Cik daudz naudas skolēnam īsti vajag?

ceturtdiena augustā 22, 2019

Vai un cik daudz skolēnam vajag kabatas naudu, ir plaši apspriests temats. Viedokli par šo jautājumu bieži nosaka personīgā bērnības pieredze, bet vēl vairāk nosaka tas, kā dara citi. Bērns parasti jau trešajā skolas dienā paziņos: “Kevinam katru dienu dod 2 eiro! Kāpēc man nē?”

Tā nu vecāki neizbēgami nokļūst dilemmas priekšā – vai nu savam bērnam arī dot tos pašus 2 eiro, ja jau citiem tiek dots, vai nu mēģināt tikt skaidrībā, kas tad bērnam īsti ir vajadzīgs. Ja izvēlies otro variantu, tad izlemt būs vieglāk, ja atbildēsi uz šādiem jautājumiem:

Kāda ir tava bērna dienas kārtība?

Ja bērns tūliņ pēc stundām dodas mājās, viņam nauda ēdienam nav vajadzīga – skolas pusdienas sākumskolā ir par brīvu, bet mājās taču kaut kas ēdams vienmēr ir. Taču, ja bērnam pēc skolas ir kāds treniņš vai pulciņš, viņam droši vien vajag uzkost vēl kaut ko papildus skolas pusdienām. Skolas vecuma bērnam jāēd ik pēc četrām stundām.

Kur bērns var ieturēt maltīti?

Nav īpaši prātīgi vienkārši iedot bērnam naudu un pateikt: “Nu tad aizej uz veikalu.” Plašā izvēle apžilbinās acis, un visa nauda tiks atdota par našķiem, kas diez vai būs labākais variants, kā apmierināt izsalkumu.

Labāk noskaidro, vai skolā ir bufete. Daudzās skolu kafejnīcās bērns var nopirkt makaronu salātus vai pat silto ēdienu par 1-2 eiro. Ja bufetes nav, izpēti, kādas ēstuves ir skolas tuvumā. Gan jau par 3 eiro tur varēs paēst, turklāt bērns atradīsies siltā telpā, nevis staigās kaut kur pa pilsētu, un kafejnīcā pie galda var arī mācīties.

Kā bērns pārvietojas?

Ja pilsētas autobusi un skolas autobuss ir par brīvu, tad bērnam naudu braukšanai nevajag. Ja nokļūšanai no mājām uz skolu un atpakaļ jābrauc ar piepilsētas autobusu vai mikroautobusu, tad gan braukšanas nauda ir neizbēgami vajadzīga.

Vai bērnam vajag naudu “katram gadījumam”?

Ir skolēni, kuriem makā vienmēr ir lieka naudiņa, kas iedota ar domu “ja nu ir pilna burtnīca un vajag jaunu”. Parasti tomēr šī nauda tiek iztērēta kaut kam citam, un arī pedagogi uzskata, ka labāk bērnam dot līdzi tieši tik daudz naudas, cik patiešām nepieciešams. Jo bērns mazāks, jo lielāka iespēja, ka viņš izpļāpās par savu naudu pa labi un pa kreisi, tā kļūstot par vieglu mērķi krāpniekiem.

Kā tu uzzini par nepieciešamajiem papildu izdevumiem saistībā ar skolu?

Daudzās klasēs vecāki izveidojuši savas grupu sarakstes vai arī sazinās caur e-klasi. Jau mācību gada sākumā vienojieties, ka visas naudas vākšanas notiek tikai starp pieaugušajiem – tad būs pilnīga skaidrība un izpaliks tādi pārsteigumi kā “Mēs ar klasi šodien ejam uz kino, bet es neatceros, cik daudz naudas bija jāņem līdzi.“.

Ja nauda klases audzinātājas Ziemassvētku dāvanai vai ekskursijai tiks vākta skaidrā naudā un caur bērniem, pastāv risks, ka a) nauda tiks pazaudēta; b) par to aizmirsīs, jo šāda maksāšana neietilpst bērna ikdienas paradumos. Daudz drošāk, ja šādām naudas vākšanām tiks izvēlēts kasieris vecāku vidū un izveidots īpašs bankas konts – tad viss būs droši, kā arī būs skaidrs, kurš ko ir samaksājis.

