Palīgā - maksājuma datums tuvojas, bet naudas nav!

otrdiena novembrī 19, 2019

Nav nekāds noslēpums, ka Latvijas ģimeņu budžeti mēdz būt visai saspringti, un manevrēšanas iespēju mēneša ietvaros ir maz. Lielu daļu šī saspringtā budžeta veido obligātie maksājumi, kurus nekādi nevar ignorēt vai atlikt.

No negaidītām situācijām neviens nav pasargāts, un pie šāda veida maksājumiem pieder arī dažādas finansiālās saistības. Ko darīt, ja kļūst skaidrs, ka aizdevumu atmaksa ir pāri spēkiem? Vai, ja rodas šaubas, vai spēsi laikā nomaksāt rēķinu?

Galvenais priekšnoteikums problēmas pozitīvam atrisinājumam ir tās atzīšana un rīkošanās. Jāsāk ar to, ka par šo problēmu runā – gan ģimenes lokā, gan ar aizņēmuma devēju vai pakalpojuma sniedzēju. Ģimenes lokā pārrunājiet savas iespējas un, ja risinājumu neatrodat, tad sazinieties ar kreditoru vai pakalpojuma sniedzēju, vēl pirms pienāk maksājuma termiņš.

Nereti problēmas rodas tieši tāpēc, ka cilvēks noslēpj galvu smiltīs kā strauss – tad parādi tiek nodoti inkasentiem vai pat jau tiesu izpildītājam, kā rezultātā parāda summa tikai aug, jo tai tiek pieskaitīti ar piedziņu saistītie papildu izdevumi un soda nauda.

Kreditors var piedāvāt dažādus risinājumus, piemēram, maksājuma grafika pagarināšanu, kā rezultātā samazinātos ikmēneša maksājums. Daudzi aizdevēji piedāvā arī aizdevuma apdrošināšanu, tādējādi tiek segti maksājumi arī par to laiku, kad kredītņēmējs palicis bez ienākumiem vai tam radušās veselības problēmas. Ja aizdevēja piedāvātais risinājums tev tomēr neder, esi godīgs un pasaki to uzreiz. Nav jēgas noslēgt jaunu vienošanos, ja uzreiz saproti, ka nespēsi to pildīt.

Vissvarīgākais - tiešām vēlēties risināt problēmas un aktīvi komunicēt ar aizdevēju. Parāds pats no sevis nepazudīs, un slēpšanās no aizdevēja var radīt nopietnas sekas: ne tikai pieaugs atmaksājamā summa, bet arī nonāksi tā sauktajā melnajā sarakstā, radot grūtības ar kredītu un pakalpojumu saņemšanu nākotnē. Ja lieta nonāks tiesā, tad parādam tiks pieskaitīti arī tiesas un piespiedu piedziņas izdevumi.

Ja rodas nopietnākas vai ilgtermiņa problēmas, kurām pats neredzi atrisinājumu, iesakām vērsties pie parādu konsultanta.

Eksperiments: kā sagriezt sīpolu un neraudāt?

ceturtdiena novembrī 14, 2019

Atmini manu mīkliņu, kas tas ir: mazs, mazs vīriņš ar garu bārdu, kas uz to paskatās, tam jāraud. Nu ja, tas ir sīpols. TF bankas klientu apkalpošanas speciāliste Līzbete ir lieliska kulināre, un viņas īpašais meistarstiķis ir sīpolu pīrāgs. Lai izceptu veselu plāti sulīga pīrāga, nepieciešams liels daudzums sakapātu sīpolu, kas rada arī ievērojamu daudzumu daudz asaru. Tā kā šis ir Līzbetes ģimenē ļoti iecienīts ēdiens, viņa nolēma izmēģināt 11 sīpola griešanas metodes, kas it kā palīdzot izvairīties no raudāšanas.

Kā īsti griezt to sīpolu, lai nebūtu asaru?
1. Turi mutē gabalu maizes.

Šī metode darbojās vien īsu brīdi. Sīpols jau bija gandrīz sagriezts, kad asaras tomēr sāka birt. Un, kad maize sāk jau mutē izšķīst, ir visai neērti turpināt griešanu.

