Teksts sīkajā drukā tavā kredīta līgumā ir ļoti būtisks

otrdiena februārī 18, 2020

“Paņemt kredītu ir vienkārši. Tikai paskaties, kas piedāvā zemākos procentus un sūti iesniegumu.” Vai tiešām?

Gan jau ikviens būs dzirdējis par tiem noteikumiem, kas rakstīti “sīkajā drukā”. Kāpēc tos tā sauc? Tāpēc, ka parasti tie ir uzdrukāti sīkiem burtiem neuzkrītošā vietā, piemēram, iesnieguma lapas otrā pusē. Sīkā druka izmantota galvenokārt jau tāpēc, ka to ir daudz, bet jāpatur prātā, ka ikviens pakalpojuma sniedzējs, stāstot par savu produktu, kaut ko vēlas uzsvērt vairāk, bet kaut ko citu – mazāk. Taču klientam nereti daudz svarīgāka ir tā informācija, kas ir “sīkajā drukā”, nekā tā, kuru pakalpojuma sniedzējs grib uzsvērt. Taču, par laimi, TF Bank nesen veiktā aptauja parādīja, ka cilvēki arvien vairāk pievērš uzmanību tieši šiem noteikumiem, ne zīmola atpazīstamībai.

Kas tad ir šīs “sīkās drukas izmaksas”, kuras pirmajā brīdī it kā varētu neņemt vērā? Parasti tās ir dažādas papildmaksas un ar atmaksas grafiku saistīti dažādi “bet”, taču ir vēl arī citi punkti. Sniegsim ieskatu dažās niansēs, kam būtu jāpievērš uzmanība:

Kredīta atmaksas termiņa pagarināšana. Kaut gan it kā ir pats par sevi saprotams, ka pirms kredīta ņemšanas ir rūpīgi un vairākkārt jāpārskata savs finansiālais stāvoklis, nevar tomēr izslēgt gadījumu, ka ikmēneša atmaksas summa tomēr ir pārāk liela un rodas vēlme pagarināt kredīta atmaksas termiņu. Noteikti noskaidro, cik tavs kredīta devējs prasa par šādu līguma noteikumu izmaiņu.

Kredīta brīvdienu noformēšana. Var gadīties tāda situācija, ka ir nepieciešama neliela pauze no kredīta maksājumiem: darba zaudēšanas, veselības problēmu vai kādu negaidītu izdevumu dēļ. Visi lielākie kredītu sniedzēji piedāvā kredīta brīvdienu iespējas, taču pārsvarā šis pakalpojums maksā krietnu naudiņu.

Kredīta pirmstermiņa atmaksa. Jā, arī par šo vienkāršo lietu daļa kredīta devēju var prasīt papildu maksu!

Citu kredītlīguma noteikumu grozīšana. Visas citas iespējamās (vai pirmajā brīdī pat šķietami neiespējamās) maksas. Tāpēc varam tikai silti ieteikt tomēr izlasīt visus sīkajā drukā rakstītos punktus un rēķināties ar dažādajām ar kredīta ņemšanu saistītajām papildmaksām, kas kopā var sastādīt krietnu summu.

Vienmēr izlasi līgumu! Trīs pamācoši stāsti par apdrošināšanu

ceturtdiena janvārī 23, 2020


Ņemot kredītu mājoklim, vienmēr ir noteikums iegādāto īpašumu apdrošināt. Diemžēl bieži vien kredītņēmēji pret šo pienākumu izturas vieglprātīgi un pieņem, ka nav īpašas nozīmes, kādu apdrošināšanas paketi izvēlēties, tāpēc nereti izvēlas lētāko. Aprakstīsim trīs gadījumus no dzīves, kas liks nopietni aizdomāties par apdrošināšanas nozīmi.

“Esam palikuši bez mājām?“

Aina un Modris ar kredīta līdzekļiem iegādājās rindu māju. Banka viņiem vairākkārt atgādināja, ka mājoklis jāapdrošina, un informēja, ka, ja ģimene bankai neiesniegs apdrošināšanas līgumu, tad banka pati noslēgs līgumu viņu vietā.

Jaunā ģimene šajā jautājumā paļāvās uz banku – banka taču labāk zina, kur un kādu apdrošināšanu iegādāties. Tikai tad, kad četrus gadus vēlāk Ainas un Modra mājās notika ugunsnelaime, izrādījās, ka viņu mājas apdrošināšana nesedz zaudējumus, kas radušies būvniecības kļūdas dēļ. Jautājot apdrošināšanas firmai, viņi noskaidroja, ka vairums apdrošināšanas pakešu iekļauj aizsardzību pret šādiem gadījumiem, taču viņu mājokļa apdrošināšanā tas nav ietverts. Jā, mēneša maksa bija mazāka nekā pilnajai paketei, taču starpība bija tikai 7 eiro!

Aina un Modris: „Protams, mums vajadzēja kārtīgāk domāt par šo jautājumu, izskatīt dažādus piedāvājumus un rūpīgi izlasīt noteikumus, lai saprastu, kurš apdrošināšanas komplekts ko ietver.“

„Maksāju kā par beigtu zirgu!“

Mairas dzīvoklī aizsprostojās ūdensvads. Vientuļā sieviete mēģināja aizsprostojumu likvidēt ar cauruļu attīrīšanas šķidrumu un viņai šķita, ka tas izdevies. Pēc divām dienām, kad viņa uz nakti iedarbināja veļasmašīnu, izrādījās, ka aizsprostojums tomēr palicis. Ūdens appludināja gan viņas vannasistabu, gan apakšējā stāva kaimiņu dzīvokli.

Apdrošināšanas firma kompensēja Mairas vannasistabas remontu, taču viņas apdrošināšanas komplektā nebija iekļauti trešajām personām nodarītie zaudējumi, tāpēc viņai pašai no savas pieticīgās algas nācās maksāt kaimiņiem veselu pusotru gadu.

Maira: „Es savus kaimiņus pat īpaši nepazīstu, taču katru mēnesi atdodu viņiem daļu savas algas. Ja man būtu bijusi apdrošināšana, tas viss sen jau būtu aizmirsts!“

„Ārkārtīgi paveicās!“

Gaļinas meita vēlējās iegādāties dzīvokli kredītā, ieķīlājot savas mātes māju. Savam bērnam taču neatteiksi, un Gaļina piekrita ieķīlāt savu 1978. gadā celto mazpilsētas māju. Sirds gan bija mazliet nemierīga – kas būs, ja meitas ģimene nespēs maksāt kredītu? Vai tādā gadījumā bez mājas paliks arī viņa?

Pēc kāda laika mazpilsētā plosījās vētra, kura sagrāva arī Gaļinas mājas jumtu. Tā kā arī ieķīlātajam nekustamajam īpašumam apdrošināšana ir obligāta, Gaļinas māja bija apdrošināta, un jau pēc četrām dienām sieviete saņēma atbildi, ka jumta remonta izdevumi tiks segti pilnā apjomā.

Gaļina: „Mana māja ir veca, kredītu man nav, un es pati nekad nebūtu slēgusi apdrošināšanas līgumu, lai no savas pensijas vēl maksātu apdrošināšanas maksājumus. Tagad esmu laimīga, ka apdrošināšana bija obligāta. Nespēju pat iedomāties, kas notiktu, ja es paliktu bez jumta.“