Kad tu vari prasīt naudu atpakaļ

ceturtdiena februārī 13, 2020

Vispār jau latvietis negrib nekādus strīdus un skaidrošanos. “Ak, lai jau paliek…” Esam pat gatavi ciest finansiālus zaudējumus, lai tikai izvairītos no konflikta. Piemēram, cik daudzi restorānā atsakās maksāt, ja ēdiens ir bijis pārsālīts? Tikai retais.

Vairums to vienkārši atstās neapēstu un mājupceļā benzīntankā nopirks hotdogu... Tādējādi iznāk, ka par savu naudu negūstam paredzēto labumu, turklāt esam spiesti tērēt vēl naudu, lai šo labumu tomēr kaut kur iegūtu.
Taču patiesībā naudas atgriešanas princips daudzās tirdzniecības vietās ļoti labi darbojas, un neviens tev neliks justies slikti, ja tu vēlēsies atteikties no preces un saņemt naudu atpakaļ.

Vislabākais piemērs ir apģērbu un apavu veikali. Protams, ka klientam pirms pirkšanas būtu maksimāli jāpārliecinās, ka izstrādājums viņam der. Taču praksē bieži notiek tā, ka iegādāto preci nākas mainīt vai atdot atpakaļ. Ja prece ir nelietota un pirkuma čeks saglabāts, tad nevajadzētu būt nekādām problēmām, un oficiālie izplatītāji atbilstoši labajai tirdzniecības praksei neatteiksies preci pieņemt atpakaļ. Taču veikaliem ir tiesības arī naudas vietā piedāvāt citu preci vai dāvanu karti atpakaļ atdotās preces vērtībā. To praktizē ļoti daudzi veikali.

Internetveikalos naudas atgriešanas sistēma ir izstrādāta ļoti pamatīgi un veikala tīmekļa vietnē aprakstīta. Tā patiešām arī darbojas, un no klienta netiek prasīti nekādi gari paskaidrojumi, kāpēc viņš vēlas preci atdot atpakaļ. Parasti nauda atpakaļ tavā kontā ienāks divu nedēļu laikā. Saistībā ar naudas atgriešanu tomēr var rasties papildizdevumi, saistīti ar preces nosūtīšanu, taču daudzi e-veikali arī šiem gadījumiem piedāvā saviem klientiem lētākus risinājumus.

Atsevišķa nozare ir starpnieku portāli, kuros šādas atpakaļ sūtīšanas ir padarītas vēl vienkāršākas. Piemēram, aviobiļetes, kas iegādātas starpnieku portālos, var viegli atmaksāt, un tā ir vēl vienkāršāka procedūra nekā, piemēram, lidojuma laika vai braucēja uzvārda nomaiņa. Ja pēdējais nereti prasa pielikt zināmas pūles, tad naudas atpakaļ saņemšanai pietiek vien uzklikšķināt uz saites, un samaksātā nauda pēc pāris dienām ir atpakaļ tavā kontā.

Taču vissvarīgākais, kas nepieciešams, lai saņemtu naudu atpakaļ, ir drosme to pieprasīt. Vai, citiem vārdiem sakot, naudu atpakaļ dabū tas, kurš to paprasa. Jātiek pāri savai iekšējai barjerai un principam “es negribu celt kašķi”. Varbūt tas tevi pārsteigs, bet patiesībā neviens par tevi neko sliktu nepadomās, ja bikses, kas izrādījušās pārāk īsas, tu gribēsi atdot atpakaļ. Pārdevējam ir vienalga, vai naudu par tām saņemt no tevis vai no kāda cita, kam tās der. Bet tev taču nav vajadzīgas bikses, kas ir par īsu un kuras tikai rada robu tavās finansēs un lieki aizņem vietu skapī. Turklāt tev taču būs jāmaksā par vēl vienām, t.i. derīgajām biksēm.

Vai dārgāks vienmēr ir labāks?

ceturtdiena februārī 6, 2020


Vispār šāds uzskats Latvijā ir visai izplatīts. Īpaši vidēja vecuma iedzīvotāju vidū, kuriem jau padomju laikā ir iesakņojusies domāšana – ja reiz kāda lieta ir iegādāta, tai jākalpo visu mūžu, jo nevar zināt, kad un vai vispār dabūsi jaunu.

