9 iemesli, kāpēc nedrīkst draugam aizdot naudu

ceturtdiena februārī 14, 2019

Kurš gan nav dzirdējis teicienu: ja gribi tikt vaļā no drauga, aizdod viņam naudu. Ne nu gluži vienmēr tā notiek, taču sniegsim tev dažus iespējamos scenārijus, par kuriem iepriekš pārdomāt, pirms draugam aizdod naudu.

1. Radīs tev neērtības sajūtu

Pat ja sākumā šķitīs, ka naudas aizdošana ir laba doma, vēlāk tev var rasties šaubas, vai esi rīkojies pareizi. Bet, ja nauda ir aizdota draugam, tad vairs īsti nav, kur atkāpties. Ļoti ticami, ka drīz vien vienkāršais jautājums “kā tev iet?”, radīs tev neērtības sajūtu. Vēl grūtāk kļūs tad, ja tomēr pārdomāsi un gribēsi savu naudu atpakaļ.

2. Radīs neērtības sajūtu draugam

Pieņemsim, ka tev naudas aizdošana draugam problēmas nerada, taču par viņu tu nevari zināt. Var gadīties, ka vienā jaukā brīdī viņš sāks raizēties, ko tu par viņu domā, īpaši, ja sanāks kavēties ar atmaksu. Ne katrs tā uzreiz spēj izprast, kā naudas aizņemšanās aizskars viņa lepnumu. Tas, ka viņš it kā dzīvo uz tava rēķina, var viņā radīt arī citas negatīvas emocijas, ar kurām viņš varbūt nespēs tikt galā.

3. Izjuks draudzības saites

Kad būsi draugam aizdevis, tev sāks krist acīs viņa iepirkšanās paradumi. Tev neizbēgami radīsies domas, “Kā viņš to sev var atļauties?” vai “Ne jau priekš tam es viņam aizdevu naudu!”. Nu bet, ja paraugās no otras puses, – kuram gan patīk, ja draugs stāv blakus un skaita katru centu? Draudzības saites var izbojāt arī atmaksas kavēšanās. Skaidrošanās par to, kāpēc atmaksa aizkavējas, radīs nepatīkamu gaisotni un pakļautības attiecības. Bet draudzībai taču ir nepieciešams, lai abas puses būtu līdzvērtīgas.

4. Draugs atmaksās aizdevumu pēc ļoti ilga laika

Ne velti bankas prasa procentus. Protams, pirmkārt jau, lai gūtu peļņu, taču pietam jārēķinās arī ar to, ka laika gaitā nauda zaudē vērtību. Tā kā draugam aizdod uz uzticēšanās pamata, bieži vien nekāds stingrs atmaksas grafiks norunāts netiek. Bet tas apdraud tavas aizdevēja intereses. Draugs domā galvenokārt par savām vajadzībām un nepadomā par to, ka aizdotā summa tev rada zaudējumus.

5. Stāsta visiem par tava naudasmaka biezumu

Ir tādi draugi, kas ir vai nu aiz pļāpības, muļķības vai abiem neko nespēj paturēt sevī. Tāds cilvēks pēc naudas saņemšanas par to izbazūnēs citiem. Un tā tu nonāksi situācijā, kad visi par tevi pārāk daudz zinās, sāks tevi uztvert par to, kas neesi, vai, vēl trakāk, arī gribēs aizņemties.

6. Radīsies problēmas ar citiem draugiem

Kad aizdosi vienam, cits var apvainoties, ka tu neaizdevi viņam. Tā var rasties arī spriedze starp tevi un citiem ģimenes locekļiem, ja viņi neuzticēsies tavam draugam vai arī uzskatīs, ka aizdoto naudu varēja izmantot labākā veidā.

7. Prasīs vēl naudu

Šajā gadījumā nav vairs tālu līdz konfliktam. Ja jau tu esi aizdevis, kāpēc gan tev neaizdot vēl mazliet? Un tev tūlīt radīsies jautājums, kāpēc viņam to naudu vajag? Kas notika ar pirmo aizdevumu? Tev taču jārūpējas arī par sevi un savu nākotni. Papildu naudas prasīšana var nozīmēt to, ka draugs vienkārši grib tevi izmantot.