Ietaupi naudu, mazgājot veļu

otrdiena augustā 20, 2019


Mēs visi valkājam apģērbu, tātad arī mazgājam veļu. Pirmajā mirklī šķiet, ka šīs apnicīgās ikdienas darbības izdevumi nav īpaši kontrolējami, taču patiesībā ir daži knifi, kas jau nākamajā veļas mazgāšanas reizē jums palīdzēs ietaupīt.

Nav pamata ticēt mītam, ka tikai augstā temperatūrā drēbes iespējams izmazgāt kārtīgi. Ir pārbaudīts, ka arī zemākā temperatūrā var tikt vaļā gan no traipiem, gan mikrobiem, turklāt – ietaupot naudu. Hamburgas Ekoloģijas institūts pēc firmas Procter & Gamble Service GmbH pasūtījuma veica pētījumu, kura rezultāti apliecināja, ka, mazgājot veļu zemās temperatūrās, var ietaupīt līdz pat 40% elektroenerģijas.

Pētījums tika veikts pēc principa “vienu līmeni zemāk” - tas nozīmē, ka veļu, kas līdz šim tika mazgāta  90°C/95°C, mazgāja 60°C un salīdzināja rezultātus. To veļu, kas līdz šim tika mazgāta 60°C, salīdzināšanai mazgāja 40°C utt. Daudzu veļas mazgājamo mašīnu standarti neparedz veļas mazgāšanu zemākā temperatūrā par 30°C, tāpēc šo veļu turpināja mazgāt tajā pašā temperatūrā. Tajās veļasmašīnās, kurām bija arī 20°C programma, mazgāja 20°C temperatūrā.

Katrai programmai izmērīja vidējo elektroenerģijas patēriņu:

  • 90°C/95°C tas bija 1,90 kWh,
  • 60°C -1,15 kWh,
  • 40°C - 0,65 kWH,
  • 30°C - 0,40 kWh,
  • ja 20°C - 0,25 kWh.

Var uzreiz pamanīt, ka temperatūras pazemināšana tikai par vienu līmeni ietaupa gandrīz pusi enerģijas. Jāņem vērā arī, ka zemākas temperatūras programmas ir īsākas, kas nozīmē arī būtisku ūdens ietaupījumu.

Visefektīvāk ir veļu mazgāt 20°C temperatūrā. Turklāt izrādās, ka mazgāšanas līdzekļu ražotāji jau pirms vairākiem gadiem savus produktus izstrādājuši tik tālu, ka tie efektīvi darbojas pat aukstā ūdenī. Tāpēc nevajadzētu uztraukties, ka veļas pulveris varētu zaudēt savu iedarbību. Tā kā veļas pulveriem tiek pievienota antibakteriālā komponente, vairums baktēriju iet bojā, mazgājot arī zemās temperatūrās.

Ja vēl neesi pārliecināts, vai veļu var mazgāt vēsākā ūdenī, tad ir vēl viens pozitīvs aspekts. Zemākas temperatūras saudzē arī audumu. Gluži tāpat kā matus nav ieteicams žāvēt ar karstu fēnu, arī drēbēm karstums nenāk par labu. Augstas temperatūras ir nesaudzīgas pret veļā vai zeķēs esošo gumiju, kura karstuma ietekmē drīz vien izjūk. Tāpēc, lai tavs iemīļotais apģērbs kalpotu ilgāk, saglabājot gan izmēru gan formu, mazgā to vēsā ūdenī. Patīkamu veļas dienu!