Šādu domāšanas veidu propagandē arī kvalitatīvās preču zīmes, kas savās reklāmās sola, ka viņu ražotā prece, vai tas būtu apģērbs, vai putekļu sūcējs, kalpos turpmākos 30 gadus. Vai tā ir taisnība? Var jau būt. Bet vai tu gribi to pašu žaketīti valkāt 30 gadus?

Patiesībā pasaule no uzskata “dārgāks ir labāks” aizvien attālinās. Šo tendenci parāda dažādie cenu salīdzināšanas portāli un programmas. Tā vietā, lai slavētu dārgāko, tie ļauj ievadīt tev nepieciešamos preces parametrus un tad atrod attiecīgos piedāvājumus kopā ar cenām. Vienkārši un ātri.

Arī ikdienas patēriņa preču un pārtikas izvēle mūsu veikalos ir tik plaša, ka nav nemaz tik viegli saprast, kura prece citu līdzīgu vidū ir tā labākā. Piemēram, gandrīz ikvienā pārtikas veikalā var atrast 7-10 dažādu ražotāju desas. Vai ņemt visdārgāko? Bet varbūt lētākā garšo labāk?

Labs paņēmiens ir sekot produktu testiem medijos. Pārtikas preču testi nereti atrodami sieviešu žurnālos, un, kaut arī pārējais saturs šādos žurnālos ir drīzāk izklaidējoša rakstura, testu lietderību tas nemazina. Kāds ir ņēmis un visas veikalos piedāvātās šprotes ir nogaršojis tavā vietā, un var tev pastāstīt, kuras ir eļļainākas, kuras sāļākas utt. Vienkāršs, ātrs un lēts informācijas avots.

Tikpat dzīvotspējīgs kā “dārgākais=labākais” ir lozungs “no Ķīnas nāk tikai nekvalitatīvas preces”. Taču neskaitāmi fakti un testi jau sen pierādījuši, ka tā nebūt nav. Ir zināma patiesība, ka dārgo un kvalitatīvo zīmolu preces mūsdienās ražo arī Ķīnā. Uzlīmē tikai pasaulslavenā zīmola logotipu un prasa augstu cenu. Tas, kurš uzdrošinās nopirkt to pašu preci, tikai bez uzlīmētā logotipa, maksā daudzkārt mazāk.

Ķīnas internetveikali (piemēram, aliexpress.com) kļuvuši par īstu hītu tiem, kuriem zīmols nav svarīgs. Sūtīšanas izmaksas, tostarp, uz Latviju ir niecīgas vai, ja pirkums sasniedz 10-15 eiro, sūtīšana ir bez maksas. Protams, arī šeit jāņem vērā visi uz e-komerciju attiecināmie piesardzības principi. Ir vērts arī apskatīt citu pircēju komentārus un pārliecināties, vai izvēlētā prece un tās apraksts atbilst tam, ko vēlies iegādāties.

Eksperiments – pusdienas par 1 eiro

otrdiena janvārī 28, 2020

Strādājošiem cilvēkiem pusdienošana zināmā mērā ir izaicinājums. Ļoti maz ir tādu darba devēju, kas saviem darbiniekiem nodrošina ēdināšanu. Vairumam nākas vai nu ņemt līdzi ēdamo no mājām, vai doties uz kādu netālu ēdināšanas vietu vai veikalu. No mājas paņemtā ēdiena izmaksas ir pagrūti novērtēt, taču ēdnīcā vai kafejnīcā viena ēdienreize maksā vidēji 3-5 eiro. Pirmajā mirklī šī nauda šķiet nenozīmīga, taču mēneša laikā savācas ievērojama summa. Būtu ļoti labi, ja šo skaitli kaut kā varētu samazināt.

Šīs idejas iedvesmoti, TF Bank darbinieki nolēma piedalīties eksperimentā “Pusdienas par 1 eiro”. Uzdevums bija atnest uz darbu maltīti, kuras vērtība nepārsniedz 1 eiro.