8. Tev pašam var to naudu ievajadzēties

Pat ja viss veicas labi, un jūsu attiecības nav sabojājušās – bet kas notiks, ja tev pašam radīsies neparedzēti izdevumi, bet draugs nespēs naudu tūlīt atdot? Šī sarežģītā situācija nenāks par labu jūsu attiecībām. Tas ir reāls risks, kas pirms naudas aizdošanas noteikti jāapsver.

9. Tu pazaudēsi savu naudu

Neviens no mums nepazīst savus draugus caur un cauri. Pēc naudas aizdošanas var izrādīties, ka draugs neprot vai nespēj kontrolēt savas finanses, un tāpēc dzīvo zem aizvien pieaugošas parādu nastas. Var pat gadīties, ka cilvēks, kas uzdevās par tavu draugu, patiesībā ir blēdis, kas vispār pat netaisās tev neko atdot, apgalvojot, ka tu viņam neko neesi aizdevis. Lai nu kā, bet tu paliksi gan bez naudas, gan bez drauga.

Tie mazie finansiālie netikumi – ir pienācis laiks tos apkarot!

otrdiena februārī 5, 2019

Būsim godīgi, mēs visi ik pa laikam grēkojam. Gadās, ka mazliet šmaucamies gan darbā, gan mājas darbos, aprijam šokolādes tāfelīti vienā paņēmienā, atliekam treniņu uz dienu vai vairākām. Un kurš no mums gan, ejot uz veikalu vai citur, neatļaujas nelielos iepriecinājumus – vai tā būtu līdzņemamā kafija, romāns vai kāds nieciņš… Tie taču ir mazi izdevumi. Tomēr tādi mazi tēriņi laika gaitā kļūst par īstiem finanšu grēkiem, kas gluži nemanāmi no grēkotāja naudasmaka izvilina ievērojamas summas. Šai naudai varētu atrasties saprātīgāks pielietojums. Taču mums ir labas ziņas. Šādus mazos tēriņus konstatēt un kontrolēt ir visai viegli.

Finansiālos grēkus parāda konta izraksts.

Finansiālie grēki patiesībā jau nav nekas cits kā daļa no mūsu ikdienas paradumiem. Darbdienas rutīnā tos tāpat vien pamanīt grūti. Tāpēc jāņem talkā skaitļi. Skaties savus kartes darījumus mēnešu griezumā. Der arī veikalu čeki. Vai ir kaut kas, kas ik pa laikam atkārtojas? Kāda vieta vai kāds produkts? Cik bieži tas atkārtojas? Par katru pozīciju, kas bieži parādās, pajautā sev: vai tiešām tas tev ir tik bieži nepieciešams? Kas notiks, ja pirksi to retāk vai atteiksies vispār? Cik daudz naudas tu tā vari ietaupīt?

Uzstādi īstermiņa mērķi.

Kad esi atradis savus finansiālos grēkus, tad tas jau ir solis pretī uzvarai, tomēr skaidrs, ka atbrīvošanās no tiem nenotiks vienā dienā. Ieradumus lauzt ir grūti. Tāpēc iesakām izvēlēties kādu saprātīgu laika posmu, piemēram, 3 dienas, nedēļu, mēnesi vai divus, kurā atturies no saviem mazajiem finansiālajiem grēkiem. Kad tas pagājis, tad novērtē sasniegto un, ja nepieciešams, izdari izmaiņas un nospraud jaunu mērķi. Ja tomēr mani, ka pietrūkst gribasspēka, tad sevis motivēšanai vari izmantot dažādas viltības. Piemēram, katru dienu ievelc kalendārā krustiņu, ieliec telefonā atgādinājumu, pie sienas pielīmē plakātu vai arī, kas ir visefektīvāk, katru dienu noteiktajā periodā attiecīgo naudas summu ieliec krājkasītē.

Izvairies no faktoriem, kas mudina uz tēriņiem.

Pārdomā, kāpēc tu tik bieži tērē naudu attiecīgajai lietai. Vai aiz garlaicības? Vai arī ērtības labad? Joka pēc? Tas palīdz mazināt stresu? Kad noskaidrosi cēloni, vari meklēt risinājumu. Dažreiz tas ir vienkāršs, piemēram, pietiek tikai izmainīt ikdienas maršrutu. Citreiz toties risinājuma atrašana būs īsts izaicinājums. Nebaidies izmēģināt dažādus variantus un nepieciešamības gadījumā lūdz padomu.