Kategorijas: Kā ietaupīt? Sadzīve

Kas santīmu nekrāj…

ceturtdiena augustā 15, 2019

Visi zina šī sakāmvārda beigas. Un nav nekāds brīnums, ka tas darbojas arī pretējā virzienā – kas kapeiku jeb, pareizāk sakot, centu palaiž pa vējam, tas drīz vien paliek bez eiro. Vai esat pamanījuši, cik daudz naudas katru mēnesi gluži nemanāmi aiziet par visādiem niekiem?

Īpaši viegli nauda no pirkstiem (lasi: no bankas konta) izslīd pēdējos gados, kopš ir ieviests eiro un šķiet, ka pārdesmit centu šurp vai turp neko nenozīmē. Taču mēneša beigās no visiem šiem centiem savācas jau krietna summa. Ietaupot šīs nelielās summiņas, bagāts gan neviens netaps, taču vienām kārtīgām pusdienām gan varētu izdoties ietaupīt.

Palīdzēt var trīs vienkārši soļi:

1. Sāc ar bankas konta izrakstu. Daudziem ir konti dažādās bankās, un nauda iet no viena konta uz citu tikpat vienkārši, kā naudas maks no vienas kabatas citā. Bet, ja par katru pārskaitījumu jāmaksā 15 vai 32 centu apkalpošanas maksa, kopumā šī pārskaitīšana var sanākt visai dārga. Atslēgvārds šeit ir plānošana – veic visu nepieciešamā apjoma pārskaitījumu vienā reizē. Apdomā, vai tiešām tev vajadzīgi visi šie konti un bankas kartes, par kurām noteikti vēl jāmaksā mēneša maksa.

2. Apskati savu mobilā telefona rēķinu. Dažādi pakalpojumi ir pārvākušies uz mobilo vidi, un to izmantošana ir ērta un ātra. Bet vai zināji, ka, maksājot no telefona par automašīnas stāvvietu, tu katru reizi maksā arī 32 centus apkalpošanas maksu? Varbūt tomēr ir saprātīgāk aiziet līdz stāvvietas automātam, tādā veidā ietaupot naudu. Pārskati arī visas paziņojumu īsziņas, kas tev tiek sūtītas uz telefonu (piemēram, par naudas ienākšanu kontā) – visbiežāk tās ir par maksu, kamēr mobilās bankas izmantošana ir gandrīz tikpat ērta un bez maksas.

3. Neļaujies impulsiem. Tas, ka veikalos preces tiek izliktas tādā veidā, lai cilvēki pirktu iespējami vairāk, ir atsevišķa tēma. Turēties tam pretī ir katra paša lēmums. Vai bieži gadās, ka, stāvot rindā pie kases, neviļus paķer šokolādīti vai citu našķi? Ir vienkāršs veids, kā tam pretoties – pirms iešanas uz veikalu sastādi iepirkumu sarakstu un veikalā vadies tikai pēc tā.

Pārāk labi, lai būtu patiesība?

otrdiena augustā 13, 2019

Svarīgi zināt – ja kaut kas liekas pārāk labi, lai būtu patiesība, tad parasti tā arī nav patiesība. Šis universālais likums attiecas uz jebkuru jomu, un arī finanšu nozarē ne uz kādiem brīnumiem diemžēl paļauties nav vērts.

Tomēr, apskatot dažādus piedāvājumus finanšu un kredītu sektorā, rodas cits iespaids – tā vien šķiet, ka tiek piedāvāts kaut kas tik brīnišķīgs, ka atteikties būtu gandrīz vai muļķīgi. Lūk, izplatītākie “āķi”, uz kuriem cilvēki uzķeras. 

Bezmaksas kredīts

Šķiet, ka tas taču ir lieliski – kredīts, par kuru nav jāmaksā procenti! Tomēr, palasot sīkajā drukā rakstīto tekstu, izlien īlens no maisa – procenti nav jāmaksā tikai par kādu īsu periodu vai vispār tikai pirmajā maksājumā. Pat, ja izdodas vairākas reizes dažādās vietās paņemt “bezmaksas” kredītu, šāda shēmošana, visticamāk, agri vai vēlu beigsies ar iekļūšanu kredītu cilpā.