Uzdevuma noteikumi ir šādi:

Ēdienam jābūt tādam, ko var dalīt ar citiem. Tā kā neviens iepriekš nespēja precīzi iztēloties, ko par vienu eiro var dabūt, nolēmām saklāt kopīgu galdu, lai pusdienas būtu iespējami daudzveidīgas un sātīgas.
Pēc tam vienojāmies, kas ko nesīs. Galvenais ir izvairīties no atkārtošanās, taču, apvienojot budžetus, iespējams iegādāties arī kaut ko vairāk.

Tā kā runa galvenokārt ir par gatavo pārtiku vai no dažādiem produktiem pagatavojamu pārtiku, daudzumi jāizvēlas tā, lai gala summa būtu 1 eiro.

Ja kāds atnes kaut ko no sava dārza vai mežā salasītas sēnes vai ogas, tad cenā ierēķinām dažādus ar šo produktu iegūšanu (taču ne pašu audzēšanu) saistītos papildizdevumus, piemēram, transports, pārstrāde un tamlīdzīgi.

Ko tad mēs ēdām pusdienās?

Eksperimentā piedalījās 10 cilvēki. Kopīgajām pusdienām tika sarūpēti šādi ēdieni:

1. Vārīti kartupeļi un miltu mērce ar rīvētiem burkāniem – vienkāršs un lēts ēdiens, kas sader ar gandrīz visiem gaļas ēdieniem un salātiem.

2. Kotletes, rupjmaize un skābais krējums – tā kā gaļa parasti ir dārgāka par augu valsts produktiem, tad šo produktu sagādei savus līdzekļus apvienoja trīs kolēģi. Šai budžetā pietika naudas arī rupjmaizei un mazajai krējuma paciņai, kas labi sader ar dažādiem ēdieniem.

3. Savā siltumnīcā izaudzēti salāti un redīsi, kam tika pievienots veikalā pirkts gurķis, un tas viss sakapāts bļodā, pievienojot sāli un piparus. Atsvaidzinoša piedeva, kuras pietika visiem.

4. Cīsiņi – par 99 centiem nopirkām krietnu daudzumu cīsiņu, kurus var ēst kopā ar maizi, kartupeļiem un salātiem.

5. Plovs – lai gan darbiniekam, kurš sagādāja šo ēdienu, pašam patīk gatavot plovu, šoreiz viņš finansiālu apsvērumu dēļ devās pie gatavo ēdienu letes. Lai gan pašdarinātais, protams, garšo labāk, arī šis plovs nebija slikts, īpaši kombinējot ar citiem ēdieniem.

6. Pankūkas ar ievārījumu – pankūku milti maksāja 89 centus, un rezultātā tapa pilns šķīvis ar gardām pankūkām. Pie tām tika pasniegts mājas ievārījums no āboliem un ķiršiem.

7. Ukrainas borščs ar vistas gaļu – saldēto produktu saldētavā atrasts boršča maisījums par 59 centiem, kam sātīgumam pievienoti vistu kakli. No šī daudzuma var paēst 3-4 cilvēki, taču, ja to ēd kā pirmo ēdienu, nevis pamatēdienu, tad pietiktu 10 cilvēkiem.

8. Košļājamās konfektes – tā kā vairums gādāja par sāļajiem ēdieniem, šis darbinieks parūpējās, lai pēc pusdienām būtu arī kas salds, ko likt uz kārā zoba.

Kopumā var teikt, ka mēs savu mērķi sasniedzām un pat ar uzviju. Lai gan sākumā visi dalībnieki bija noraizējušies, ka paliks badā, galu galā izrādījās, ka visu nemaz nevar apēst – atlika ēdiens arī nelielām uzkodām nākamajā dienā.

Ko mēs no šī eksperimenta iemācījāmies?

1. Sapratām, ka šis nebūt nebija vienkāršs eksperiments. Lai atrastu ēdamo par 1 eiro, nācās iztērēt gana daudz laika un enerģijas. Bija nepieciešamas ne tikai plānošanas prasmes, bet arī atjautība un radošums. Ir grūti vienam cilvēkam izvēlēties ēdienu vairākiem, vairāk iespēju rodas apvienojoties. Eksperiments apliecināja arī, ka par vienu eiro var nopirkt gan gatavo pārtiku, gan pusfabrikātus, gan arī produktus, lai pagatavotu ēdienu pats.

