Finanšu ietekme uz pāru attiecībām

Bieži izskan viedoklis, ka, apprecoties vai vienkārši dzīvojot kopā, finansiālā nākotne ir drošāka. Uzsākot kopīgu dzīvi, izdevumiem uz cilvēku vajadzētu samazināties, savukārt ienākumu bāzei - augt. Protams, ar nosacījumu, ka abiem partneriem naudas lietas ir kārtībā un visi ar naudas lietām saistītie lēmumi tiek pieņemti kopā. Uzsākot ilglaicīgas attiecības, svarīgs faktors ir caurskatāmība un paredzamība - slepenībā vai steigā pieņemti finansiālie lēmumi var ļoti kaitēt kā pāra attiecībām, tā arī katra individuālajam finansiālajam stāvoklim.

Pie  mums laiku pa laikam vēršas klienti, kuru finansiālais stāvoklis ir sarežģījies tieši pēc attiecību uzsākšanas,  tāpēc ar TF Bank juristu izveidojām pamatīgu pārskatu par galvenajiem finanšu aspektiem, kas ietekmē pāru attiecības un kurus vajadzētu zināt ikvienam, neatkarīgi no pašreizējā attiecību stāvokļa.

1. Dažādas mantiskās attiecības

Slēdzot laulību, mantiskās attiecības var risināt vienā no trim veidiem: kopīgs īpašums, šķirtais īpašums vai īpašuma pieauguma ieskaits.

Kopīgs īpašums – no visa, kas tiek iegādāts laulības laikā, vienlīdzīgas daļas pieder katrai no pusēm. Tāpēc visi darījumi būtu jāveic kopīgi. Pirms laulības iegūtais īpašums pieder katrai personai atsevišķi un šķiršanās gadījumā dalīts netiek. Taču te ir divi “bet”. Piemēram, ja dzīvesvieta ir dalītais īpašums, ja tas tiek izmantots ģimenes interesēs, īpašnieks var ar to rīkoties, tai skaitā aplikt ar hipotēku, atsavināt, nodot lietošanā trešajai personai un tamlīdzīgi,  tikai ar dzīvesbiedra piekrišanu. Tāpat arī, ja īpašums iegādāts kredītā, kas tiek atmaksāts no kopējiem ienākumiem, šķiršanās gadījumā otra puse var pieprasīt pusi iemaksātās naudas atpakaļ (pat ja tā nav nekustamā īpašuma īpašnieks).

Šķirtais īpašums – īpašums pieder tam, uz kā vārda ir reģistrēts. Kopīgs īpašums tiek iegādāts pēc vienošanās. Piemēram, ja pāris nopērk dzīvokli, kuru reģistrē uz A vārda, bet kredītmaksājumus veic B, tad pēc šķiršanās šis nekustamais īpašums paliek personai A. Taču, ja īpašums tiek reģistrēts uz abu vārda, šķiršanās gadījumā tas tiek sadalīts.

Īpašuma pieauguma ieskaits – katra no pusēm ir laulības laikā iegādātā īpašuma vienīgais īpašnieks, un tā arī atbild par saistībām. Izņēmums ir ģimenes kopējās dzīvojamās platības iegāde. Tam vajadzīga abu pušu piekrišana, neatkarīgi no tā, kam īpašums piederēs. Veicot ieskaitu par laulības laikā iegādāto īpašumu, netiek ņemts vērā šāda veida īpašums: pirms laulībām kādam no laulātajiem īpašumā esošā manta, laulības laikā bez maksas iegūtā manta, tiesības, kas izriet no kaitējuma veselībai vai ķermeņa bojājumiem, kā arī valsts un obligātās pensiju apdrošināšanas, kā arī īpašums, kas ir iegādāts uz tāda īpašuma rēķina, uz kuru neattiecas ieskaits.
Bez jau minētajiem variantiem mantiskās attiecības var regulēt ar laulības līguma palīdzību.

2. Ienākumi un to plānošana

Pirms pastāvīgu attiecību uzsākšanas katrai no pusēm jau ir izveidojušies savi tērēšanas un uzkrāšanas paradumi. Atšķirīga ir arī cilvēku attieksme pret budžeta plānošanu. Uzsākot kopdzīvi, pāris izstrādā kopīgu ienākumu-izdevumu sistēmu. Vairumā gadījumu abi vienojas par to, kā tiek sadalīti ikdienas izdevumi, kā arī par lielākiem izdevumiem tuvākajā nākotnē (piem., brīvdienu ceļojums, auto iegāde un tml.). Taču par tālāko nākotni parasti daudz nedomā.

Nākotni ietekmē, piemēram, aplokšņu alga. Ja visi vai daļa ienākumu ir nelikumīgi, tas ir slikts variants abām pusēm. Šajā gadījumā var būt ne tikai  problēmas dabūt kredītu vai valsts atbalstu – aplokšņu alga būtiski negatīvi ietekmē arī iespēju aizsargāt savas tiesības. Tādējādi grūtībās nonāk arī darbinieka dzīvesbiedrs, kuram nākas segt vairāk pāra kopējo izdevumu. Īpaši smagi tas ir tādā gadījumā, ja aplokšņu algas saņēmējs saslimst vai nokļūst nelaimes gadījumā un zaudē darbaspējas.

