Vai esi pasargāts no krāpšanas Internetā?

ceturtdiena decembrī 20, 2018

Varētu jau domāt, ka mūsdienās jebkurš zina, kā sevi pasargāt no krāpšanas internetā, taču realitāte tomēr ir citāda. Tehnoloģijas un krāpnieku metodes arvien attīstās. Īpaši bieži cieš bērni un veci cilvēki, kuriem internets vēl ir jauna, neatklāta teritorija. Tā kā cilvēki internetā ne tikai pļāpā un izklaidējas, bet kārto arī lietas, kas saistītas ar izglītību, veselību un naudu, krāpšanas upuri var nopietni ciest. Tāpēc iepazīstināsim ar dažiem dzelžainiem likumiem, kuri jāievēro, lai pasargātu savu un tuvinieku īpašumu un identitāti.

Izmanto antivīrusu programmas

Nodrošini savu datoru ar uzticamu antivīrusu programmu. Izmanto to datora, interneta lapu un ārējo ierīču pārbaudei. No vīrusiem var izvairīties arī, neapmeklējot šaubīgas lapas. Tāpat arī nevajadzētu lejupielādēt nezināmus failus. Vēl ir svarīgi regulāri atjaunināt programmatūru un izmantot drošu interneta savienojumu. Lai būtu pavisam drošs, atslēdz datoru no strāvas, kad to nelieto. Pārbaudi arī savu viedtālruni un planšeti, vai tur nav ieviesusies kāda ļaunatūra.

Izmanto drošas paroles

Gandrīz visās apmeklējamās lapās tev ir paroles. Lai aizsargātu savus personas datus un kontu, izvēlies drošas paroles. Izmanto ciparus, simbolus, mazos un lielos burtus. Nedrīkst visur izmantot vienu un to pašu paroli. Visās vietās tās arī regulāri maini. Noteikti nedrīkst savus pieejas datus kaut kur turēt uzrakstītus vai nēsāt līdzi. Ja vien iespējams, neglabā tās arī datora atmiņā. Arī pašu datoru aizsargā ar paroli. Nevienam neizpaud savas paroles, pat ne tuviniekiem. Ja kāds uzņēmums vai tā pārstāvis prasa tavu paroli, tad zini, ka tas ir krāpnieks. Kur iespējams, identifikācijai izmanto ID karti, mobilo ID vai divlīmeņu autentifikāciju.

Uzmanies ar neparastiem e-pastiem

E-pasta krāpniecība ir visizplatītākais un vieglākais veids, kā nozagt cilvēku personas datus. Ar aizdomām jāizturas pret katru e-pasta vēstuli, kurā prasīts nosūtīt tavus personas datus un paroli. Ja neesi drošs par to, vai pazīsti sūtītāju, tad noteikti never vaļā vēstulē esošās saites un pielikumus. Vislabāk šādas vēstules uzreiz izdzēst. Arī slikta valoda un atsaukšanās uz tev nepazīstamām personām ir zīme, ka kaut kas nav kārtībā. Piemēram, ja kāds tev raksta, ka tavs onkulis Zviedrijā ir atstājis tev mantojumu, tad, pirms reaģē uz šo vēstuli, kārtīgi pārdomā savus radurakstus. Tas pats attiecas uz dažādiem līgumiem un rēķiniem.

Sociālajos medijos ne visi ir draugi

Sociālie mediji ir lieliska vieta, taču tā nav vieta, kur pelnīt naudu. Neviena nopietni ņemama firma tev nerakstīs caur Facebook vai Twitter, lai izteiktu piedāvājumu. Jābūt arī uzmanīgam, pievienojoties dažādām grupām un informācijas paušanu. Būtu ieteicams savus sociālo mediju profilus turēt privātus, kā arī pārdomāt, ko raksti savos ziņojumos. Var gadīties, ka tie pauž tavus patērētāja paradumus, dzīvesvietu un ikdienas pārvietošanās informāciju. Tā visa ir krāpniekiem derīga informācija.

Kontrolē, ko internetā dara tavi bērni

Ja arī tev pašam viss tiek kontrolēts, tad ar bērniem neko nevar zināt. Viņi izmanto visdažādākās aplikācijas un apmeklē citas lapas, pie tam bieži to dara kopā ar saviem vienaudžiem. Lai pasargātu no bīstamām situācijām gan viņus, gan sevi, tiem jāpastāsta par drošību internetā. Pirmais, kas bērniem jāzina – internetā nedrīkst nevienam izpaust savas paroles, skolu un dzīvesvietas adresi. Īpaši jāuzmanās ar fotoattēlu publicēšanu. Viņš nedrīkst izplatīt savu vecāku vai citu tuvinieku bildes. Kā arī visi interneta pirkumi vispirms jāapspriež ar tevi.

Rūpīgi glabā savu kredītkarti

Iepērkoties internetā, labāk neizmanto kredītkarti, bet dažādus starpniekus, piemēram, PayPal vai virtuālo kredītkarti. Ja nu tomēr bez kredītkartes datu ievadīšanas nevar iepirkties, vispirms ievāc informāciju par attiecīgo pārdevēju un klientu atsauksmēm.

Drošu sērfošanu!