Kas santīmu nekrāj…

ceturtdiena augustā 15, 2019

Visi zina šī sakāmvārda beigas. Un nav nekāds brīnums, ka tas darbojas arī pretējā virzienā – kas kapeiku jeb, pareizāk sakot, centu palaiž pa vējam, tas drīz vien paliek bez eiro. Vai esat pamanījuši, cik daudz naudas katru mēnesi gluži nemanāmi aiziet par visādiem niekiem?

Īpaši viegli nauda no pirkstiem (lasi: no bankas konta) izslīd pēdējos gados, kopš ir ieviests eiro un šķiet, ka pārdesmit centu šurp vai turp neko nenozīmē. Taču mēneša beigās no visiem šiem centiem savācas jau krietna summa. Ietaupot šīs nelielās summiņas, bagāts gan neviens netaps, taču vienām kārtīgām pusdienām gan varētu izdoties ietaupīt.

Palīdzēt var trīs vienkārši soļi:

1. Sāc ar bankas konta izrakstu. Daudziem ir konti dažādās bankās, un nauda iet no viena konta uz citu tikpat vienkārši, kā naudas maks no vienas kabatas citā. Bet, ja par katru pārskaitījumu jāmaksā 15 vai 32 centu apkalpošanas maksa, kopumā šī pārskaitīšana var sanākt visai dārga. Atslēgvārds šeit ir plānošana – veic visu nepieciešamā apjoma pārskaitījumu vienā reizē. Apdomā, vai tiešām tev vajadzīgi visi šie konti un bankas kartes, par kurām noteikti vēl jāmaksā mēneša maksa.

2. Apskati savu mobilā telefona rēķinu. Dažādi pakalpojumi ir pārvākušies uz mobilo vidi, un to izmantošana ir ērta un ātra. Bet vai zināji, ka, maksājot no telefona par automašīnas stāvvietu, tu katru reizi maksā arī 32 centus apkalpošanas maksu? Varbūt tomēr ir saprātīgāk aiziet līdz stāvvietas automātam, tādā veidā ietaupot naudu. Pārskati arī visas paziņojumu īsziņas, kas tev tiek sūtītas uz telefonu (piemēram, par naudas ienākšanu kontā) – visbiežāk tās ir par maksu, kamēr mobilās bankas izmantošana ir gandrīz tikpat ērta un bez maksas.

3. Neļaujies impulsiem. Tas, ka veikalos preces tiek izliktas tādā veidā, lai cilvēki pirktu iespējami vairāk, ir atsevišķa tēma. Turēties tam pretī ir katra paša lēmums. Vai bieži gadās, ka, stāvot rindā pie kases, neviļus paķer šokolādīti vai citu našķi? Ir vienkāršs veids, kā tam pretoties – pirms iešanas uz veikalu sastādi iepirkumu sarakstu un veikalā vadies tikai pēc tā.

Tie mazie finansiālie netikumi – ir pienācis laiks tos apkarot!

otrdiena februārī 5, 2019

Būsim godīgi, mēs visi ik pa laikam grēkojam. Gadās, ka mazliet šmaucamies gan darbā, gan mājas darbos, aprijam šokolādes tāfelīti vienā paņēmienā, atliekam treniņu uz dienu vai vairākām. Un kurš no mums gan, ejot uz veikalu vai citur, neatļaujas nelielos iepriecinājumus – vai tā būtu līdzņemamā kafija, romāns vai kāds nieciņš… Tie taču ir mazi izdevumi. Tomēr tādi mazi tēriņi laika gaitā kļūst par īstiem finanšu grēkiem, kas gluži nemanāmi no grēkotāja naudasmaka izvilina ievērojamas summas. Šai naudai varētu atrasties saprātīgāks pielietojums. Taču mums ir labas ziņas. Šādus mazos tēriņus konstatēt un kontrolēt ir visai viegli.

Finansiālos grēkus parāda konta izraksts.