Otrs spilgts piemērs skar tos, kas otro reizi uzsāk kopdzīvi vai dodas laulībā. Ja vienai vai abām pusēm ir bērni no iepriekšējās kopdzīves, tie ir jāturpina uzturēt arī pēc jaunās kopdzīves uzsākšanas. Negribam vilkt svītru pāri romantikai, tikai aicinām pamatīgi pārdomāt savu budžetu - iepriekšējās kopdzīves saistības nevar izzust vienā dienā.

Dažkārt tiek pieņemts lēmums visus ģimenes ienākumus ieskaitīt kopējā kontā. Taču var gadīties, ka tas tiek darīts, lai izvairītos no tiesu izpildītājiem, ierobežotu kaitīgu dzīvesveidu, vai arī nolūkā veikt ekonomisko vardarbību. TF Bank jurists iesaka uzmanīgi izturēties pret ideju ieskaitīt savus ienākumus kāda cita kontā. Ja neskaita kopīgā īpašuma režīmu, kopīga konta pārvaldīšana ir vienošanās jautājums. Ja kādā brīdī sāks šķist, ka otra puse tevi ierobežo, to būs gandrīz neiespējami pierādīt.

3. Kopdzīve un kredīti

Vēl viena izplatīta prakse: ģimenes vajadzībām tiek paņemts kopīgs kredīts vai arī nopirkta sadzīves tehnika uz nomaksu. Parasti kredītu noformē uz viena dzīvesbiedra vārda, taču to maksā abi, vai arī sadala izdevumus kā citādi. Ja attiecības ir stabilas un ģimenes budžets sastādīts saprātīgi, tad šis ir labs risinājums. Taču, ja neesat drošs par savu kopdzīvi, tad pirms līguma parakstīšanas labāk piebremzēt un padomāt, jo strīda gadījumā otra puse var paziņot, ka par šādu kredītu neko nezina un tā atmaksu neveiks.

Taču, ja viena puse paņem šādu kredītu, otrai nezinot un vēlāk nespēj to nomaksāt,  kredīta devējs var griezties tiesā un pieprasīt aizdevumu atdot. Tad tiks pieprasīta kopīpašuma sadalīšana, lai pārdotu parādā esošā dzīvesbiedra daļu, un tas var radīt ļoti apgrūtinošu situāciju otram. Ņemot kopīgu kredītu, pārdomājiet visus iespējamos scenārijus. Var gadīties ne tikai strīdi, bet arī citi nepatīkami apstākļi: ilgstoša slimošana, darba zaudējums, dažādi nelaimes gadījumi – jums vienmēr jābūt arī plānam B.

4. Neveiksmīgs bizness un valdes locekļa saistības

Uzsākot kopdzīvi, jānoskaidro, ar ko īsti otra puse nodarbojas un kāda ir attiecīgās nozares perspektīva. Jāatceras, ka uz valdes locekļiem attiecas citi bezdarba apdrošināšanas noteikumi un ka viņiem par saviem lēmumiem var nākties atbildēt finansiāli.

Piemēram, ja valdes locekļa vainas dēļ uzņēmums cieš zaudējumus, tie, visticamāk, būs jāatmaksā no personīgajiem līdzekļiem. Lai nomaksātu dažādus sodus un sankcijas, valdes loceklis spiests ķerties pie personīgajiem kontiem un īpašumiem. Ja ar tiem nepietiek, jāpārdod sava daļa no kopīgā īpašuma. 

5. Mantošana

Kopīgā īpašuma režīmā katrai no pusēm pieder puse kopīgā īpašuma. No mirušā dzīvesbiedra palicējs manto vēl vismaz 25% (ja ir pirmās pakāpes mantinieki – bērni), pārējā daļa tiek sadalīta pārējo mantinieku starpā. Ja pirmās pakāpes mantinieku nav, dzīvesbiedra mantojuma daļa palielinās. Ja kopdzīve bija nereģistrēta, tad mirušā dzīvesbiedra daļu otra puse var mantot tikai, ja tas ir noteikts testamentā.

Mantojuma pieņemšana nav obligāta, taču, ja mantojumu pieņemat, tas jāpieņem pilnībā. Diemžēl nav iespējams, ka mantojat nekustamo īpašumu, automašīnu un citas noderīgas lietas, bet parādus atstājat kādam citam. Ja nezināt, cik lieli ir dzīvesbiedra parādi, varat prasīt mantojamā īpašuma inventūru. Protams, tas saistīts ar zināmiem izdevumiem, un inventūras pieprasījums jāiesniedz trīs mēnešu laikā pēc tam, kad mantinieks uzzina, ka mantojums varētu nebūt pietiekams parādu segšanai. Ja izrādās, ka mantojums ir ar mīnus zīmi (saistību ir vairāk nekā īpašuma), tad, lai atbrīvotos no saistībām, parasti pēc mantojuma pieņemšanas tiek izsludināts mantotā īpašuma bankrots.