2. Tecini ūdeni no krāna.

Pat ja nostājies ūdens straumītei tik tuvu, cik vien iespējams, tas neko nepalīdz. Šī metode nestrādā.

3. Sīpolu mizojot, saliec apkārt tējas sveces.

Lai cik tas dīvaini arī neliktos, bet šī metode palīdz.

4. Turi mutē ūdeni, kamēr griez.

Tas ir nogurdinoši un arī nedarbojas.

5. Pēc sīpola nomizošanas to rūpīgi nomazgā un noberz aukstā ūdenī.

DARBOJAS.

6. Saslapini ar ūdeni aiz ausīm un tad griez sīpolu.

Izklausās galīgi dīvaini, bet eksperimenta vārdā Līzbete nolēma izmēģināt. Kā jau droši vien nojauti, šī metode nedarbojas.

7. Aizliec sīpola riņķi aiz ausīm.

Vēl viena dīvaina metode, taču, lai cik neticami tas nebūtu, tā palīdz.

8. Griez tā, ka saknei tuvākā daļa tiek sagriezta pēdējā.

Nedarbojas.

9. Griežot sīpolu, uzliec slēpošanas vai peldēšanas brilles.

Loģiski, ka šis tiešām darbojas.

10. Visu griešanas laiku ieelpo caur muti, bet izelpo caur degunu.

Tas ne tikai nepalīdz, bet arī sāk reibt galva.

11. Griez pie atvērta loga.

Darbojas, un šī metode Līzbetei patīk vislabāk.

Kā jau zināt, sīpolu griešana saistīta ar daudz dažādām urbānajām leģendām, taču dažas metodes tiešām darbojas. Kā jau ar visu dzīvē, katrai problēmai tiek atrasti gan pareizi, gan nepareizi risinājumi. Vai tev ir vēl kāda īpaša sīpolu griešanas metode?

Gribu aizdevumu! Bet vai man to vajag?

otrdiena novembrī 12, 2019

Latvijas iedzīvotāju finansiālā uzvedība pēdējos divdesmit gados ir būtiski mainījusies. Padomju laikiem un arī pārejas periodam raksturīgā uz ietaupījumiem balstītā naudas apsaimniekošana nu ir pārvērtusies par uz kredītiem balstītu ekonomiku. Kredītu ņemšana ir kļuvusi par pilnīgi normālu un vispārpieņemtu darbību.

Tomēr nereti tiek uzskatīts, ka aizdevumi ir pārāk viegli pieejami. Vēl trakāk – daudzi pat nepadomā, cik bieži izmanto dažādus pakalpojumus, par kuriem maksa tiek atlikta uz vēlāku laiku. Kredītkartes, overdraft, tirdzniecības ķēžu apmaksas kartes, kā arī mobilie maksājumi – tas viss daudziem ir kļuvis par ikdienu.

Bieži vien šķiet, ka viegli un ērti pieejamo finanšu pakalpojumu, izmantotājiem sāk zust atbildības sajūta. Aizvien biežāk lasām, ka pat pazīstami cilvēki un uzņēmēji, kas agrāk bija sekmīgi un panākumiem bagāti, nedaudz pārvērtējot savas iespējas pildīt saistības, ir nokļuvuši parādu gūstā. Līdzīgu stāstu par vienkāršajiem cilvēkiem, par kuriem mediji neraksta, ir daudzkārt vairāk.
Tāpēc pirms kārtējā kredīta ņemšanas būtu kārtīgi jāapdomā, vai tas patiešām ir nepieciešams. Varbūt ir iespējams vannasistabas remontu, automašīnas iegādi vai slēpošanas braucienu atlikt uz to laiku, kad būs nokārtotas iepriekšējās saistības un uzlabojušās finansiālās iespējas?

Labāk būtu pirms kredīta pieteikuma aizpildīšanas padomāt nevis par to, ko ar aizņemto naudu varēs izdarīt, bet gan par to, kas būtisks šī paņemtā kredīta dēļ varētu tikt neizdarīts. Neviena darbavieta nav mūžīga, nevienam nav garantēta spīdoša karjera, kā arī veselība var kādā brīdī sašķobīties.