Vecos ieradumus aizvieto ar jauniem.

Pieņemsim, ka tu katru darbdienas rītu nopērc kafiju par diviem eiro. Tā kā mēnesī ir vidēji 20 darba dienas, tu rīta kafijai iztērē 40 eiro mēnesī. Vai nebūtu labāk nopirkt sev jaunu, skaistu līdzņemamo krūzi, presējamo kanniņu un paciņu kafijas, bet naudas pārpalikumu sakrāt, piemēram, mazam atvaļinājumam SPA centrā? Vai varbūt pat kaut kam lielākam?

Biedrojies ar cilvēkiem, kuriem ir citādi paradumi.

Dažu ieradumu, piemēram, smēķēšanas atmešanai ir nepieciešams mainīt kompāniju. Atteikties no kaut kā, par ko tev nepārtraukti atgādina, ir grūti, taču ne neiespējami. Labāk turēties kopā ar tiem, kuriem nav šo ieradumu. Vēl labāk ir draudzēties ar tiem cilvēkiem, kam ir tāds pats mērķis kā tev vai kuru dzīvesveids kaut kādā veidā var tev palīdzēt.

Ja paslīdi, tad atkal celies.

Ieradumus nevar mainīt vienā naktī. Tas nav nekas slikts, ja gadās paslīdēt. Tādos gadījumos vajag sev piedot un censties saglabāt pozitīvu domāšanu. Vienmēr paturi prātā, ka to dari savās interesēs un ka iznākums ir pūļu vērts. Palīdzēs arī tas, ja mēģināsi vēlamo rezultātu vizualizēt. Iztēlojies bildi, kāda būs tava dzīve pēc mērķa sasniegšanas, un tā būs krietni vieglāk tiekties uz to.

Novēlam tev labas sekmes savu finansiālo netikumu apkarošanā!

7 izplatītākās kļūdas, ko pieļauj, sastādot personīgo budžetu

otrdiena janvārī 29, 2019

Gada sākums ir labākais laiks savu ienākumu-izdevumu un finansiālo mērķu analīzei un personīgā budžeta sastādīšanai. Tas gan ir jāuztur visu laiku, katru mēnesi. Taču budžeta sastādīšanai ir savas vietas, kuras nedrīkst nepamanīt, citādi vari iekulties lielākās vai mazākās problēmās. Šeit uzskaitīsim septiņas izplatītākās kļūdas, kuras mēdz pieļaut savu vai ģimenes naudas lietu plānošanā. Jācer, ka tavā budžetā to nebūs.

1. Plānošana no algas dienas līdz algas dienai

Citiem vārdiem sakot, visi katra mēneša ienākumi pilnā apjomā tiek izplānoti mēneša parasto izdevumu segšanai. Netiek ierēķinātas varbūtējās paša vai tuvinieku saslimšanas, sadzīves tehnikas un auto remonti, ne arī citi ārkārtas apstākļi. Taču būtu jāparedz vesela rinda neparedzamu izdevumu. Citādi budžetā var rasties iztrūkums uz vairākiem mēnešiem.

2. Netiek pārdomāti lielāki vai sezonas pirkumi

Svētki, dzimšanas dienas un citi nozīmīgi datumi ir katru gadu noteiktā laikā, un tomēr tos parasti aizmirst iekļaut budžetā. Šeit ietilpst arī dažādas sezonas sākuma darbības un pirkumi: pavasara darbi dārzā, vasaras atvaļinājums, apkures perioda sākums, riepu maiņa, skolas laika sākums, mājas izrotāšana uz Ziemassvētkiem, sadzīves tehnikas nomaiņa u.c. Ja dodies uz veikalu tikai tad, kad vajadzība jau uzradusies, tad izdevumi būs lielāki. Tāpēc izpēti kalendāru un katra mēneša budžetā ieliek attiecīgu atzīmi. Plānoti pirkumi parasti ir lētāki. Pie tam, dažiem labiem pirkumiem ir vērts sākt krāt jau dažus mēnešus iepriekš.