2. Cenu ietekmē zīmols. Vairumam no mums ir jau izstrādājušies ieradumi, un katram ir jau savs iecienītais piena, maizes un citu produktu ražotājs. Taču noliktā viena eiro robeža nereti lika no ierastajiem ražotājiem atteikties. Izrādījās, ka iecienītās preču markas nebūt nav tās lētākās. Nereti viena veida dažādu ražotāju preces cenas atšķiras ļoti būtiski, tāpēc labākas cenas meklējumos nākas izvēlēties citus ražotājus. Tomēr nonācām pie secinājuma, ka nevajadzētu steigties pavisam mainīt paradumus, ja lētākais produkts garšo sliktāk.

3. Vienības cena ir mazāka, pērkot lielāku iepakojumu. Lai gan tas šķiet smieklīgi, tomēr šo sen zināmo patiesību nākas atklāt atkal un atkal no jauna. Atkarībā no produkta veida, cenu starpība var būt dažāda. Jāņem vērā, cik daudz ēdāju būs. Nav jau nekādas nozīmes ietaupīt uz vienības cenu, ja pēc tam daļa ēdiena jāizmet.

4. Var palīdzēt internets un atlaižu kampaņas. Mūsdienās visu lielo veikalu sortimenti pieejami arī internetā. Interneta lielveikali ir labs veids, kā salīdzināt cenas un atrast jaunas idejas. Sēžot pie datora, var ātri uzzināt arī par dažādām atlaidēm.

Cik daudz naudas vajadzētu atlikt katru mēnesi?

ceturtdiena janvārī 2, 2020

Vai tev nav īsti skaidrs, cik daudz no ikmēneša ienākumiem vajadzētu atlikt ietaupījumiem? Varbūt tomēr labāk visu iztērēt? TF Bank sniedz dažus ieteikumus par to, cik naudas ik mēnesi vajadzētu atlikt un kāpēc.
Katram cilvēkam agrāk vai vēlāk pienāk brīdis, kad rodas naudas grūtības. Tāpēc ir prātīgi nodrošināt sev kaut nelielu naudas rezervi. Vienalga, vai automašīnai vajag jaunas riepas, salūst veļasmašīna, saslimst suns vai augšējā stāva kaimiņš appludina tavu dzīvokli – ir labi, ja šādas nepatikšanas nenogāž no kājām.

Naudas rezerves izveidošana

Tas, cik daudz būtu jāatliek, atkarīgs no ikmēneša ienākumiem. Izplatīts pamatprincips ir šāds – naudas rezervei būtu jābūt apmēram trīs mēnešalgu apjomā, bet ideālā gadījumā – sešu mēnešalgu apjomā. Pāru attiecībās esot, naudas rezervei būtu jābūt katrai pusei. Nekad nevar zināt, kas var notikt, tāpēc savs naudas iekrājums ir ļoti būtisks. Ja sanāk ilgi slimot vai zaudēt darbu, ietaupījumi dod iespēju atrisināt situāciju bez pārlieka stresa.
Šobrīd Latvijā ir tik augstas algas, kādas nekad agrāk nav bijušas, un mājsaimniecības lielākoties ir finansiāli nodrošinātas, jo valda izteikts darbaspēka trūkums. Taču, kā zināms, ikvienai augšupejai seko kritums. Tāpēc ir sevi jānodrošina pret negaidītām situācijām.

Kā jau teicām, mērķis varētu būt naudas rezerves izveidošana triju mēnešalgu apmērā, un varētu šķist, ka, jo ātrāk to sakrāj, jo labāk, taču tautas gudrība vēsta – “lēnāk brauksi, tālāk tiksi”. Atbilstoši iespējām šo summu vajadzētu sakrāt gada vai pāris gadu laikā. Svarīga ir regularitāte un noteikts mērķis. Mierīgi izdomā, cik liela varētu būt maksimālā summa, kuru varētu atlikt ietaupījumiem, īpaši to neizjūtot.