Aizņēmums, nosūtot SMS

Šis variants ir vienā kategorijā ar kredītu noformēšanu pārtikas veikalos vai avīžu kioskos. Šādiem pakalpojumiem ir viens mērķis – piedāvāt cilvēkiem aizdevumu rokas stiepiena attālumā tieši tajā brīdī, kad rodas kāds kārdinājums. Var jau domāt –kas gan tur slikts, ja piedāvājums rodas tieši tur, kur ir pieprasījums, taču atbildīgas kredītņemšanas principam tas tomēr neatbilst.

Mikroskopiski procenti

Procentu likme varbūt arī ir zema, taču ir jāsalīdzina visi kredīta noteikumi. Parasti zema procentu likme ir tur, kur slēpjas kāds āķis – piemēram, nāk klāt līguma slēgšanas maksa, aizņēmumu nav iespējams atmaksāt pirms termiņa, vai arī pirmstermiņa atmaksa ir par maksu un tamlīdzīgi. Arī visas kredīta izmaksas vēl neparāda īsto ainu, jo tajās nav ieskaitīti tie izdevumi, kas nāks klāt, ja gadīsies nokavēt maksājumu vai radīsies cita problēma.

Konti ar kredītlimitu

Nav starpības, vai tie ir kredītlīnijas, overdrafti vai kredītkartes – ja tev ļauj izmantot svešu naudu, kuru vēlāk nāksies atmaksāt ar procentiem, tas nav nekas cits kā kredīts. Un kredīts nav par brīvu. Tas, ka aizņēmums pieejams caur kontu un ir pieejams jebkurā mirklī, cilvēku finanšu disciplīnai par labu nenāk.

Ikmēneša ietaupījumi nav tikai bagātnieku izprieca

ceturtdiena augustā 8, 2019

Nav nekāds noslēpums, ka lielai daļai Latvijas ģimeņu nav nekādu lielo iekrājumu. Tiesa gan – pēc pēdējās ekonomiskās krīzes ļaudis sākuši iekrāt vairāk, un šobrīd četri no katriem pieciem cilvēkiem apgalvo, ka vismaz kaut kādi ietaupījumi viņiem ir. Taču pārsvarā tie ir tikai kādu 1-2 mēnešu ienākumu apjomā vai pat mazāk.

Iekrājumu veidošanas uzsākšana ir vairāk psiholoģisks solis, kura speršanai nepieciešams ne tik daudz lielu ienākumu, cik gribasspēka. Tas ir tāpat kā veselības sportā, kur vislielākais izaicinājums ir piecelties no dīvāna un, kad tas ir izdarīts, tad jau vairs nav nekādu problēmu noskriet apkārt kvartālam.

Krāt var sākt no pavisam mazām summām – lai tie būtu kaut vai pāris procenti no ienākumiem. Protams, lieliski būtu, ja uzreiz varētu atlikt 10 vai pat vairāk procentu, taču dzīve pierāda, ka vairumam tas neizdodas.

Iekrājumiem var izveidot atsevišķu norēķinu kontu, kas nav saistīts ar bankas karti un kur katrā algas dienā ieskaiti noteiktu summu, – tad nebūs iespējams tik vienkārši šai naudai piekļūt un to iztērēt.

Droši sāc ar mazām summām! Varētu domāt – kāds gan labums no katru mēnesi atliktajiem 20 eiro, taču var domāt arī savādāk – gadā savāksies jau pāris simti eiro, kas var noderēt negaidītam automašīnas remontam vai jaunam ledusskapim, ja vecais pēkšņi iziet no ierindas.

Svarīgākais ir spēt katru mēnesi kaut ko atlikt. Tas uzreiz ļaus labāk tikt galā situācijā, kad uzradīsies negaidīti izdevumi – nevajadzēs uzreiz stiept roku pretī jaunam kredītam. Ja krāt sāksiet visa ģimene kopā, uzreiz norunājiet, kad un uz kādiem noteikumiem šos uzkrājumus drīkstēs izmantot.