Šos riskus vajadzētu rūpīgi apsvērt vispirms, pēc tam reāli novērtēt savus izmantotos pakalpojumus, izdevumus un īpašumus, un galu galā aizņemties nedaudz mazāk, nekā parāda jūsu aprēķinātā kredītspēja.

Kas ir refinansēšana?

ceturtdiena novembrī 7, 2019

Aizņēmumu refinansēšana nozīmē vienu jaunu – lielāku - aizņēmumu, ar kura palīdzību tiek nomaksāti visi līdzšinējie kredīti. Esošos kredītus refinansē tāpēc, lai iegūtu labākus nosacījumus. Tā kā kredītu sniedzēju vidū valda liela konkurence, ir iespējams izvēlēties visizdevīgāko piedāvājumu. Aizņēmuma refinansēšanas priekšrocība ir tāda, ka kopējais mēneša maksājums ir mazāks nekā līdz šim, bieži vien būtiski samazinās tieši procentu likme.

Šeit ļoti svarīgi ir noskaidrot, kādi ir esošo kredītu pirmstermiņa atdošanas noteikumi. Daudzi aizdevēji par to nekādu maksu neiekasē, taču mēdz būt dažādi. Vēl noteikti jāņem vērā, ka aizdevuma procenti jāmaksā līdz brīdim, kad pilnā apmērā atdota kopējā summa. Tāpēc esošajam aizdevējam jājautā, kāda ir precīza summa kopā ar mēneša procentiem līdz brīdim, kad tu atdosi visu parādu.

Refinansēšana ir labs risinājums, ja vēlies samazināt ikmēneša maksājumus. Un ir arī ērtāk maksāt vienu kredītu, nevis piecus dažādus.

Kredītu refinansēšana ir ļoti vienkārša – ir tikai jāaizpilda kredīta pieteikums un jāinformē kredītdevējs, ka aizņēmums paredzēts citu kredītu saistību refinansēšanai.

Kopumā refinansēšana dod iespēju:

  • samazināt aizdevuma procentus;
  • pagarināt atmaksas periodu;
  • samazināt ikmēneša kredīta atmaksas summu.

Dzīve bez plastmasas – cik grūti gan tas varētu būt?

otrdiena novembrī 5, 2019

Jau daudzus gadus sociālo mediju kanālos parādās ziņas par milzīgām plastmasas salām, kas peld pa okeāniem. Dažādi start-up uzņēmumi un lielās korporācijas radījušas daudz produktu, kuru ražošanā izmanto plastmasas atkritumus. Arī likumdošanā ieviesti dažādi aizliegumi attiecībā uz plastmasu – piemēram, veikalos aizliegts izsniegt bezmaksas plastmasas maisiņus (izņemot, ja no tā nevar izvairīties). Eiropas Savienībā aizliegts lietot vienreiz lietojamos plastmasas traukus, nesen Igaunijas slavenības sarīkoja akciju pret dzērienu plastmasas glāzēm. Sociālo mediju lietotāji bija saniknoti, kad kāds lielveikalu tīkls izlēma katru augli iesaiņot atsevišķā plēvē. Līdzīgu piemēru ir daudz.

Vairāki TF Bank darbinieki ir pieņēmuši izaicinājumu vienu nedēļu nodzīvot tā, lai nerastos plastmasas atkritumi. Bija tomēr arī tādi, kas uzreiz no dalības atteicās, uzskatot šo uzdevumu par neizpildāmu.

Vislielākais izaicinājums ir pārtikas iesaiņošana. Parastā pārtika – maize, piens, tomāti, gurķi… Taisni briesmas, cik tas var kļūt grūti. Vairums maizes cepēju savus produktus iesaiņo plēvēs, papīra maisiņos pieejams tikai šaurs produktu klāsts. Dažos lielveikalos var nopirkt neiesaiņotu maizi, ko ieliek papīra maisiņā. Garos gurķus iesaiņo plēvēs, arī daudzi citi dārzeņi arī ir iesaiņoti plastmasas kārbiņās un pārklāti ar plēvi. Tirgū situācija ir labāka, taču tā apmeklējums ir laikus jāieplāno un sākotnēji var sagādāt neērtības.