3. Tiek aizmirsta dzīve ārpus mājas

Kur tu ēd pusdienas darbdienās? Vai tu dažkārt dodies uz kino, teātri vai koncertu? Kādi ir tavi hobiji? Šīs jomas ir grūti ieplānot budžetā, taču patiesībā uz tām tiek tērēts katru mēnesi. Protams, ka nevar jau iepriekš paredzēt visus koncertus un sabiedriskos pasākumus. Taču iesakām katru mēnesi ieplānot budžetā kādu noteiktu summu šiem mērķiem. Kad uzrodas kāds naudas pārpalikums, tad atliec to šāda veida pasākumiem. Ja tu izslēgsi visas izklaides no budžeta, tad kādā brīdī izrādīsies, ka visa dzīve sastāv tikai no darba un pienākumiem, līdz ar to arī zudīs motivācija kaut ko plānot un kontrolēt.

4. Netiek kontrolēti tēriņi

Kad budžets sastādīts, tas katru mēnesi arī jākontrolē. Vai pārtikai tika iztērēta ieplānotā summa? Vai iekrājumiem paredzētā summa ir atlikta? Noteikti derētu pavērtēt, vai kādai jomai nevajag atlicināt vairāk un vai uz kādas citas jomas rēķina savukārt nevar ietaupīt. Laiku pa laikam jāpakontrolē arī izmantojamo pakalpojumu cenas un kredītu maksājumu apjomi. Paliekot komforta zonā, vari zaudēt dažu labu izdevīgu piedāvājumu un tādējādi visu laiku pārmaksāt.

5. Netiek ierēķināti iztrūkumi un pārpalikumi

Dzīvi nevar 100% iepriekš izplānot, tādēļ ir dabiski, ka vienā mēnesī tiek iztērēts vairāk, citā – mazāk. Taču daudzi kļūdās, neveicot nākamo mēnešu budžetos attiecīgas izmaiņas. Piemēram, ja kādā mēnesī tiek iztērēts apģērbam vairāk par ieplānoto, nākamajā mēnesī šai pozīcijai jāieplāno attiecīgi mazāka summa. Summa noteikti nedrīkst palikt iepriekšējā vai, vēl ļaunāk, atrēķināta no ietaupījumiem. Savukārt, ja kādā pozīcijā rodas naudas pārpalikums, šī summa jānovirza iekrājumiem vai arī jārod tai derīgs pielietojums. Tērēt naudu tāpat vien, kamēr naudas resursi to pieļauj, nav laba doma.

6. Budžets sastādīts ar nepareiziem līdzekļiem

Pirms digitālā laikmeta vienīgie rīki budžeta sastādīšanai bija papīrs un pildspalva. Šobrīd pieejamas dažādas programmatūras un palīglīdzekļi. Lai cik labi tu arī nebūtu pārdomājis savu budžetu, ja tu tā sastādīšanai izmanto programmu, ar kuru īsti neproti rīkoties vai kas nav uzticama, tad skaitļos viegli var rasties kļūdas. Ir arī tādi līdzekļi, kas budžeta ikmēneša plānošanu nemaz neatvieglo. Ja tavs budžets kaut kur tiek paslēpts vai vispār pazūd, tad darbs ir veltīgi darīts.

7. Netiek ierēķināta tuvinieku ietekme

Šeit parasti sastopamas divu veidu kļūdas. Budžets tiek sastādīts ar pašam vai citam cilvēkam nereālu mērķi. Pirmajā gadījumā ir runa par centieniem pielīdzināt savus tērēšanas paradumus draugu vai radu līmenim. Otrajā gadījumā savukārt netiek ņemtas vērā dzīvesbiedra vai ģimenes iespējas un vēlmes. Tādējādi ģimenei šis budžets ir it kā uzspiests. Abos gadījumos gan budžets, gan ar to saistītais dzīvesveids nav ilgtspējīgi. Gudrāk būtu rēķināties gan ar saviem, gan dzīvesbiedra ienākumiem un vajadzībām.