Iesakām izveidot krājkontu, no kura naudu nevar tik viegli izņemt, vai vismaz atsevišķu norēķinu kontu, kas nav piesaistīts bankas kartei un no kura internetbankas pārskaitījumu limits ir 0. Atliec katru reizi noteiktu summu. Lai būtu vienkāršāk, izveido regulāro maksājumu. Ja rodas ārpuskārtas ienākumi, tos visus var uzreiz pārskaitīt uz atsevišķo kontu. Pretējā gadījumā šī nauda noteikti tiks iztērēta kādam impulsīvam pirkumam vai izklaidei.

Uzskaites žurnāla ieviešana

Ja tev nav ne jausmas, cik lielu summu tu varētu atlikt, tad būtu vērts iekārtot uzskaites žurnālu, kuru aizpildīt kaut vai dažas nedēļas, bet ideālā gadījumā - mēnesi.


Reģistrē visus ienākumus, pastāvīgos izdevumus un citus izdevumus. Pastāvīgie izdevumi ir, piemēram, izdevumi par mājokli (īres maksa vai kredīta maksājums), apdrošināšana, maksājumi par televīziju un internetu u.tml. Mainīgie izdevumi ir komunālie maksājumi, izdevumi par pārtiku, apģērbu, ceļojumiem u.c. Uzskaite tev palīdzēs atrast vājās vietas budžetā – tā var būt gan pārāk augsta īres maksa, gan pārāk dārga interneta vai mobilo sakaru pakete, bet tikpat labi arī kaut kas cits.

Bieži vien ievērojama summa tiek iztērēta arī par ēšanu ārpus mājas, ikrīta kafijai vai kaitīgiem ieradumiem – to visu parādīs veiktā uzskaite. Vai esi kādreiz parēķinājis, cik daudz mēnesī iztērē par cigaretēm vai brīvdienu kokteiļiem? Pareizi būtu sliktos ieradumus aizvietot ar labiem. Vienkāršs piemērs: ja tu izsmēķē paciņu cigarešu dienā, mēnesī par to aiziet ap 150 eiro. Ja tu to aizvietosi ar trenažieru zāles abonementu, kas maksā ap 50 eiro mēnesī, tu ietaupīsi veselus 100 eiro, turklāt jutīsies ievērojami labāk.

Būtu labi šo tabulu parādīt arī kādam tuvam draugam vai ģimenes loceklim, kurš ar skatu no malas ieraudzīs nevajadzīgos izdevumus. Noteikti var atrast izdevumu pozīcijas, kuras vajadzētu būtiski samazināt. Svarīgi, lai tavs dzīvesveids iekrājumu veidošanas dēļ pārāk neciestu. Pretējā gadījumā ir visai liela varbūtība, ka iecerētais paliks pusratā.

Izdevumiem par dzīvesvietu būtu jābūt ne lielākiem par 30% no ienākumiem. Ja tie ir lielāki, tad vajadzētu sev uzdot jautājumu, vai tiešām tik daudz ir vērts izdot par mājokli? Kritiski izvērtē, vai tava pašreizējā dzīvesvieta pēc atrašanās vietas un lieluma atbilst tavam budžetam un ģimenes locekļu skaitam. Arī nomainot elektropiegādes paketi, var ietaupīt kaut vai dažus eiro. Vismaz reizi gadā izvērtē visus pakalpojumu sniedzējus un izvēlies lētāko. Pārskati telefona un interneta pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus. Pirmkārt, vai vispār mājās ir vajadzīgs internets? Varbūt pietiek ar mobilo internetu, ko var izmantot no telefona.

Noteikti pārskati arī transporta izdevumus. Bieži mājsaimniecībā ir vairāk par vienu automašīnu, un tas nozīmē gan lielākus degvielas un autostāvvietas izdevumus, gan, protams, arī auto uzturēšanas izdevumus. Mēģiniet saplānot savus braucienus tā, ka abi varat izmantot vienu auto. Ir veselīgi dažreiz arī pastaigāt kājām. Un kāpēc gan uz pilsētu nevarētu braukt ar sabiedrisko transportu? Tā tu ietaupīsi arī uz izdevumiem par autostāvvietu.
Kad ir atklātas vājās vietas finansēs, pārrēķini izdevumus vēlreiz. Rezultāti var būt pārsteidzoši. Atlikušo summu turpmāk var atlikt iekrājumiem, un tavs dzīvesveids nemaz necietīs.

