sākuma darbības un pirkumi: pavasara darbi dārzā, vasaras atvaļinājums, apkures perioda sākums, riepu maiņa, skolas laika sākums, mājas izrotāšana uz Ziemassvētkiem, sadzīves tehnikas nomaiņa u.c. Ja dodies uz veikalu tikai tad, kad vajadzība jau uzradusies, tad izdevumi būs lielāki. Tāpēc izpēti kalendāru un katra mēneša budžetā ieliek attiecīgu atzīmi. Plānoti pirkumi parasti ir lētāki. Pie tam, dažiem labiem pirkumiem ir vērts sākt krāt jau dažus mēnešus iepriekš.

3. Tiek aizmirsta dzīve ārpus mājas

Kur tu ēd pusdienas darbdienās? Vai tu dažkārt dodies uz kino, teātri vai koncertu? Kādi ir tavi hobiji? Šīs jomas ir grūti ieplānot budžetā, taču patiesībā uz tām tiek tērēts katru mēnesi. Protams, ka nevar jau iepriekš paredzēt visus koncertus un sabiedriskos pasākumus. Taču iesakām katru mēnesi ieplānot budžetā kādu noteiktu summu šiem mērķiem. Kad uzrodas kāds naudas pārpalikums, tad atliec to šāda veida pasākumiem. Ja tu izslēgsi visas izklaides no budžeta, tad kādā brīdī izrādīsies, ka visa dzīve sastāv tikai no darba un pienākumiem, līdz ar to arī zudīs motivācija kaut ko plānot un kontrolēt.

4. Netiek kontrolēti tēriņi

Kad budžets sastādīts, tas katru mēnesi arī jākontrolē. Vai pārtikai tika iztērēta ieplānotā summa? Vai iekrājumiem paredzētā summa ir atlikta? Noteikti derētu pavērtēt, vai kādai jomai nevajag atlicināt vairāk un vai uz kādas citas jomas rēķina savukārt nevar ietaupīt. Laiku pa laikam jāpakontrolē arī izmantojamo pakalpojumu cenas un kredītu maksājumu apjomi. Paliekot komforta zonā, vari zaudēt dažu labu izdevīgu piedāvājumu un tādējādi visu laiku pārmaksāt.

5. Netiek ierēķināti iztrūkumi un pārpalikumi

Dzīvi nevar 100% iepriekš izplānot, tādēļ ir dabiski, ka vienā mēnesī tiek iztērēts vairāk, citā – mazāk. Taču daudzi kļūdās, neveicot nākamo mēnešu budžetos attiecīgas izmaiņas. Piemēram, ja kādā mēnesī tiek iztērēts apģērbam vairāk par ieplānoto, nākamajā mēnesī šai pozīcijai jāieplāno attiecīgi mazāka summa. Summa noteikti nedrīkst palikt iepriekšējā vai, vēl ļaunāk, atrēķināta no ietaupījumiem. Savukārt, ja kādā pozīcijā rodas naudas pārpalikums, šī summa jānovirza iekrājumiem vai arī jārod tai derīgs pielietojums. Tērēt naudu tāpat vien, kamēr naudas resursi to pieļauj, nav laba doma.

6. Budžets sastādīts ar nepareiziem līdzekļiem

Pirms digitālā laikmeta vienīgie rīki budžeta sastādīšanai bija papīrs un pildspalva. Šobrīd pieejamas dažādas programmatūras un palīglīdzekļi. Lai cik labi tu arī nebūtu pārdomājis savu budžetu, ja tu tā sastādīšanai izmanto programmu, ar kuru īsti neproti rīkoties vai kas nav uzticama, tad skaitļos viegli var rasties kļūdas. Ir arī tādi līdzekļi, kas budžeta ikmēneša plānošanu nemaz neatvieglo. Ja tavs budžets kaut kur tiek paslēpts vai vispār pazūd, tad darbs ir veltīgi darīts.

7. Netiek ierēķināta tuvinieku ietekme

Šeit parasti sastopamas divu veidu kļūdas. Budžets tiek sastādīts ar pašam vai citam cilvēkam nereālu mērķi. Pirmajā gadījumā ir runa par centieniem pielīdzināt savus tērēšanas paradumus draugu vai radu līmenim. Otrajā gadījumā savukārt netiek ņemtas vērā dzīvesbiedra vai ģimenes iespējas un vēlmes. Tādējādi ģimenei šis budžets ir it kā uzspiests. Abos gadījumos gan budžets, gan ar to saistītais dzīvesveids nav ilgtspējīgi. Gudrāk būtu rēķināties gan ar saviem, gan dzīvesbiedra ienākumiem un vajadzībām.