Finansiālie grēki patiesībā jau nav nekas cits kā daļa no mūsu ikdienas paradumiem. Darbdienas rutīnā tos tāpat vien pamanīt grūti. Tāpēc jāņem talkā skaitļi. Skaties savus kartes darījumus mēnešu griezumā. Der arī veikalu čeki. Vai ir kaut kas, kas ik pa laikam atkārtojas? Kāda vieta vai kāds produkts? Cik bieži tas atkārtojas? Par katru pozīciju, kas bieži parādās, pajautā sev: vai tiešām tas tev ir tik bieži nepieciešams? Kas notiks, ja pirksi to retāk vai atteiksies vispār? Cik daudz naudas tu tā vari ietaupīt?

Uzstādi īstermiņa mērķi.

Kad esi atradis savus finansiālos grēkus, tad tas jau ir solis pretī uzvarai, tomēr skaidrs, ka atbrīvošanās no tiem nenotiks vienā dienā. Ieradumus lauzt ir grūti. Tāpēc iesakām izvēlēties kādu saprātīgu laika posmu, piemēram, 3 dienas, nedēļu, mēnesi vai divus, kurā atturies no saviem mazajiem finansiālajiem grēkiem. Kad tas pagājis, tad novērtē sasniegto un, ja nepieciešams, izdari izmaiņas un nospraud jaunu mērķi. Ja tomēr mani, ka pietrūkst gribasspēka, tad sevis motivēšanai vari izmantot dažādas viltības. Piemēram, katru dienu ievelc kalendārā krustiņu, ieliec telefonā atgādinājumu, pie sienas pielīmē plakātu vai arī, kas ir visefektīvāk, katru dienu noteiktajā periodā attiecīgo naudas summu ieliec krājkasītē.

Izvairies no faktoriem, kas mudina uz tēriņiem.

Pārdomā, kāpēc tu tik bieži tērē naudu attiecīgajai lietai. Vai aiz garlaicības? Vai arī ērtības labad? Joka pēc? Tas palīdz mazināt stresu? Kad noskaidrosi cēloni, vari meklēt risinājumu. Dažreiz tas ir vienkāršs, piemēram, pietiek tikai izmainīt ikdienas maršrutu. Citreiz toties risinājuma atrašana būs īsts izaicinājums. Nebaidies izmēģināt dažādus variantus un nepieciešamības gadījumā lūdz padomu.

Vecos ieradumus aizvieto ar jauniem.

Pieņemsim, ka tu katru darbdienas rītu nopērc kafiju par diviem eiro. Tā kā mēnesī ir vidēji 20 darba dienas, tu rīta kafijai iztērē 40 eiro mēnesī. Vai nebūtu labāk nopirkt sev jaunu, skaistu līdzņemamo krūzi, presējamo kanniņu un paciņu kafijas, bet naudas pārpalikumu sakrāt, piemēram, mazam atvaļinājumam SPA centrā? Vai varbūt pat kaut kam lielākam?

Biedrojies ar cilvēkiem, kuriem ir citādi paradumi.

Dažu ieradumu, piemēram, smēķēšanas atmešanai ir nepieciešams mainīt kompāniju. Atteikties no kaut kā, par ko tev nepārtraukti atgādina, ir grūti, taču ne neiespējami. Labāk turēties kopā ar tiem, kuriem nav šo ieradumu. Vēl labāk ir draudzēties ar tiem cilvēkiem, kam ir tāds pats mērķis kā tev vai kuru dzīvesveids kaut kādā veidā var tev palīdzēt.

Ja paslīdi, tad atkal celies.

Ieradumus nevar mainīt vienā naktī. Tas nav nekas slikts, ja gadās paslīdēt. Tādos gadījumos vajag sev piedot un censties saglabāt pozitīvu domāšanu. Vienmēr paturi prātā, ka to dari savās interesēs un ka iznākums ir pūļu vērts. Palīdzēs arī tas, ja mēģināsi vēlamo rezultātu vizualizēt. Iztēlojies bildi, kāda būs tava dzīve pēc mērķa sasniegšanas, un tā būs krietni vieglāk tiekties uz to.

Novēlam tev labas sekmes savu finansiālo netikumu apkarošanā!