Zvēru pie sava naudasmaka jeb 35 labas Jaungada apņemšanās

otrdiena janvārī 22, 2019

Ziemassvētki un Jaunā gada sagaidīšana nu ir cauri, un ir laiks jaunam sākumam, jauniem plāniem un solījumiem. Ja esi jau noskaidrojis, cik kilogramu jānomet, uz kurām vietām jāaizceļo un kādi mērķi jāsasniedz mājās un darbā, tad atliek vēl padomāt par naudas lietām. Šeit Tev varam nākt talkā ar savu piedāvāto Jaunā gada apņemšanos sarakstu, kas palīdzēs uzlabot tavu finansiālo stāvokli. Sākot jau no nelieliem tēriņiem un beidzot ar nopietniem ilgtermiņa finanšu plāniem – iedvesmu šeit varēs smelties ikviens!

Iespējamās 2019. gada apņemšanās:

1. Rīta kafiju ņemšu līdzi no mājām. Tādā veidā tu katru mēnesi ietaupīsi ievērojamu summu, ja ņem vērā, ka benzīntankos un citur līdzņemamā kafija maksā vidēji 2€.

2. Atteikšos no pudelēs pildītā ūdens un atspirdzinošajiem dzērieniem. Kāpēc gan sev nesagādāt stilīgu pudeli, kur nēsāt līdzi krāna ūdeni vai pat pašdarinātu zaptesūdeni vai smūtiju?

3. Atteikšos no našķiem un ātrās pārtikas. Ātrās uzkodas ir arī ātri izdevumi.

4. Pirms došanās iepirkties izveidošu sarakstu. Iepriekš visu labi izplānojot, tiks ne tikai ietaupīta nauda, bet arī nevajadzēs izmest pārtiku.

5. Vairāk staigāšu. Katra reize, kad atsakies no auto vai taksometra, nāks par labu gan tavam naudasmakam, gan veselībai.

6. Pirkšu mazāk, toties kvalitatīvas preces. Patērē ar domu “es neesmu tik bagāts, lai pirktu lētas mantas”, tomēr centies palikt savu finansiālo iespēju robežās.

7. Ārpus mājas ēdīšu retāk. Tas attiecas arī uz ēdieniem, kas tiek pasūtīti uz mājām. Noteikti taču ir kāda recepte, kuru sen jau gribi izmēģināt.

8. Sīknaudu atlikšu iekrājumiem. Sarkanos centus, kas tikai aizņem kabatu, vislabāk iemest krājkasītē. Gada beigās ar sakrāto summu jau varēs kaut ko iesākt.

9. Pārskatīšu televīzijas, interneta, elektroapgādes piedāvājumus. Vienmēr var atrast ko izdevīgāku.

10. Atmetīšu smēķēšanu. Smēķētājiem nauda aiziet ne tikai cigaretēm, bet arī apģērba, zobu un ādas pastiprinātai apkopei. Pie tam šis sliktais ieradums tiek ņemts vērā arī, sastādot apdrošināšanas un aizdevumu paketes.

11. Sākšu trenēties. Regulāri treniņi un veselīga pārtika ietekmēs gan pašreizējos, gan nākotnes medicīnas izdevumus.

12. Izmantošu skaidro naudu. Visskaidrāko priekšstatu par saviem tēriņiem var gūt, maksājot ar reālu naudu. Tādā veidā var labāk kontrolēt savus izdevumus.

13. Pirms lielākiem pirkumiem veikšu tirgus izpēti. Cenu salīdzināšanā var palīdzēt internets. Ir vērts papētīt ne tikai Latvijas, bet arī ārzemju interneta veikalu piedāvājumu.

14. Izmantošu atlaižu sezonas. Lielākās atlaides ir katru gadu vienā un tajā pašā laikā, tāpēc lielāku pirkumu plānošanai nevajadzētu būt īpaši sarežģītai.

15. Regulāri apmeklēšu ārstu. Regulāri ģimenes, acu un zobārsta apmeklējumi palīdzēs izvairīties no lieliem ārstēšanās izdevumiem.

16. Mācīšos bezmaksas kursos. Papildu prasmes vienmēr ir bonuss darba tirgū. Vēl jo labāk, ja tās iespējams apgūt bezmaksas kursos.

17. Izdevumus dalīšu ar draugiem. Vai tās būtu kopīgas vakariņas, vai kādi garāki braucieni – vienmēr atradīsies iespējas, kā izdevīgi sadalīt izmaksas.

18. Izmantošu vairāk bezmaksas izklaides iespējas. Noteikti atradīsi daudz ko interesantu sociālajos medijos un portālos.