Lai veicas iekrājumu veidošanā! 

 

Četri paņēmieni, kā nebankrotēt Ziemassvētkos

otrdiena decembrī 17, 2019

Lai gan dažādi ar Ziemassvētku tēmu saistīti nieki, kā arī saldumi un mandarīni sāk veikalos parādīties arvien agrāk, dažkārt jau oktobra beigās, īstais Ziemassvētku laiks beidzot tik tiešām ir klāt!

Rūķīši un ziemeļbrieži, mirdzošs sniegs, ģimene ap svētku galdu, piparkūku un karstvīna smarža… Tie ir tie atslēgas vārdi, kas visbiežāk nāk prātā, domājot par Ziemassvētkiem. Taču kokam ir divi gali, un arī Ziemassvētkiem ir sava “tumšā puse”, kas rada galvassāpes – kur lai dabū naudu visu šo Ziemassvētku sajūtu radīšanai?

To, ka Ziemassvētkos tiek tērēts vairāk naudas nekā parasti, nav jēgas apstrīdēt. Protams – mielasts, dāvanas, brauciens pie vecākiem. Tomēr tam nevajadzētu novest pie tā, ka ģimenes budžets nonāk dziļos mīnusos un ka kredīts par svētku tēriņiem jāmaksā vēl līdz pat Jāņiem.

Mēs neapgalvojam, ka vajadzētu pašiem audzēt ķirbjus un kartupeļus, ko celt Ziemassvētku galdā vai ka visiem radiem un draugiem vajadzētu dāvināt tikai pašadītas vilnas zeķes. Parasti no šādiem ieteikumiem nav nekādas jēgas. Taču sniegsim četrus padomus, kurus vajadzētu likt aiz auss, ja nevēlaties, lai Ziemassvētki beidzas ar bankrotu:

1. Loterijas. Vienojieties ar visu savu apdāvināmo loku – ģimeni, kolēģiem, draugiem u.c. – ka šogad rīkosiet dāvanu loteriju. Īpaši piemērots šis variants ir pieaugušajiem, jo tiem saņemto dāvanu skaits nav svarīgs – galvenais ir gūt patīkamas emocijas, kopīgi meklējot zem eglītes dāvanas un pačaukstinot dāvanu papīru. Tā ka kopumā prieks būs daudzkārtīgs. Lai nerastos neērtas situācijas, būtu labi arī vienoties par cenu diapazonu vai, piemēram, par to, ka dāvanā būtu jābūt kaut kam pašdarinātam.

2. Ēdamlietas rullē! Gan jau ikviens savulaik ir dāvanā saņēmis grāmatas, kuras tā arī nekad nav izlasījis, piparkūku formiņas, kuras mājās ir jau 3 komplekti u.tml. Toties gardumi nekad nepaliek neapēsti – arī tad, ja tie saņemti dāvanā. Kāpēc gan neziedot vienu vakaru, lai izceptu piparkūku mājiņu dāvanai? Pāris kilogramu mandarīnu, sauja riekstu vai no pazīstama mednieka iegādāts kūpinātas desas līkums būs efektīga dāvana, par ko nebūs jāizdod vairāki desmiti eiro.

3. Dāvini emocijas! Mantu mums visiem jau tā ir par daudz. Kārtējā jaunā telefona maciņa vietā dāvanu maisiņā var ielikt jauku un emocionālu "ielūgumu uz pārgājienu pa purvu ar labu kompāniju un siltu tēju".
Šādas idejas, kurās jāiegulda minimāls naudas daudzums, bet kas piedāvā daudz labu emociju, ikviens var izdomāt simtiem. Šai gadījumā labi arī, ka tās var realizēt vēlāk un sev ērtā laikā.

4. Atkarībā no tavā rīcībā esošā budžeta pieņem tādu lēmumu (skatīt iepriekšējos trīs punktus!), lai Ziemassvētki neiedzītu to dziļos mīnusos. Tad visi svētkos gūs vēl vairāk prieka!