Var mēģināt doties pie gatavās pārtikas letes ar savu trauku, taču pieredze liecina, ka tas ne vienmēr norit sekmīgi. Kādā veikalā uz lūgumu ievietot pārtiku līdzpaņemtajā trauciņā pārdevēja esot atbildējusi, ka nedrīkstot to darīt – priekšniecība aizliegusi. Citā veikalā pircējs saņēmis pārmetumus par to, ka četrus ābolus nebija ielicis maisiņā. Sapīkusī kasiere paķērusi plastmasas maisiņu pie kases un sākusi likt ābolus tajā. Pēc skaidrojuma, ka pircējs nevēlas radīt plastmasas atkritumus, āboli izņemti ārā, bet maisiņš nokļuvis miskastē, no kā ābolu pircējs gribēja izvairīties.
Galvenais secinājums, ko te var izdarīt, ir – nopirkt pārtiku bez plastmasas nav viegli, bet tas nav neiespējami. Tomēr šāds nolūks prasa lielu plānošanu, sastādot iepirkumu sarakstu un izvēloties iepirkties vietās, kas atbalsta atkritumu samazināšanu un saprotoši izturas pret pircēju vēlmi iegādāties preces bez plastmasas iepakojuma. Pēdējā gada laikā gan Rīgā, gan vairākās citās Latvijas pilsētās cits pēc cita atvērti beziepakojuma veikali, kur ikvienu preci var iegādāties savā līdzpaņemtajā maisiņā, burciņā, pudelē, kastītē un citos traukos. Par laimi, arī lielveikali sāk ieviest atkritumu samazināšanas politiku, piedāvājot plastmasas maisiņa vietā iegādāties daudzreiz lietojamus auduma maisiņus. Un ar saviem četriem maisiņā neieliktajiem āboliem var doties pie pašapkalpošanās kases, kur neviens necentīsies mainīt jūsu iepirkšanās un preču iepakošanas paradumus.

Šai nedēļā arī visu izaicinājuma dalībnieku mājokļi tika palikti zem lupas. Noskaidrojās, ka ne tikai virtuvē, bet arī vannasistabā rodas daudz atkritumu: tukšās šampūnu un dušas želeju pudeles, vates kociņi, zobu sukas un zobu diegi, tualetes bloku un tīrīšanas līdzekļu iepakojumi un vēl, un vēl. Tas viss atstāj negatīvu iespaidu uz vidi, tāpēc arī šai dzīves telpai var atrast alternatīvas – šobrīd populārās šampūnziepes metāla vai kartona kārbiņās, zobu diegu, kura sastāvā nav plastmasas, koka vai bambusa zobu birstes, beziepakojuma veikalos nopērkamos lejamos tīrīšanas līdzekļus un daudz citu videi un, jāsaka, ilgtermiņā arī maciņam draudzīgāku, risinājumu.

TF Bankas darbinieku veiktā eksperimenta rezultātā tika izstrādāti padomi, kā samazināt plastmasas izmantošanu:

1. Nepērc dzērienus plastmasas pudelēs – pērc dzērienus stikla pudelēs vai dzer krāna ūdeni.

2. Nēsā līdzi savu kafijas krūzi vai termokrūzi, lai nebūtu jāizmanto glāzītes - ņem vērā, ka arī papīra glāzēs ir plastmasas slānis, lai tās nelaistu cauri ūdeni.

3. Izmanto nevis šķidrās, bet cietās ziepes, mazgājies ar tām arī dušā.

4. Izmanto koka pannas lāpstiņu – tas ir gan draudzīgi videi, gan labi veselībai. No plastmasas karstumā atdalās mikrodaļiņas, kas uzkrājas organismā.

5. Plastmasas trauku vietā lieto stikla burkas.

6. Īpaši priekšzīmīgiem dabas draugiem ir radītas arī dabīgo materiālu ķemmes, zobu birstes u.tml.