19. Pirkšu lietotas mantas. Ne jau visam vienmēr jābūt jaunam. Un lietoto mantu bodītēs nereti var uzrakt īstus dārgumus.

20. Pārdošu nevajadzīgās mantas. Uzmet kritisku skatienu lietām, kas tev mājās. Daža laba manta ir jau tik ilgi nostāvējusi stūrī, ka kļuvusi gluži vai neredzama. Varbūt to var pārdot?

21. Nomainīšu jaucējkrānus pret ūdeni taupošajiem. Naudas ziņā šādi var ietaupīt līdz 60%.

22. Elektriskās spuldzes nomainīšu pret ekonomiskajām LED spuldzēm. Vienmēr ir patīkami saņemt mazāku elektrības rēķinu.

23. Sākšu krāt naudu neparedzētiem apstākļiem. Nekad taču nezini, kas var notikt ar veselību, mājokli, automašīnu vai ko citu svarīgu.

24. Uzskaitīšu savus tēriņus. To var darīt kā ar papīru un pildspalvu, tā ar Exceli vai mobilo aplikāciju. Galvenais, lai redzi, kāda ir situācija.

25. Atteikšos no kredītkartes. Kredītkarte, lai uz cik izdevīgiem noteikumiem arī nebūtu, var likt paslīdēt kājai un novirzīties no budžeta un uzstādītā mērķa.

26. Pārtiku audzēšu pats. Vai nu uz palodzes, vai personīgajā dārzā – vienmēr kaut ko var izaudzēt pats.

27. Nosiltināšu savu mājokli. Tādā veidā būtiski ietaupīsi apkures izdevumus.

28. Sastādīšu ikmēneša budžetu un kontrolēšu izdevumus. Vislabāk plānot vairākus mēnešus uz priekšu. Nopietnākiem pasākumiem ir vērts jau laicīgi sākt krāt.

29. Maksāšu sev algu. Labs taupīšanas triks. Un tad tu atklāsi, ka tu sev maksā pārāk maz, un tas motivēs vēl vairāk optimizēt tēriņus.

30. Atradīšu iespējas nopelnīt papildu ienākumus. Diezgan nopietns izaicinājums, taču to vērts izmēģināt.

31. Palūgšu algas pielikumu. Tas gan atkarīgs no darbavietas, bet, ja neprasīsi, tad jau arī nedabūsi.

32. Refinansēšu savus kredītus. Maksāšanas noteikumi un grafiks varbūt ne tie izdevīgākie, taču ir grūti izkāpt no komforta zonas. Uzzini citu banku piedāvājumus – tas jau tev vēl neuzliek nekādus pienākumus, taču var gadīties, ka atrodi ko tādu, kas tev palīdzēs krietni ietaupīt.

33. Pārskatīšu savus krājkontus un investīciju plānus. Īslaicīgas vai ilgtermiņa investīcijas un noguldījumi – noteikumi un tirgus situācija visu laiku jākontrolē, jo tavi pašreizējie mērķi varbūt ir citādi nekā pirms dažiem gadiem. 

34. Pārskatīšu savus pensiju plānus. Pensijas vecums varbūt vēl ir aiz kalniem, taču vienalga ik pa laikam jāpakontrolē dažādu banku pensiju plānu ienesīgumi.

Sekmīgu Jauno gadu, un lai veicas ievērot savas apņemšanās!

Personīgais budžets un Elizabetes Varrenas „50-30-20” likums

ceturtdiena decembrī 13, 2018

Personīgā budžeta veidošana pārsvarā ir tīra matemātika. Visiem ienākumiem, izdevumiem un ietaupījumiem jābūt bilancē. Skaitļiem vienmēr ir savi negrozāmi likumi. Vai tu saskaiti 2+3 vai arī 3+2, iznākums būs tas pats un nebūs atkarīgs no tavas gribas. Taču no tevis un no izvēlētās budžeta sastādīšanas metodes atkarīgi saskaitāmo skaitļu lielumi. Ienākumu-izdevumu uzskaitei pamatā ir divi paņēmieni. Pirmais ir šāds: no ieņēmumiem atskaitīt visus pastāvīgos, obligātos izdevumus un tad skatīties, ko darīt tālāk ar atlikušo. Otrs paņēmiens: sadalīt ienākumus pa mērķiem. Katrai metodei ir savi plusi un savi mīnusi. Aizņēmumu skola iepazīstinās ar budžeta sastādīšanas metodi, kas pieder pie otrās grupas: Elizabetes Varrenas „50-30-20” likumu.

