Eksperiments – pusdienas par 1 eiro

otrdiena janvārī 28, 2020

Strādājošiem cilvēkiem pusdienošana zināmā mērā ir izaicinājums. Ļoti maz ir tādu darba devēju, kas saviem darbiniekiem nodrošina ēdināšanu. Vairumam nākas vai nu ņemt līdzi ēdamo no mājām, vai doties uz kādu netālu ēdināšanas vietu vai veikalu. No mājas paņemtā ēdiena izmaksas ir pagrūti novērtēt, taču ēdnīcā vai kafejnīcā viena ēdienreize maksā vidēji 3-5 eiro. Pirmajā mirklī šī nauda šķiet nenozīmīga, taču mēneša laikā savācas ievērojama summa. Būtu ļoti labi, ja šo skaitli kaut kā varētu samazināt.

Šīs idejas iedvesmoti, TF Bank darbinieki nolēma piedalīties eksperimentā “Pusdienas par 1 eiro”. Uzdevums bija atnest uz darbu maltīti, kuras vērtība nepārsniedz 1 eiro.

Uzdevuma noteikumi ir šādi:

Ēdienam jābūt tādam, ko var dalīt ar citiem. Tā kā neviens iepriekš nespēja precīzi iztēloties, ko par vienu eiro var dabūt, nolēmām saklāt kopīgu galdu, lai pusdienas būtu iespējami daudzveidīgas un sātīgas.
Pēc tam vienojāmies, kas ko nesīs. Galvenais ir izvairīties no atkārtošanās, taču, apvienojot budžetus, iespējams iegādāties arī kaut ko vairāk.

Tā kā runa galvenokārt ir par gatavo pārtiku vai no dažādiem produktiem pagatavojamu pārtiku, daudzumi jāizvēlas tā, lai gala summa būtu 1 eiro.

Ja kāds atnes kaut ko no sava dārza vai mežā salasītas sēnes vai ogas, tad cenā ierēķinām dažādus ar šo produktu iegūšanu (taču ne pašu audzēšanu) saistītos papildizdevumus, piemēram, transports, pārstrāde un tamlīdzīgi.

Ko tad mēs ēdām pusdienās?

Eksperimentā piedalījās 10 cilvēki. Kopīgajām pusdienām tika sarūpēti šādi ēdieni:

1. Vārīti kartupeļi un miltu mērce ar rīvētiem burkāniem – vienkāršs un lēts ēdiens, kas sader ar gandrīz visiem gaļas ēdieniem un salātiem.

2. Kotletes, rupjmaize un skābais krējums – tā kā gaļa parasti ir dārgāka par augu valsts produktiem, tad šo produktu sagādei savus līdzekļus apvienoja trīs kolēģi. Šai budžetā pietika naudas arī rupjmaizei un mazajai krējuma paciņai, kas labi sader ar dažādiem ēdieniem.

3. Savā siltumnīcā izaudzēti salāti un redīsi, kam tika pievienots veikalā pirkts gurķis, un tas viss sakapāts bļodā, pievienojot sāli un piparus. Atsvaidzinoša piedeva, kuras pietika visiem.

4. Cīsiņi – par 99 centiem nopirkām krietnu daudzumu cīsiņu, kurus var ēst kopā ar maizi, kartupeļiem un salātiem.

5. Plovs – lai gan darbiniekam, kurš sagādāja šo ēdienu, pašam patīk gatavot plovu, šoreiz viņš finansiālu apsvērumu dēļ devās pie gatavo ēdienu letes. Lai gan pašdarinātais, protams, garšo labāk, arī šis plovs nebija slikts, īpaši kombinējot ar citiem ēdieniem.

6. Pankūkas ar ievārījumu – pankūku milti maksāja 89 centus, un rezultātā tapa pilns šķīvis ar gardām pankūkām. Pie tām tika pasniegts mājas ievārījums no āboliem un ķiršiem.

7. Ukrainas borščs ar vistas gaļu – saldēto produktu saldētavā atrasts boršča maisījums par 59 centiem, kam sātīgumam pievienoti vistu kakli. No šī daudzuma var paēst 3-4 cilvēki, taču, ja to ēd kā pirmo ēdienu, nevis pamatēdienu, tad pietiktu 10 cilvēkiem.

8. Košļājamās konfektes – tā kā vairums gādāja par sāļajiem ēdieniem, šis darbinieks parūpējās, lai pēc pusdienām būtu arī kas salds, ko likt uz kārā zoba.

Kopumā var teikt, ka mēs savu mērķi sasniedzām un pat ar uzviju. Lai gan sākumā visi dalībnieki bija noraizējušies, ka paliks badā, galu galā izrādījās, ka visu nemaz nevar apēst – atlika ēdiens arī nelielām uzkodām nākamajā dienā.

Ko mēs no šī eksperimenta iemācījāmies?

1. Sapratām, ka šis nebūt nebija vienkāršs eksperiments. Lai atrastu ēdamo par 1 eiro, nācās iztērēt gana daudz laika un enerģijas. Bija nepieciešamas ne tikai plānošanas prasmes, bet arī atjautība un radošums. Ir grūti vienam cilvēkam izvēlēties ēdienu vairākiem, vairāk iespēju rodas apvienojoties. Eksperiments apliecināja arī, ka par vienu eiro var nopirkt gan gatavo pārtiku, gan pusfabrikātus, gan arī produktus, lai pagatavotu ēdienu pats.

2. Cenu ietekmē zīmols. Vairumam no mums ir jau izstrādājušies ieradumi, un katram ir jau savs iecienītais piena, maizes un citu produktu ražotājs. Taču noliktā viena eiro robeža nereti lika no ierastajiem ražotājiem atteikties. Izrādījās, ka iecienītās preču markas nebūt nav tās lētākās. Nereti viena veida dažādu ražotāju preces cenas atšķiras ļoti būtiski, tāpēc labākas cenas meklējumos nākas izvēlēties citus ražotājus. Tomēr nonācām pie secinājuma, ka nevajadzētu steigties pavisam mainīt paradumus, ja lētākais produkts garšo sliktāk.

3. Vienības cena ir mazāka, pērkot lielāku iepakojumu. Lai gan tas šķiet smieklīgi, tomēr šo sen zināmo patiesību nākas atklāt atkal un atkal no jauna. Atkarībā no produkta veida, cenu starpība var būt dažāda. Jāņem vērā, cik daudz ēdāju būs. Nav jau nekādas nozīmes ietaupīt uz vienības cenu, ja pēc tam daļa ēdiena jāizmet.

4. Var palīdzēt internets un atlaižu kampaņas. Mūsdienās visu lielo veikalu sortimenti pieejami arī internetā. Interneta lielveikali ir labs veids, kā salīdzināt cenas un atrast jaunas idejas. Sēžot pie datora, var ātri uzzināt arī par dažādām atlaidēm.