Kas ir Elizabete Varrena?

Elizabete Varrena (Elizabeth Warren), dzimusi 1949. gadā ASV, ir zinātniece un politiķe, kuras galvenais interešu objekts - vienkāršie cilvēki un viņu ekonomiskie apstākļi. Viņa par šo tēmu ir sarakstījusi vairākas grāmatas un rakstus, sniegusi milzum daudz interviju, kā arī strādājusi valsts iestādēs kā padomniece un kā senators. Viņa ir bijusi laikraksta Time veidotā pasaules 100 ietekmīgāko cilvēku sarakstā. Kopā ar savu meitu, Amēliju Varrenu, viņa sarakstīja grāmatu "All Your Worth: The Ultimate Lifetime Money Plan", kurā bija izklāstīts 50-30-20 budžeta veidošanas princips.

Kā darbojas „50-30-20” likums?

Pamatprincips ir ļoti vienkāršs – 50% ienākumu tiek tērēti obligātajiem tēriņiem, 30% - personīgajām vajadzībām un 20% - iekrājumiem vai kredītu atmaksai. Šis sadalījums nav akmenī cirsts. Katrs cilvēks var nedaudz mainīt šīs robežas, atkarībā no ienākumu apmēra un dzīves apstākļiem. Galvenais, lai katras pozīcijas īpatsvars paliek aptuveni tāds pats. Mērķis ir nosegt savus pašreizējos un nākotnes izdevumus esošo līdzekļu ietvaros. Pietam „50-30-20” likums dod tev noteiktu kontroli par savu naudu. Tādā veidā tu skaidri zini, ka nopelnītais tiks izlietots mērķtiecīgi, nevis izsviests kaut kur gaisā.

Sāc ar to, ka noskaidro savus ikmēneša ienākumus. Algotiem darbiniekiem tā ir katru mēnesi viena noteikta summa. Ja tavai algai tiek pieskaitīti arī bonusi vai ja esi pašnodarbinātais, tad ņem gada vidējo mēneša ienākumu. Tad sadali izdevumus pa trim grupām:

  1. 50% - dzīves vietas kredīts vai īres maksājums, komunālie maksājumi, komunikācijas pakalpojumi, pārtika, zāles un citi obligātie izdevumi. Ņem vērā – lai arī šie izdevumi ir obligāti, tos tomēr var kaut kādā mērā regulēt. Piemēram, pārskati savas mobilā telefona un interneta pakotnes, varbūt tās var nomainīt pret lētākām.
  2. 30% - kino, teātris, kafejnīcas, restorāni, treniņi un viss cits, kas pieder izklaidei un brīvā laika pavadīšanai. Tāds budžets, kur nav paredzēts nekāds prieciņš sev pašam, nav dzīvotspējīgs. Ir svarīgi šādus izdevumus saplānot budžetā pietiekami elastīgi, bet tā, lai tie būtu līdzsvarā ar pārējiem izdevumiem un nepārsniegtu tavas finansiālās iespējas. Tā tu izvairīsies no stresa un emociju radītiem nevajadzīgiem pirkumiem.
  3. 20% - kredītmaksājumi vai iekrājumi. Vismazākā, taču arī svarīgākā budžeta daļa. Tā paredzēta kredītu dzēšanai, nākotnes plāniem vai drošības spilvena veidošanai.
Kāpēc šī metode strādā?

„50-30-20” likuma labie panākumi slēpjas tā universālumā. Tas ir vienlaikus gan universāls, gan individuāls. Saliekot visu pa vietām, ir vieglāk sekot līdzi izdevumiem. Izklaide pārsniedz 30% robežu? Padomā, no kā varētu atteikties. Obligātie tēriņi ir tikai 40%? Lieliski! Pārējos 10% var novirzīt iekrājumiem. Šāda pieeja ir elastīga un der jebkuram. Individuāls ir tikai tavu konkrēto ienākumu lielums. Neviens tev neliek katru mēnesi atlikt tieši 200€ iekrājumiem, nē – tavi iekrājumi un arī kredītsaistības būs atbilstoši tavām iespējām.